Ko darīt, ja balkonam vai lodžijai nepieciešams remonts?

18. Decembris, 2018

Aizvadītā gada laikā pašvaldības uzņēmums „Rīgas namu pārvaldnieks” apsekoja 300 balkonu un konstatēja, ka trešdaļa no tiem ir avārijas vai pirmsavārijas tehniskajā stāvoklī. Nākamgad 70 Rīgas ēkās tiks veikti balkonu nostiprināšanas vai demontāžas darbi. Kopējā situācija pilsētā nav zināma, jo ne visas mājas apsaimnieko pašvaldības uzņēmumi. Par to, kā pilsētā tiek risinātas balkonu un lodžiju problēmas, tostarp saistībā ar to iestiklošanu, un to, ko ir pienākums darīt pašiem iedzīvotājiem, stāsta RNP pārstāvji Aleksandra Cimbale un Pāvels Semjonovs, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk - būvvalde) vadītājs Inguss Vircavs.


Plānojot balkonu vai lodžiju remontu, dzīvokļa īpašniekam ir jāiepazīstas ar normatīvajiem aktiem. Iegaumējiet - balkonu iestiklošana nav atļauta nevienā situācijā. Lodžijas iestiklošana ir pieļaujama, ievērojot konkrētus noteikumus.

Pievērsiet uzmanību: saskaņā ar dzīvokļa īpašuma likumu lodžiju un balkonu nesošās konstrukcijas (ieskaitot margas un ēkas fasādes sienas) ir kopīpašums, kas vienlīdz pieder visu dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc jebkuras izmaiņas šajos elementos ir jāsaskaņo ar kaimiņiem.

Viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuru dzīvokļu īpašnieki var risināt patstāvīgi ir tas, kā izmantot šos ārpus dzīvokļa teritorijas izvirzītos kvadrātmetrus, nepiekraujot tos.

1.Vēlamies iestiklot lodžiju

Vai ir spēkā „vecā stiklojuma amnestija”?

Mūsu valsts dzīvojamā fonda vēsture ir veidojusies tā, ka 90. gados iedzīvotāji stikloja lodžijas pēc sirds patikas. Bija enerģētikas krīze, un stiklojums spēja padarīt mājokļus nedaudz siltākus. Tā rezultātā haotiskais un raibais lodžiju stiklojums vēl vairāk izķēmo jau tā drūmā paskata daudzstāvu dzīvojamās apbūves ēku fasādes. „Ir pagājuši 25 gadi, un apkures krīzes jau sen vairs nav. Vēlme iestiklot lodžiju rodas no vēlmes pasargāt savu dzīvojamo telpu no putekļiem un trokšņa. Un, aplūkojot jaunos projektus, mēs redzam, ka Būvvalde pieturas pie vienkārša noteikuma, ka dizainam jābūt vienotam: mēs nepieļaujam, ka viena lodžija ir iestiklota, bet citas nē. Pretējā gadījumā mainās viss ēkas veidols un tiek bojāta pilsētas estētika,” paskaidro Inguss Vircavs. Saskaņota projekta esamība dzīvokļu īpašniekus nespiež iestiklot lodžijas, taču ievērojami vienkāršo šo procesu tiem, kuri to vēlas.

Diemžēl Rīgas domes ierosinātais lēmums par „vecā stiklojuma amnestiju” ir iestrēdzis Ministru kabinetā un tā arī nav apstiprināts.

„Šis stiklojums ir nelikumīgs, taču mēs nespiežam iedzīvotājus novākt vecās konstrukcijas. Ja sūdzību nav un kaimiņi neiebilst, tās kādu laiku, kamēr tās nav bīstamas, var palikt,” stāsta Būvvaldes vadītājs.

Taču šis apstāklis neatceļ to, ka patlaban jebkāda lodžijas stiklošana ir jāsaskaņo ar Būvvaldi. “Turklāt celmlauzim (tam, kurš pirmais mājā pasūtījis projekta izstrādi un ieguvis saskaņojumu) bez priekšrocībām ir arī noteiktas grūtības. Viņš var izvēlēties dizainu, taču tieši viņam būs jāiet garais ceļš no projekta izstrādes līdz tā īstenošanai. Ja mājā jau ir kāds apstiprināts iestiklošanas projekts (par tāda esamību var uzzināt no kaimiņiem vai būvvaldē), tad ceļš būs vieglāks – lodžiju varēs iestiklot pēc parauga,” norāda I. Vircavs. Pievērsiet uzmanību – lodžiju iestiklošana nav obligāto mājas apsaimniekošanas darbu sarakstā, kas nozīmē, ka projekta izstādi un izbūvēšanas darbus apmaksā dzīvokļu īpašnieki. Mājas uzkrājumu šajā gadījumā ir iespējams izmantot, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi šādu lēmumu un darbi tiek veikti visā mājā.

