Krāna ūdens: kur un kā to attīra?

24. Aprīlis

Dzeramā ūdens sagatavošanas stacija „Daugava” ir vieta, kur pats interesantākais tiek slēpts no ziņkārīgām acīm. Milzīgas apakšzemes nostādināšanas tvertnes, filtrēšanas baseini, tonnām smagas caurules ar aizbīdņiem, dūņu prese, mūsdienīgas ūdens filtrācijas un ozonēšanas sistēmas atrodas vai nu pazemē, vai arī īpašos slēgtos blokos. No ārpuses stacija izskatās vienkārši pēc lielas apsargātas teritorijas ar pļaviņu, ūdenstorni un dažiem angāriem.


Šeit dzeramais ūdens tiek sagatavots tā, lai tas atbilstu kvalitātes standartiem: to attīra ar ķīmisko reaģentu palīdzību, dezinficē, nostādina un daudzreiz izfiltrē.

Apskatīsim no iekšpuses, kā tas viss darbojas. Taču vispirms noskaidrosim, kāds ūdens tek no Rīgas dzīvokļu krāniem un vai tas dažādās vietās atšķiras.

Vieniem no dziļurbuma, citiem – no upes

Rīgas centralizētās ūdensapgādes sistēmas pamatā ir divi ūdens ieguves avoti: upes ūdens no Daugavas, kas tiek ņemts no ūdenskrātuves Rīgas HES rajonā un attīrīts ūdens sagatavošanas stacijā „Daugava”, un ūdens no dažādiem avotiem un urbumiem ūdensņemšanas vietās Baltezera apkaimē.

Tādējādi Pārdaugavas un Ķengaraga iedzīvotāji ūdensvadā saņem upes ūdeni, savukārt Rīgas austrumu daļa (Purvciems, Pļavnieki, Sarkandaugava, Teika, Jugla u. c.) saņem ūdeni no pazemes avotiem vai jauktas izcelsmes ūdeni. Pilsētas centrā piegādes avoti mainās atkarībā no spiediena sistēmā, taču ūdens kvalitāte vienmēr un visur ir nemainīga.

Abas sistēmas – „Daugava” un „Baltezers” – savā starpā ir savienotas, un vajadzības gadījumā notiek ūdens pārdale.

Būvdarbos nodarbinātie ieslodzītie un 40 gadu darbs

Rīgas ūdens attīrīšanas stacija „Daugava”, kas atrodas Bauskas ielas galā, Bišumuižas mikrorajonā, savu darbu sāka 1979. gadā. 20 gadus vēlāk tās darbība tika pārtraukta, lai ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu (ieguldot aptuveni 16 milj. latu) veiktu kapitālremontu. Pēc rekonstrukcijas stacija 2001. gadā atsāka darboties ar pilnu jaudu. Un nu var teikt, ka tā jau kopumā 40 gadu garumā nodrošina rīdziniekus ar dzeramo ūdeni.

Foto: Riga.lv

Stacijas vadītājs ir Andris Pļavenieks, kurš šajā vietā strādā jau teju ceturtdaļgadsimtu! Savu karjeru viņš sāka galvenā inženiera amatā, pēc tam tika iecelts par stacijas vadītāju, un tā šie 25 gadi ir nemanot pagājuši. Pļavenieka kungs bija tik laipns un piekrita izvest mūs nelielā ekskursijā.

Foto: Riga.lv

„Nav nekāds noslēpums, ka pagājušā gadsimta 70. gadu beigās šīs stacijas būvniecībā tika nodarbināti ieslodzītie no Latvijas cietumiem,” tā viņš sāk savu stāstu. „Būvdarbi tika veikti stingrā apsargu uzraudzībā – visā teritorijā bija izvietoti sargtorņi, kuros dežurēja cilvēki ar automātiem.”

Tikmēr mēs dodamies uz pirmo attīrīšanas bloku.

1. bloks – virszemes: dziļa „upīte”, nostādināšanas tvertnes un simetriski baseini

Ūdens tiek ņemts no Daugavas dziļākajiem slāņiem (aptuveni astoņu metru dziļuma) Rīgas ūdenskrātuves rajonā un pa cauruļvadiem nogādāts ūdens sagatavošanas stacijā.

„Pie Rīgas HES aizsprosta mums ir sūkņu stacija. Vienkāršoti izsakoties, no tās pie mums nāk divas 1,2 metru liela diametra caurules. Vienas caurules garums ir 14 km, otras – 11 km.

