Korejietis par Rīgu: Reizēm es šeit jūtos kā citplanētietis

16. Maijs

Mēs turpinām stāstu sēriju “Skats no malas”. Portāls riga.lv parunāja Hvidže, Latvijas Universitātes studentu no Dienvidkorejas un uzzināja, kas kopīgs ir Latvijai un Dienvidkorejai, kā iepazīties ar ārzemniekiem un kāpēc Rīga ir ideāla pilsēta studentiem.


Pēc vidusskolas beigšanas es devos apceļot pasauli. Es pabiju daudzās Eiropas valstīs un ārpus tās robežām. Un reiz man bija jādodas no Igaunijas uz Lietuvu, bet izrādījās, ka visas biļetes līdz Lietuvai bija pārdotas. Un es nolēmu – labi, palikšu Latvijā vienu nakti. Bija 2. maijs, pilsēta gatavojās Neatkarīgas atjaunošanas gadadienas svētkiem – cilvēki dziedāja pie Brīvības pieminekļa, viss bija izrotāts, tāpēc es nolēmu uzkavēties ilgāk, paskatīties, kas un kā.

Un es apskatīju un iepazinos ar pilsētu, uzzināju par valsts vēsturi, un, izrādās, Latvijai un Dienvidkorejai, neskatoties uz visām atšķirībā, ir daudz kopīga! Abas valstis ir bijušas citas valsts sastāvā un neskatoties uz to, ir saglabājušas savu valodu un kultūru. Jo Koreja gandrīz pazaudēja savu valodu Ķīnas un Japānas okupācijas rezultātā, bet mēs beigu beigās vēl aizvien to izmantojam – tāpēc jūtu, ka korejieši un latvieši kaut kādā ziņā ir saistīti.

Foto: No personīgā arhīva

Pēc tam, kad es nolēmu uzkavēties vēl vairākas dienas, es pieņēmu arī citu lēmumu: man vienkārši jāatgriežas šeit vēlreiz! Kad pienāca laiks meklēt universitāti, es nolēmu Google pameklēt “labākās universitātes Latvijā” un tā es devos uz Latvijas Universitāti. Uzzināju, ka tur ir iespējams mācīties pilnībā angļu valodā, iesniedzu dokumentus un mani uzņēma. Un tā nu esmu šeit!

Pirmoreiz es šeit biju maijā, viss bija zaļš un skaists, saule spīdēja no agra rīta līdz vienpadsmitiem vakarā. Es biju sajūsmā un sapratu, ka šī vieta man ir piemērota. Tad es vēl nezināju, ka ziemas šeit ir tik garas. Korejā arī ir ziema ar tikpat zemu temperatūru, bet ne tik ilgi! Vispār ziemā es īpaši neeju ārā no mājas – auksti. Nopirku sev spēļu konsoli, lai ir, ar ko nodarboties. Ar nepacietību gaidu vasaru!

Vispār man jautā ļoti bieži: kāpēc Rīga, Latvija? Bet es savukārt varu jautāt: kāpēc gan ne? Es īpaši neko daudz nezinu par vietējām problēmām politikā un ekonomikā, bet no ārzemnieka viedokļa šeit ir vienkārši ideāli, es nevaru teikt neko sliktu.

Man patīk daba un mežs, kas ir tik tuvu pilsētai. Man patīk mājas Rīgā, tā ir brīnišķīga arhitektūra! Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es esmu šeit: ļoti skaisti un gandrīz vispār nav augstceltņu. Piemēram, Dienvidkorejas teritorija ir tikai divas reizes lielāka, nekā Latvijas, bet tur dzīvo aptuveni 50 miljoni iedzīvotāju! Pilsētas ir tik blīvi apdzīvotas, ka cilvēki lielākoties dzīvo augstceltņu dzīvokļos. Tūristi, kas ierodas Korejā, to parasti apbrīno, un es viņiem piekrītu, izskatās iespaidīgi, bet es pats gribētu dzīvot mājā pie meža. Tāpēc, jā, kāpēc gan neizvēlēties Latviju?

Foto: No personīgā arhīva

Tiesa, mani pārsteidz, ka šeit nav tik daudz aziātu un cilvēki ar šādu izcelsmi izsauc tūkstošiem skatienu. Mēs neesam citplanētieši un mēs nekožam, bet, kopš es esmu šeit, mani tik ļoti uz ielām nopēta, ka es jūtos dīvaini. Korejā katru dienu es redzēju tik daudz dažādu rasu un tautību pārstāvjus, ka vēl aizvien nevaru pierast pie tā, kāda situācija ir šeit.

Man patīk komunicēt ar cilvēkiem, neskatoties uz to, ka es visbiežāk jūtos kā citplanētietis. Lūdzu, vienkārši sakiet “sveiki!” man vai jebkuram citam ārzemniekam, un mēs varam iepazīties, parunāt – nav nepieciešams blenzt uz mums, tas mulsina.

