Katrs Latvijas skolēns saņems īpašu dāvanu

13. Jūnijs

Par godu gaidāmajai Latvijas simtgadei, katrs Latvijas skolēns saņems dāvanu – naudas summu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Projektu sauc “Skolas soma” un tā pilotversija jau izmēģināta divās Rīgas skolās. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle pastāstīja, kādus pasākumus pusgada laikā ir apmeklējuši viņas skolas audzēkņi un cik noderīgs ir izrādījies šis projekts.


Kas ir Skolas soma?

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Projekta ideja ir ikvienam skolēnam, neskatoties uz vecāku finansiālās iespējām, dot iespēju personīgi piedzīvot kultūras un mākslas pasākumus. Aptveramās jomas – arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra, kultūras mantojums un kino.

“Es tiku uzaicināta Nacionālas kultūras padomes un Kultūras ministrijas  darba grupā, kura izstrādāja iniciatīvu „Latvijas skolas soma”.

Sākot ar  2018. gadu valsts velētos finansēt katram bērnam noteiktu summu, lai  garantētu kultūras minimumu, nosaucot to par Latvijas skolas somu. Tas nozīmē, ka gada laikā viens bērns apmeklēs vismaz noteiktu kultūras pasākumu minimumu:  tās varētu būt ar  kultūru saistītas ekskursijas vai muzeja apmeklējumi, teātra izrādes, utt.

Lai pierādītu, cik šī ideja ir nozīmīga, un lai varētu precizēt, cik lielu finansējumu šim mērķim varētu piešķirt valsts vai pašvaldība, un ko varētu līdzfinansēt skolas un vecāki, Kultūras ministrija nolēma izveidot šo pilotprojektu, piešķirot Rīgas Juglas vidusskolai, pamatskolai “Rīdze”, Brocēnu vidusskolai un vienai no Daugavpils skolām 2000 eiro pusgadam. Mūsu uzdevums bija mēģināt šo naudu sadalīt, īstenot programmu un izdarīt secinājumus,” skaidro skolas direktore.

Foto: Riga.lv

Kā tika meklēti pasākumi?

Pēc Melles kundzes vārdiem,  skola izveidoja “pasākumu režģi” (notikumu kalendāru), un  skolotāji tika aicināti pieteikt pasākumus, kas norisinās ārpus skolas, mācību pasākumus ar pamatojumu, kāpēc  tiem vajadzētu novirzīt finansējumu. Akcentēti pasākumi ar pēc iespējas valstisku un patriotisku audzināšanu. Galvenie atlases kritēriji – cik nozīmīgs ir pasākuma mērķis un kā tas ir saistīts ar mācību procesu. Tāpat bija svarīgi, lai pasākumi tiktu piedāvāti visām klašu grupām. Tā arī tika izveidota programma pusgadam.

“Mēs salikām pasākumus katrai klašu grupai un centāmies tos izvēlēties pēc iespējas dažādākus un daudzveidīgākus. Starp tiem bija gan skolēnu ekskursijas, gan ar zinātni un dabaszinātnēm saistīti pasākumi, tikšanās ar atpazīstamām kultūras personībām. Piemēram, katru gadu mūsu skolas bērni dodas ekskursijā uz Tīreļpurvu, kas ir salīdzinoši dārgi, jo ir jāmaksā par autobusu, par ekskursijām, utt. Un šajā mācību gadā mēs arī 9. klasēm piedāvājām šo tradicionālo pasākumu, bet šoreiz – Latvijas skolas somas projekta ietvaros,” stāsta Melle.

Bet bija arī lietas, kuras skola varēja īstenot bezmaksas, piemēram, kopā ar vēstures skolotāju bērni apmeklēja Brāļu un Meža kapus. Palīdzēja arī  Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments: piedāvāja izstādes, muzejus, kuros skolēniem ir atlaides  un bezmaksas ieeja.  Daudzi projekti pieejami Kultūras ministrijas mājaslapā lapā.

Foto: Riga.lv

Vai bija kādi interesanti atklājumi?

“Piedāvāto pasākumu bija ļoti daudz. Protams, ka nevar finansēt visu. Un, ja izvelētos tikai dārgus pasākumus, tas būtu tikai viens piliens no tā, kas bērnam nepieciešams, lai izaugtu par kulturālu un garīgi attīstītu cilvēku ar bagātu iekšējo pasauli.  Bet tajā pašā laikā ir svarīgi, lai bērniem tiktu piedāvāti kvalitatīvi pasākumi. Jo bija arī tādi gadījumi, kad īpaši skolēniem gatavo izrādes, uz kurām mēs braucam, tajos nav tāda kvalitāte, kā tas ir teātrī. Projekts ir izaicinājums arī māksliniekiem un kultūras cilvēkiem, lai viņi izvērtētu savas iespējas, jo vajadzību ir ļoti daudz.  Viņiem jāpiedāvā nevis biznesa projekts, bet projekts, kas būtu nozīmīgs bērniem. Jāsāk vērtēt, jāmaina domāšana, kā uz skolas rēķina nepelnīt naudu, bet audzināt savas mākslas  darbu baudītājus, apmeklētājus, koncerta mākslas klausītājus. Mums visiem jāizaudzina cilvēki, kuri pratīs novērtēt mākslu. Tāpēc arī projektā ietvaros  bija mērķis izvērtēt piedāvājumus skolēniem,” turpina skolas direktore.