 Starp citu, pateicoties vienkāršotai shēmai, kad ieceri nepieciešams saskaņot tikai pirmajai lodžijai, cilvēki ir sākuši biežāk iestiklot lodžijas legāli. Šogad Būvvaldē tika saņemti 70 ar iestiklošanu saistīti iesniegumi.

Foto: Riga.lv

Kā saskaņot lodžijas iestiklošanas projektu?

Kā jau minēts, vispirms jāizstrādā projekts ar sertificētu arhitektu un projektētāju. Turklāt ir „jābruņojas” ar kaimiņu – pārējo dzīvokļu īpašnieku – parakstiem, kas apstiprina, ka viņi neiebilst pret konkrēto vizuālo un tehnisko risinājumu. Lai saņemtu 50%+1 īpašnieka balsis, var rīkot sapulci vai rīkot aptauju. Pēc saskaņošanas ir jāatrod darbu veicējs.

Ja ēkai jau ir apstiprināts lodžiju stiklojuma projekts, to mainīt nedrīkst. Īpašniekam, kurš kā nākamais vēlēsies veikt iestiklošanu, būs jāizmanto identisks risinājums.

Ir svarīgi zināt, ka pirms iestiklošanas projekta īstenošanas apsaimniekošanas uzņēmumam, piemēram, RNP, ir jāveic ēkas apsekošana un jāsniedz savs slēdziens par konstrukcijas stāvokli.

Projekta saskaņošanas procedūra ir bez maksas, jāsamaksā tikai nodeva. Turpretī projekta izstrāde un pati stiklošana pilnībā ir maksas pakalpojumi, ko īsteno privāti uzņēmumi. Pašvaldība un apsaimniekošanas uzņēmumi iestiklošanas pakalpojumus nepiedāvā.

„Jebkurā gadījumā pirms stiklošanas iesaku iedzīvotājiem apdomāt, vai tas tiešām ir nepieciešams. Jo, ja reiz ēka ir projektēta bez stikliem, tas nozīmē, ka projektā iepriekš neparedzēti logi radīs papildu slodzi un izmainīs ne tikai ēkas, bet arī visa kvartāla vizuālo veidolu. Turklāt visbiežāk aizstiklotās lodžijas pamazām tiek pārvērstas mantu glabātavās, kas ir kategoriski aizliegts!” teikto papildina Rīgas būvvaldes vadītājs.

Iespējams, ka nākotnē iestiklošanas procedūra tiks vienkāršota vēl vairāk. Rīgas būvvalde ir ierosinājusi iekļaut pilsētas attīstības plānā, kas Rīgas domē tiks izskatīts nākamajā gadā, sērijveida ēku stiklojuma skices. Tie būs tipveida arhitektoniskie risinājumi, kurus varēs saņemt Būvvaldē un saskaņot ar kaimiņiem un apsaimniekošanas uzņēmumu.

2.Balkons var uzkrist uz galvas garāmgājējiem

Kā konstatēt, vai balkons ir sliktā tehniskajā stāvoklī?

„Rīgas daudzdzīvokļu ēku balkonu un lodžiju tehniskais stāvoklis ir dažāds – viss ir atkarīgs no ēkas ekspluatācijas ilguma, būvniecības gada, sērijas, materiālu kvalitātes un pat celtnieku atbildīguma līmeņa un meistarības. Turklāt tas, ka balkoni ir vaļēji un vairāk pakļauti laikapstākļu ietekmei, izraisa metāla konstrukciju sarūsēšanu un betona plaisāšanu,” norāda RNP Personāla vadības nodaļas Mācību daļas vadītāja Aleksandra Cimbale.