Kad ūdens ir nogādāts stacijā, pirmais sagatavošanas posms sākas savdabīgā izbetonētā „upē” ar 5 metru dziļumu, kas plūst divās līnijās. Šeit ūdenim pirmoreiz tiek pievienots neliels daudzums ozona, lai uzlabotu turpmāko attīrīšanas procesu.

Foto: Riga.lv

Ūdens turpina virzīties pa kanālu, un šeit tam tiek pievienota pirmā „ķīmija” – koagulants jeb alumīnija sulfāts. Tas palīdz paātrināt procesu, kurā izveidojas nogulsnes no visa liekā, kas atplūdis šurp kopā ar ūdeni, – netīrumiem, smiltīm, dūņām, māla pikučiem u. c.

Foto: Riga.lv

Netīrumi saskaņā ar plānu nogulsnējas divās apakšzemes kontaktkamerās un 16 nostādināšanas tvertnēs. Andris Pļavenieks parāda to novietojumu lielā interaktīvā stacijas plānā.

Foto: Riga.lv

Tālāko ceļu ūdens ar samazinātiem netīrumu piemaisījumiem mēro uz milzīgiem filtrēšanas baseiniem, kuru dibenā ir uzstādīti īpaši filtri, kas turpina attīrīšanas procesu. Kopumā šādu baseinu ir 14, un tie visi ir simetriski.

Foto: Riga.lv

Šādi izskatās viens no dzelzsbetona baseiniem remonta laikā. Kā redzams, nogulsnējumu masas izžūstot saplaisā.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Agrāk katra baseina vadība notika atsevišķi, ar stacionāras pults starpniecību. Taču pirms desmit gadiem sistēma tika pilnveidota un automatizēta, tādēļ pultis vairs netiek izmantotas. Turpmāk tās vienkārši tiks demontētas.

Foto: Riga.lv

Baseini ir apmēram četrus metrus dziļi. To dibenā atrodas filtri, bet starp tiem – masīvas čuguna caurules. Ja, piemēram, salūzīs aizbīdnis un būs nepieciešams apmainīt smagās detaļas, ar rokām to vis neizdarīsi. Šajā nolūkā blokā ir uzstādīts pārvietojams ceļamkrāns ar āķi.

Foto: Riga.lv

2. bloks – apakšzemes: antibakteriāla dezinfekcija

„Uzmanieties, kāpjot pa kāpnēm! Pie mums ir bijuši gadījumi, ka meitenēm no preses ekskursiju laikā pakāpienos iestrēgst kurpju papēži,” ar humoru brīdina mūsu ekskursijas vadītājs. Un patiešām – metāla kāpnes, kas ved otrā attīrīšanas bloka dzīlēs, ir visai stāvas un daļēji caurspīdīgas, un uz tām var viegli paklupt arī bez augstiem papēžiem…

Foto: Riga.lv

Šāds ir otrā attīrīšanas bloka kopskats.

Foto: Riga.lv

Un atsevišķs rezervuārs jeb, precīzāk sakot, filtra apakšējā daļa piecus metrus dziļā pazemē.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Kad ūdens ir jau divas reizes izfiltrēts, to gaida dezinfekcija. Jānorāda, Rīgas ūdens jau sen netiek hlorēts šī vārda tiešā izpratnē. Dezinfekcijai kalpo ozonēšanas process. Ozons iznīcina baktērijas, zarnu nūjiņas un vīrusus efektīvāk nekā hlors un nerada nekādu piegaršu vai smaku. Tiesa gan, neliels hlora daudzums (aptuveni 30 kg diennaktī un uz pusē Rīgas patērēto ūdens daudzumu) tomēr tiek izmantots ūdensapgādes tīklos un ūdensvados profilakses un dezinfekcijas nolūkā. Šādi izskatās ierīce, kas ar augstu spiedienu pievieno ūdenim šķidru hloru.

Foto: Riga.lv

Pārvietojamais ceļamkrāns šeit kalpo tam pašam nolūkam kā virszemes blokā, proti, remontdarbu veikšanai. Piemēram, viens aizbīdnis var svērt no 500 kg līdz pat 2 tonnām.

Foto: Riga.lv

Šī skala parāda aktuālo ūdens līmeni filtrā. Kad tas nokrītas vai paaugstinās, automātika pati visu izlīdzina.

Foto: Riga.lv

Šajā blokā atrodas administratīvā telpa stacijas darbiniekiem. Tajā pie sienas ir visas stacijas interaktīvais plāns.

Foto: Riga.lv

Stacijā pašiem savs ozons!