Foto: Riga.lv

Ļoti pārsteidza Latvijas  Arhitektu savienība ar savu projektu “Skolēns, pētnieks, pilsētnieks”, kura ietvaros arhitekti dodas uz skolām un strādā ar bērniem. Viņi nāk ar saviem materiāliem un būvē īstu pilsētiņu, paralēli iepazīstinot bērnus ar arhitektūras pamatiem. Ar vienu no piektajām klasēm veselu nedēļu strādāja astoņi arhitekti.  Projekts ilgst trīs dienas. Un tas mums nemaksāja neko! Bet kādi tajā ir resursi! Astoņi profesionāļi, kas ierodas ar saviem materiāliem! Un rezultāts bija fantastisks!” priecājas direktore.

Bija arī jaunie ķīmiķi, kas bērniem rādīja eksperimentus.

Vai skolēni un vecāki bija gandarīti?

“Mēs jau  līdz šim skolā finansējam (un vecāki vienojas par to, kā līdzfinansēs) dažādus pasākumus, kuri notiek ārpus skolas un ir saistīti ar mācību procesu.  Reizi mēnesī skola organizē braucienus uz teātri, muzeju, izstādēm vai uz tikšanos ar atpazīstamu personību. Vecāki līdz šim nekad nav atteikuši,” - stāsta  Melle.  

Ļoti liels ieguvums  ir skolas autobuss, kuru skola saņēma no pašvaldības rudenī. “Kā arī sabiedriskais transports ir bezmaksas, ar vienu klasi, kurā ir 30 skolēni, aizbraukt uz Nacionālo bibliotēku vai Zooloģisko dārzu ar sabiedrisko transportu nav viegli. Šis autobuss arī ir dāvana, jo tas nozīmē drošību un personāla laika resursu ekonomija. Tagad viens  skolotājs ar bērniem var doties ceļā bez pavadoņiem. Bet dažreiz pat ar vienu autobusu ir par maz, ja, piemēram, brauc viss koris. Un, ja būs iespējams ļaut  dalīties ar autobusiem starp skolām – būs vēl labāk,” stāsta skolas direktore.

Foto: Riga.lv

Vai citas skolas var “pašpikot”?

Pilotprojekts jau ir noslēdzies. Paši skolotāji sāka izvērtēt savas iespējas un metodes, iespējas. “Mēs vienojāmies, ka projektu turpinām arī bez finansējuma no valsts puses. Un gribam “režģi” saglabāt, lai  katru gadu īstenotu jaunus projektus. Prioritātes ir kultūras pasākumi. Bet tie visu laiku mainās, jo laiks iet uz priekšu, kultūras dzīve nestāv uz vietas. Pagājušajā gadā tika atzīmēta Blaumaņa dzimšanas diena, šogad – Aspazijas, utt.

Viens no izvēles kritērijiem bija tas, cik pasākums ir starpdisciplinārs. Vai tas ir noderīgs karjeras izglītībai. “Visas mūsu klases izveidoja savu Latvijas simtgades karti.  Pēc tam mēs tās apvienosim. Kartē atzīmējam ar kājām noietos kilometrus, piedzīvotos kultūras mākslas notikumus, padarītos labos darbus.

Šobrīd mēs domājam par to, kā karti digitalizēt, lai to redzētu citas skolas. Mūsu moto no  Ojāra Vācieša teiktā – “Ceļš pie visa, kā eju, es eju kājām”. Tās nav tikai vietas kartē, tas ir tas, cik es esmu iesaistīts, cik es esmu Latvijā,” turpina Melles kundze.

Foto: Riga.lv

Pilotprojekts ir domāts, lai dalītos. Un tagad skola ir gatava dalīties savā pieredzē ar citām skolām. “Ceļi, kā skolas var izlietot finansējumu, ir dažādi. Piemēram, Brocēnos, kur skolas ir mazas, ir jēgpilni naudu dot pašvaldībai, lai dažas skolas to varētu izmantot, piemēram, lai bērni varētu aizbraukt uz izrādi. Rīgā ir situācija ir citādāka, jo katrai skolai ir savas tradīcijas. Mums ļoti palīdzēja departaments, kurš sniedza informāciju par to, ko mēs varam izmantot:  kādas ir atlaides, kādi pasākumi ir bezmaksas. Un citām pašvaldībām jādomā par to, ko piedāvāt.  Kā es jau minēju, Kultūras ministrijas mājaslapā ir visas kultūras iestādes, kuras piedāvā programmas un pasākumus bērniem. Iepazīsties var arī vecāki, lai uzzinātu, kurai vecuma grupai nodarbības vai izrāde ir paredzēta.  Ir arī bezmaksas, ir tikai jāpiesakās. Vienas receptes nav. Mūsu Rīgas bērni var aizbraukt uz Latgali, lai apskatītu Rotko muzeju, bet, piemēram, Latgales bērni var doties uz Rīgu. Galvenais, lai līdz skolas beigām būtu iegūts tas obligātais kultūras minimums, kuram vajadzētu būt. Tā būs tā skolas soma, kurai par godu nosaukts projekts,” saka direktore.

Foto: Riga.lv

Starp citu, KM noskaidroja, kā projekts dzīvotspējīgs. Un ar to mācības projekts kļūst interesants. Un, kad iedalīs naudu, noteikti katram bērnam jāizmanto dāvanu. 

Pilotprojektā “Latvijas skolas soma” piedalījās Rīgas pašvaldības skolas