Kr. Barona iela bez mašīnām. Kādas vēl pārmaiņas sagaida Rīgu?

6. Decembris

No 2019. gada maija eksperimentam Kr. Barona iela tiks slēgta privātajam transportam, atstājot ielu kājāmgājējiem, velosipēdistiem un tramvajiem. Savukārt februārī sabiedrībai tiks prezentētas Rīgas attīstības idejas, kuras pašvaldībai piedāvās slavenā urbānista, dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla birojs.


Kr. Barona iela kājāmgājējiem būs tikai īslaicīgs eksperiments!

Šonedēļ Rīgas domē noritēja pašvaldības vadības tikšanās ar Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Izskanējušas pirmās idejas par to, kā reorganizēt satiksmi pilsētas centrā. Diemžēl pašlaik galvaspilsētas centrs ir kļuvis par transporta satiksmes tranzītu, bet iedzīvotāju daudzums Rīgas sirdī ar gadiem ir būtiski samazinājies. Pilsēta ir kļuvusi par vietu, uz kuru atbrauc, cauru kuru izbrauc, bet ne vietu, kur vēlas dzīvot. Pilsētas attīstības koncepcija vērsta uz to, lai uzlabotu dzīves kvalitāti centrā, bet tas ir iespējams, samazinot automašīnu skaitu.

Eksperimentam nākamā gada maijā privātajam transportam tiks slēgta Kr. Barona iela. Vasaras gaitā eksperti vēros rīdzinieku un pilsētas viesu attieksmi pret ieviestajām izmaiņām, pret to, kā mainīsies automobiļu plūsma. Kā uzsver domē: iela netiek slēgta uz visiem laikiem: tas būs tikai eksperiments!

Iespējams, ka gaidāmas arī citas izmaiņas: mehāniski ierobežojumi, kas ierobežotu automašīnu plūsmu centrā. Vai tas nozīmē maksas iebraukšanu? Nē. Maksas iebraukšanas ieviešana ir vērienīgs pasākums, ko nedrīkst veikt bez detalizētas izvērtēšanas un sagatavošanās. Un, pats galvenais, - bez sabiedriskās apspriešanas. Mehāniskie ierobežojumi ir papildu velosipēdu joslu ieviešana, ielu slēgšana privātajiem automobiļiem.

Uzlabosies dzīves kvalitāte

Par citām reformām, kuras pilsētai piedāvā Gēla birojs, tiks paziņots februārī. Uz šo ideju publiskajām apspriešanām tiks uzaicināti biroja pārstāvji, Latvijas nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji. Tas būs pirmais solis ceļā uz pilsētas dzīves pārmaiņām. Jo satiksmes kustības reorganizācija ir cieši saistīta ar kopējo pilsētas attīstības koncepciju, ar to, kādu mēs redzam nākotnes Rīgu. Un jau ir skaidrs, ka sadarbība ar Jana Gēla biroju skars ne tikai transportu, bet arī citas jomas, kas attiecas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu galvaspilsētā.

Jana Gēla biroja pārstāve Helle Seholte paskaidroja, ka galvenais arhitektu mērķis ir palīdzēt Rīgai kļūt draudzīgākai iedzīvotājiem un labiekārtot publisko telpu.”

“Mēs šeit esam tāpēc, lai padarītu Rīgu par ērtāku pilsētu ar augstu dzīves līmeni. Galvenokārt kājāmgājējiem, velosipēdistiem, cilvēkiem, kuri pārvietojas sabiedriskajā transportā. Es uzskatu, ka pašlaik Rīgai ir daudz attīstības iespēju, iespēju veidot transporta savienojumus ar ostas teritorijām, daudz vietas attīstībai. Mēs izmantosim ārvalstu pieredzi, idejas, kas sevi labi pierādījušas dažādās pilsētās un valstīs. Par galvenajiem piemēriem kļūs ziemeļu pilsētas – Kopenhāgena, Stokholma, Oslo un Gēteborga. Arī jūsu pilsēta varētu kļūt tāda un mēs esam gatavi sadarbībai,” sacīja Seholtes kundze.

Pamesto ostas teritoriju jaunā dzīve

Pēc Helles Seholtes vārdiem, Rīgai ir iespējas padarīt pilsētu ekoloģisku un pieejamu cilvēkiem, ļoti liels potenciāls galvaspilsētai ir krasta infrastruktūras attīstībā pie ūdenstilpēm.

Rīgas dome jau ilgus gadus strādā pie tā, lai atdzīvinātu ostas teritorijas, taču nevis ostas, bet gan pilsētas iedzīvotāju vajadzībām. Tāpat darbs norit pie tā, lai šīs teritorijas ietilptu kopējā pilsētas attīstības koncepcijā. “Tās arī ir Eiropas Komisijas prasības un pilnīgi loģiska pilsētas attīstība. Martā Rīgas centrā tiks pilnībā pārtraukta ogļu pārkraušana – ļoti liels Daugavas krasta posms atbrīvosies citiem mērķiem un pilētai būs jāpieņem lēmums par to, kā attīstīt šīs teritorijas,” atzīmēja Rīgas mērs.

Cik ļoti vērā tiks ņemti Gēla biroja piedāvājumi?

Galu galā jau ir bijis vesels ieteikumu saraksts, no kura izpildīta tikai daļa. Seholte atzīmēja, ka ieteikumi tika izstrādāti pirms 16 gadiem, neilgi pirms pasaules ekonomiskās krīzes, kas kļuva par galveno iemeslu, kāpēc nav izdevies īstenot visu ieplānoto. Taču pašlaik gan Rīga ir draudzīgāka, gan tās situācija citādāka, atzīmēja eksperte.

Jāsaprot, ka ieteikumi ir padomi, nevis rīcības plāns. Jebkura ideja ir jāapspriež ar vietējiem ekspertiem. Un galvenokārt ar tiem, kuri šo infrastruktūru izmantos – ar sabiedrību.