Kurās Rīgas ūdenstilpēs nav ieteicams peldēties? (atjaunots)

17. Jūnijs

Rīgas pašvaldība regulāri informē par ūdens kvalitāti un temperatūru septiņās oficiālajās galvaspilsētas peldvietās. Taču vietu, kuras peldēšanai iecienījuši rīdzinieki, tā saucamo neoficiālo peldvietu, ir daudz vairāk. Par ūdens kvalitāti tajās informē Veselības inspekcija. Pēdējās ūdens pārbaudes veiktas vien pirms pāris dienām. Ko tās uzrāda?


Daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.

Veselības inspekcija katru gadu apkopo  iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un  atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti operatīvi pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas inspekcijā.  Veselības inspekcija pati neapseko neoficiālas peldvietas.

Iesaka neizmantot Lucavsalas peldvietu!

Veselības inspekcija informē, ka pēc 10. un 11. jūnijā veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm ir ieteikts nepeldēties Daugavas peldvietā ”Lucavsala„, kur konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums. Pārējās oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts  Piesārņojums Lūcavsalas peldvietā nav tik augsts, lai peldvietas izmantošana būtu pilnībā aizliegta.

Kā skaidro Valsts veselības inspekcijā – no peldēšanas konkrēta vietā ieteicams atturēties maziem bērniem, vecā gada gājuma cilvēkiem, ka arī cilvēkiem ar pazemināto imunitāti, piemērām, personām ar hroniskām slimībām.

Peldēties atļauts:

  • Daugava, peldvieta Taču ielā, pēc strauta iztekas,
  • Daugava, peldvieta pie Maskavas ielas 266, korpuss 7,
  • Daugava, peldvieta pie Dienvidu tilta,
  • Daugava, peldvieta pie AS Kvadrāts
  • Daugava, peldvieta pie Jāņogu ielas 48
  • Daugava, peldvieta Daugavmalas ielas un 15. līnijas krustojumā
  • Daugava, peldvieta Daugavmalas un 21. līnijas krustojumā
  • Ķīšezera peldvieta Šmerļupītes ietekas tuvumā
  • Ķīšezera peldvieta pie Cimzes ielas
  • Ķīšezera peldvieta pie Feldmaņa ielas
  • Daugava, peldvieta
  • Ķīpsalā pie Vanšu tilta
  • Juglas ezera peldvieta pie Jaunības ielas (56.9857 24.2954)
  • Mazā Daugava, Lucavsalas D daļa
  • Mazā Daugava, Lucavsalā pie pieminekļa
  • Juglas ezera peldvieta pie Negaisa ielas
  • (56.9792 24.3001)
  • Buļļupe pie Birzes ielas
  • Daugavgrīvas pludmale Flotes ielas galā
  • Daugavgrīvas pludmale pretī attīrīšanas iekārtām
  • Bolderājas karjera peldvieta
  • Hapaka grāvis pie Kleistu ielas
  • Daugava, peldvieta Rumbula (pēc strauta)
  • Daugava, peldvieta pie Grāpju pussalas
  • Daugava, peldvieta pie Salu tilta

Ja vieta, kurā jūs dodaties peldēties, atbilst šai kartei, tad speciālisti iesaka rūpīgi izvērtēt potenciālo peldvietu “uz aci” un, lai izvairītos no nevēlamām sekām peldoties vietās, kur iespējams saskarties ar parazitāro tārpu kāpuriem, Inspekcija iesaka ievērot šādus higiēnas un piesardzības nosacījumus:

  • Bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes konstatēta „peldētāju nieze” un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem (ja apkārtne ir purvaina, ūdenī ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji).
    Noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo kāpuri ūdenī nemēģina ieurbties ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs ir atstājis ūdeni un āda pakāpeniski nožūst.
    Nebarot ūdensputnus peldvietās un ūdenstilpēs, kuras tiek izmantotas peldēšanai, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.

Foto: Riga.lv

Kādas var būt sekas pēc peldēšanās netīrā ūdenī?

Visizplatītākā ir “peldētāju nieze”. Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) informē, ka pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, apmeklējot peldvietas, saskaras ar veselības problēmām – ādas alerģisku reakciju, kas rodas pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte ir laba un, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes, t.sk. nav novērojamas arī zilaļģu savairošanās pazīmes.

Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs (karjeri, ezeri), kā arī, ja tajā ir novērota ūdensputnu un/vai ūdens zīdītāju klātbūtne, būtu jāpatur prātā, ka ūdenstilpē ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt veselības traucējumus (ādas alerģiju) ar nosaukumu „peldētāju nieze”.
Inspekcija informē, ka alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par „peldētāju niezi” jeb cerkāriju dermatīts vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē, t.sk. sakarā ar klimata pārmaiņām izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā.

„Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem.

Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un tie īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta „peldētāju nieze”, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons, tomēr, ja simptomi nemazinās, noteikti nepieciešama ārstniecības personas konsultācija.