Vispār rīdzinieki ir ļoti jauki! Sākumā izturas ieturēti, bet, ja izrādi ieinteresētību un sāc sarunāties ar viņiem viņu valodā, tad kļūt par draugiem ir ļoti viegli. Reizēm es braucu ar taksi, un esmu pamanījis: ja saki, ka tev vajag braukt līdz Laimas pulkstenim, tevi vienkārši aizvedīs līdz Laimas pulkstenim, un viss. Bet, ja teiksi “Laima pulkstenis, lūdzu”, tad ar plašu smaidu tev atbildēs “ooo, labi!”, un visu ceļu tevi par kaut ko iztaujās.

Foto: No personīgā arhīva

Apmaiņas studentiem bieži rodas problēmas ar kopmītnēm, tās atrodas tālu no pilsētas centra un dzīvot tajās nav ļoti viegli. Tāpēc es pārvācos uz dzīvokli vecpilsētā, no kurienes man ir viegli nokļūt līdz universitātei.

Brīvajā laikā man patīk staigāt pa pilsētu, man bija nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, lai varētu sākt brīvi orientēties pilsētā. Mana mīļākā vieta Rīgā ir Bastejkalns. Tāpat skatos basketbolu Latvijas universitātē. Ar ēdienu problēmu nebija – ēdiens visur ir vienāds: burgeri, rīsi, pica, kartupeļi, un man ļoti patīk Lido. Tāpat es sev izveidoju atlaižu karti vienā no lielveikalu tīkliem un sāku apmaksāt pirkumus, nepārslēdzot termināļa valodu uz angļu valodu.

Erasmus programmas studenti, ierodoties iegūst savu “buddy” – draugu, kurš palīdz iedzīvoties pilsētā. Bet man kā studentam uz pilnu laiku neviens šādu draugu nepiešķīra. Bet es arī esmu jauniņais, nezināju, kā tikt galā ar bankām, kur ņemt klienta karti lielveikalā, un tamlīdzīgas lietas. Universitātē ieteica atrast draugus pašam, un es atradu! Jaunieši, kas interesējas par korejiešu kultūru man ļoti palīdzēja. Domāju, ka viņi no manis jau ir noguruši, bet, ja nebūtu viņu, iespējams, es vairs nebūtu Rīgā, ļoti vēlos viņiem pateikt paldies.

Foto: No personīgā arhīva

Es mācos angļu valodā, bet kopumā ar jauniešiem no Latvijas. Tas bieži šokē vecmāmiņas: stāvu latviešu kompānijas vidū un neko nesaprotu, bet tajā pašā laikā turpinu atkārtot: “vai ne, vai ne?”

Rīga ir lieliska pilsēta studentiem, šeit ir vieglāk noskaņoties mācībām – mazāk klubu, ballīšu. Un vēl šeit ir lieliskā Nacionālā bibliotēka, kas ir ideāla vieta, kurā mācīties vai strādāt! Ceru, ka uz šejieni ieradīsies vairāk studentu, lai iegūtu savu bakalaura grādu, jo pašlaik daudz ārzemju studentu Rīgā ierodas tieši apmaiņas programmu ietvaros.

Man nepatīk tas, ka Korejā ir maz informācijas par Rīgu, maz korejiešu zina par Latviju. Ceru, ka situācija mainīsies un cilvēki no Korejas uzzinās, cik skaista ir šī valsts un ieradīsies Rīgā, lai lieliski pavadītu laiku.

Es izveidoju Korejiešu studentu asociāciju Latvijā, lai nodrošinātu nākotnes studentus ar nepieciešamo informāciju. Pagaidām korejiešu valodā par Latviju un Rīgu lielākoties raksta tikai tūristi, bet tā ne vienmēr ir patiesa informācija un pavisam noteikti nav piemērota studentiem. Pēc vienas Latvijā pavadītas nedēļas iespaidiem studenti nezina, kā sagatavoties un ko ņemt sev līdzi un es nevēlos, lai vēl kādam būtu tādas grūtības, kā man. Asociācijas Facebook lapā nākotnes studenti var uzdot jautājumus un saņemt atbildes no tādiem pašiem studentiem kā es, vai tiem, kas no Rīgas jau ir atgriezušies Korejā.

Rīga mani ir izmainījusi – agrāk es biju ļoti nepacietīgs, visu darīju ātri, vai jūdzos nost! Korejā viss notiek nemainīgā steigā. Bet šeit es sajutos kā pasakā. Rīga dziedē, es sāku pamanīt skaistumu visapkārt, putnos, kokos. Šī pilsēta man ir ļāvusi nomierināties, atbrīvoties no pastāvīga stresa.

Mani nākotnes plāni: pēc diviem gadiem es beigšu universitāti un man ir jādodas armijā, kas korejiešu vīriešiem ir obligāti. Parasti armijā dodas 20 gadu vecumā, universitātes laikā, bet, tā kā es mācos tālu no mājām, nolēmu nepārtraukt mācības. Pagaidām es nezinu, kas būs pēc armijas. Iespējams, mana nākotne būs saistīta ar Latviju – šeit ir korejiešu uzņēmumi. Iespējams, tas būs kaut kas saistīts ar Latvijas – Korejas attiecībām, jo es šeit šo to esmu iemācījies. Bet, iespējams, strādāšu pavisam citā valstī un šeit atgriezīšos, kad jau būšu pensijā – kas to lai zina?