Pēc otrā bloka apskates mēs dodamies uz ozona ražošanas „fabriku”. No ielas tā izskatās pavisam necila – ir redzami tikai vairāki gaisa ņemšanas tornīši, kas slejas uzkalnā.

Foto: Riga.lv

Pazemē darbojas kompresori, sūkņi un citas ierīces, kas fiziski sadala gaisu skābeklī un slāpeklī. Slāpeklis turpmākajā darba procesā nav nepieciešams, tādēļ tiek palaists brīvībā, savukārt skābeklis tiek rūpīgi savākts un ielaists ozona ģeneratorā.

Foto: Riga.lv

93,9% – tas ir skābekļa (O2) tīrības rādītājs.

Foto: Riga.lv

Kas notiek ar dūņām

Nākamais apskates objekts ir dūņu apstrādes cehs.

Foto: Riga.lv

Šurp pa caurulēm atpeld viss, kas ir atdalīts no ūdens daudzkāršas filtrēšanas rezultātā (dūņas ar netīrumu un smilšu piejaukumu).

Un… apstrādes process rit pilnā gaitā!

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Pēc tam izspiestās un izskalotās dūņas nonāk trīs vienādās presēs.

Foto: Riga.lv

Neskatoties uz visai netīkamo skatu, cehā nav jūtamas nekādas nelāgas smakas.

„Tie taču nav kanalizācijas atkritumi, bet vienkārši tīras dūņas,” skaidro mūsu ekskursijas vadītājs, uzskatāmi parādot izspiesto substanci.

Foto: Riga.lv

Noslēdzošā stadija – mitro dūņu gabali ar īpašas lentes palīdzību atstāj cehu.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Dūņas secīgi tiek iepildītas divos konteineros un izvestas no stacijas.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

„Tas, kurš varētu izdomāt, kā šīs zemās kvalitātes dūņas racionāli izmantot, kļūtu par miljonāru,” pilnā nopietnībā saka Andris Pļavenieks. „Gan keramiķi, gan būvnieki, gan lauksaimnieki jau ir mēģinājuši, taču pagaidām no tā nekas nav iznācis: mēslošanai tās neder, tajās pat zāle neaug. Lieta ir tāda, ka konkrētajām upes dūņām nepiemīt pilnīgi nekādas derīgas īpašības. Tādēļ tām jādodas taisnā ceļā uz izgāztuvi, kur tās tiek utilizētas.”

Diennakts laikā no stacijas tiek izvesti trīs konteineri dūņu.

Caur sūkņiem – uz ūdens krānu katrā dzīvoklī

Noslēdzošais posms ūdens cirkulācijai stacijas robežās ir sūkņu stacija. No šejienes ūdens ar jaudīgu sūkņu palīdzību nonāk pilsētas ūdensvadā un mūsu mājokļos. Stacija ir nolietojusies, tai ir nepieciešams remonts (un daudz ierīču nomaiņa), un tas jau pakāpeniski notiek – par to liecina angārā jūtamā krāsas smaka.

Foto: Riga.lv

Šeit var apskatīt unikālu masīvu čuguna aizbīdni, kas ir vislielākais visā Latvijā (tā augstums ir 3,5 m, diametrs – 1,4 m un svars – vairākas tonnas). Taču drīzumā tas tiks apmainīts pret jaunu, kompaktāku.

Foto: Riga.lv

Šajā telpā atrodas augstsprieguma sadale, kas nodrošina visas stacijas elektroapgādi. Agrāk ģeneratori bija lieli un masīvi, taču ar laiku tie tika aizstāti ar kompaktākām (piecreiz mazākām) iekārtām. Viss, kas ir norobežots ar sarkanu lenti, vairs nedarbojas un tuvākajā laikā tiks demontēts.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Stacijas teritorijā esošais ūdenstornis ir paredzēts pašas stacijas darba vajadzībām, ūdens tajā vairs netiek glabāts kā agrāk, bet pastāvīgi cirkulē.

Foto: Riga.lv

Uzziņai

Ūdens sagatavošanas stacija „Daugava”, kas atrodas uzņēmuma „Rīgas ūdens” valdījumā, tiek uzskatīta par Baltijā lielāko virszemes ūdens attīrīšanas staciju. Tās platība ir 23 ha, bet darbinieku skaits – 50. Stacija bez apstājas darbojas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Vienas diennakts laikā tā sagatavo 50 000 m3 dzeramā ūdens. Šeit sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte un stacijas drošība atbilst Eiropas standartiem.