Foto: Riga.lv

Tie dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļos nav balkona, ļoti bieži aizdomājas par šādu jautājumu: kādēļ gan mums jāiegulda līdzekļi kaimiņu īpašuma remontā, ja mums pašiem balkona nav? Taču saskaņā ar saskaņā ar dzīvokļu īpašuma likumu balkoni ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Tādēļ šo fasādes elementu remonta vai demontāžas gadījumā finansiālā atbildība gulstas uz visu ēkas dzīvokļu īpašnieku pleciem. Tas nozīmē, ka par jebkādām manipulācijām ir jāvienojas ar kaimiņiem.

Pērn RNP speciālisti apsekoja 300 balkonu un konstatēja, ka trešdaļa no tiem – aptuveni 100 – atrodas avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī. „Patlaban mēs dzīvokļu īpašniekiem piedāvājam tāmes un remontdarbu sarakstu nākamajam gadam. Un 2019. gadā mēs plānojam veikt balkonu remontu 70 adresēs. Ir svarīgi zināt – ja kaut viens ēkas balkons ir pirmsavārijas stāvoklī, remontēti tiks visi attiecīgās ēkas balkoni,” skaitlisko informāciju atklāj RNP pārstāvis Pāvels Semjonovs.

Viņš paskaidro, ka saskaņā ar likumu namu pārvalde veic balkonu un lodžiju vizuālu apsekošanu katru gadu, bet padziļinātu tehnisko apsekošanu - ne retāk kā reizi desmit gados. Ar neapbruņotu aci speciālisti var konstatēt sienas plaisāšanu, armatūras atsegšanos, betona izdrupšanu vai margu bojājumus. „Dažkārt mēs redzam, ka uz balkona sāk augt sūnas, krūmi vai pat koki. Avārijas stāvoklī esošo balkonu remonts tiek apmaksāts no ēkas uzkrājumiem. Tipiska problēma ir tā, ka iedzīvotāji uzskata – ja reiz koks ir izaudzis uz kaimiņa balkona, tad viņus tas neskar,” stāsta speciālists.

 “Tehnisko apsekošanu un nolietojuma ekspertīzi var pasūtīt arī balkonu īpašnieki (un viņiem tas arī ir jādara), vēršoties savā namu pārvaldē. „Process ir jāregulē pašiem iedzīvotājiem, viņi ir īpašnieki, un nevienam citam nav pienākuma viņu vietā sekot balkonu  un lodžiju stāvoklim – par to ir pilnībā atbildīgi dzīvokļu īpašnieki,” stāsta I. Vircavs.

“Patlaban tiek īstenota programma, kuras ietvaros tiek piešķirts Rīgas domes līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontdarbiem līdz pat 50% apmērā.  Pēc šīs programmas nosacījumiem, Rīgas dome var piešķirt finansējumu balkonu un lodžiju remontam un atjaunošanas darbiem,” norāda A. Cimbale.

Uzzināt vairāk par programmu iespējams šeit: 

Izremontē savu māju par puscenu! Ir uzsākta Rīgas domes atbalsta programma

Vai balkonu drīkst remontēt saviem spēkiem?

Ja netiek skartas nesošās konstrukcijas, balkona remontu var veikt patstāvīgi. Tomēr iespējas ir ļoti ierobežotas – var tikai kaut ko nokrāsot vai nedaudz pielabot. Ja balkons kļūst bīstams, tā remonts jāuztic apsaimniekošanas uzņēmumam. Tas sastādīs tāmi par iedzīvotājiem piedāvātajiem materiāliem un darbiem un lems, ko iespējams izdarīt, lai varētu turpināt balkona ekspluatāciju.

Foto: Riga.lv

Ko darīt, ja balkons jau ir avārijas stāvoklī?

 Ja ir atzīts, ka balkons atrodas avārijas stāvoklī un ir nepieciešams tehniskais projekts konstrukcijas atjaunošanai vai demontāžai. Dzīvokļa īpašniekiem jāizdod pilnvara vai jāpiešķir tiesības izstrādāt šādu projektu apsaimniekošanas uzņēmumam. Piemēram, RNP apsaimniekotajām ēkām šis uzņēmums ir gatavs pasūtīt projektu un organizēt darbus, savukārt īpašniekiem ir jāgādā par finansiālo pusi. Dzīvokļu īpašniekiem nav liegts projektētāju un darbu veicējus atrast patstāvīgi un noslēgt ar viņiem trīspusēju līgumu.

3.Gribam nokrāsot balkona sienas zilā krāsā!

Kā jārīkojas, ja rodas vēlme veikt kosmētisko remontu?

Krāsot fasādes sienu uz balkona (lodžijas) nav atļauts. „Ir bijuši gadījumi, ka ēka ir zaļganos toņos, bet balkona siena – tumši zila. Tas izskatās briesmīgi. Ja balkonam ir metāla margas un kāds ir izlēmis tās nosegt ar dekoratīviem paneļiem, arī šis jautājums ir jārisina kopā ar ekspertiem,” skaidro I. Vircavs.

Aleksandra Cimbale visiem dzīvokļu īpašniekiem atgādina: “Uz balkona nevajag glabāt vecus ledusskapjus vai velosipēdus. Pat lieli un smagi puķupodi var radīt balkonam lieku slodzi.”

Visas fasādes, ne tikai atsevišķu tās daļu, dizains ir jāsaskaņo Būvvaldē. Savukārt tādus darbus kā grīdas seguma atjaunošana, palodžu krāsošana vai logu maiņa var veikt bez Būvvaldes piekrišanas.

Kā kontrolēt lodžijas stāvokli?

Lodžijas ir mazāk problemātiskas nekā balkoni. To galvenā problēma ir priekšējais panelis. Tas ļoti bieži nonāk avārijas stāvoklī. Izkustas stiprinājumi, metinājumu šuves sarūsē, izdrūp pats betons. Margas var nokrist, un to pieļaut nedrīkst.

 „Ja uz lodžijas ir vecas stiklojuma konstrukcijas, no tām ieteicams atbrīvoties. Būvvaldes inspektors ieradīsies apskatīt balkonu vai lodžiju tikai tad, ja tiks saņemta sūdzība no iedzīvotājiem vai kaimiņiem, kā arī tad, ja no ārpuses ir redzama kāda elementa atdalīšanās. Piemēram, namu pārvalde ziņo par slikto tehnisko situāciju. Pašiem iedzīvotājiem ir jākontrolē lodžiju stāvoklis un jāpieprasa tehniskā apsekošana. Stāsts par stiklojumu ir ļoti smags, un ir grūti uzreiz visu izdarīt skaisti. Ir jāaplūko katra ēka atsevišķi. Lai apietu visu pilsētu, nepietiks inspektoru,” paskaidro I. Vircavs.

Foto: Riga.lv

Gribam padarīt lodžiju par daļu no istabas!

Šajā ziņā – nekādu pašdarbību! „Veikt šādus darbus, kas saistīti ar radiatoru pārvietošanu, sienu demontāžu un siltināšanu, patstāvīgi, bez tehniskā projekta ir pretlikumīgi, jo šādas darbības var izraisīt nopietnas sekas. Taču piebildīšu, ka pastāv projekti, kuri ļauj apvienot telpas. Tādēļ vispirms ir jāvēršas pie sertificēta arhitekta, inženiera, tehniskā speciālista, lai saņemtu konsultāciju,” norāda Inguss Vircavs.

Vai ir iespējams saņemt finansējumu lodžijas siltināšanai?

 “Atkārtošos, bet balkona vai lodžijas renovāciju nedrīkst veikt bez saskaņošanas. Visticamāk lodžijas siltināšana un iestiklošana var tikt veikta kompleksa mājas renovācijas projekta ietvaros. Darbi ir pietiekami sarežģīti un dārgi, taču iesaku izmantot līdzfinansējumu. Pašlaik pieejamas divas galvenās programmas, kas sniedz finansiālu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontiem. Rīgas pašvaldība ir gatava segt izdevumus par remontdarbiem 50% apmērā no kopējās summas, savukārt ALTUM finanšu instruments, kas pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, palīdz apgūt ES līdzekļus ēku renovācijai un siltināšanai. Konsultācijas par dalību šajās programmās var saņemt “Rīgas namu pārvaldniekā”,” papildina Aleksandra Cimbale.

Par to, kā saņemt līdzekļus no Rīgas domes, lasiet šeit

savukārt par ALTUM - šeit.

Izremontē savu māju par puscenu! Ir uzsākta Rīgas domes atbalsta programma