Kas pasniegts labākajā Rīgas restorānā pirms 100 gadiem?

„Varbūt vēlaties austeres?” - Rīgā šo frāzi pirms simts gadiem jūs būtu varējuši izdzirdēt tikai vienā vietā – restorānā „Otto Švarcs”. Tā bija vienīgā vieta pilsētā, kur tika pasniegtas austeres, un viesi varēja baudīt dārgus vīnus, maltīti noslēdzot ar dūmu Havanas vai vācu cigāra. Liecības par „Otto Švarca” pārākumu citu galvaspilsētas restorānu starpā var atrast vecās adrešu grāmatās un ceļvežos: Rīgas restorānu sarakstos tas vienmēr ierindots topa augstākajā vietā.


Kā atšķiras pirmās un otrās kategorijas restorāni?

„Otto Švarcs” atradās tajā pašā ēkā, kur mūsdienās atrodams „McDonald's”, – Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 2. Restorāns bija izvietots divos stāvos. Viesi galdiņu varēja izvēlēties gan zālē, gan atsevišķā kabinetā, kur nost no ziņkārām acīm varēja brīvi ļauties austeru un cigāru baudījumam. Izklaides šeit ilga līdz diviem naktī, jo „Otto Švarcs” bija pirmās kategorijas restorāns. Turpretim tāds restorāns kā „Metropole”, kas atradās Teātra jeb tagadējā Aspazijas bulvārī, bija ierindots vien otrajā kategorijā, tādēļ tur durvis nācās slēgt jau pulksten 22.  

„Hotel de Commerce” atradās restorāns „Metropole”.
Foto: no autora kolekcijas

Foto: Riga.lv

Par ko sapņoja Kisa Vorobjaņikovs

Zināmas neērtības gan bija ar taksometriem, kas Rīgā sāka darboties no 1908. gada – savus klientus tie gaidīja nedaudz tālāk, pie viesnīcas „Roma”, ko mūsdienās sauc par viesnīcu „Rīga”. Tur atradās galvenā motorizēto kariešu pieturvieta. Arī „Romā” bija savi viesnīcas restorāni – viens atradās pirmajā stāvā, un vēl viens pagrabā. Taču daudzi viesnīcas iemītnieki darījumus labprātāk devās „apmazgāt” uz „Otto Švarcu”, kas ar savām austerēm, cigāriem, izsmalcinātiem vīniem un kabinetiem bija iemantojis krietni prestižāka restorāna statusu. Ne velti Kisa Vorobjaņikovs slavenajā Ilfa un Petrova romānā sapņoja par Rīgas restorānu – krievu demokrātijas tēvam un muižniecības priekšniekam noteikti netrūka jaunības dienu atmiņu no laikiem pirms revolūcijas.

Viesnīca „Roma”
Foto: no autora kolekcijas

Foto: Riga.lv

Restorāni un atklātnes

Visi slavenākie Rīgas restorāni lepojās ar savām atklātnēm. Arī „Otto Švarcam” bija īpašas atklātnes, kuras tika iespiestas Parīzē – tajās varēja redzēt restorāna interjeru ar grezniem kamīniem, mēbelēm un kabinetiem. Šādu atklātni, mielojoties ar austerēm un vīnu, viesi turpat no galdiņa varēja nosūtīt saviem tuvajiem un mīļajiem. Diemžēl manā kolekcijā gan nav nonākusi neviena atklātne ar restorāna „Otto Švarcs” interjeru.

„Otto Švarcs” pirms revolūcijas
Foto: no autora kolekcijas

Foto: Riga.lv

„Otto Švarcs” un „Cafe de l’Opera”

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara Otto Švarcs iedzīvojās naudas grūtībās, un viņa restorānu pārpirka latvietis Kristiāns Jirgensons. XX gadsimta 30. gados Jirgensons kļuva par slavenu restorānu īpašnieku, kurš vadīja gan restorānu pie stacijas, gan viesnīcu „Roma” ar tās krodziņiem un restorāniem, gan arī tirgojās ar vīnu, delikatesēm un pat uzturēja gastronomu... 20. gados Jirgensons iegādājās zemesgabalu iepretim „Otto Švarcam”, kur mūsdienās atrodas „Hotel de Rome”. Tur tika atvērta vēl viena kafejnīca, kas vēstures lappusēs ierakstīta ar veseliem diviem nosaukumiem: oficiāli tās vārds bija „Cafe de l’Opera”, taču rīdzinieki to iedēvēja par „Otto Švarcu”. Arī šī kafejnīca atradās divos stāvos, no kuriem pirmo aizņēma konditoreja.

„Cafe de l Opera” interjers XX gadsimta 30. gados
Foto: no autora kolekcijas

Slavenās smalkmaizītes

Gados vecākie rīdzinieki stāstījuši, ka tieši tur ceptas visgardākās štopkūkas – smalkmaizītes ar putukrējuma pildījumu. Kafejnīcā apmeklētājus apkalpoja 20 oficiantes, kuras valkāja īpašu formas tērpu – brūnas kleitas ar baltām apkaklītēm un piedurkņu manžetēm. Kurpes viņām bija ar gumijas zolēm, lai neklaudzētu, steidzot iznēsāt kūkas un kafijas pa parketa grīdu. 1944. gadā no diviem slavenākajiem Jirgensona uzņēmumiem – viesnīcas „Roma” un „Cafe de Cafe de l’Opera” – pāri bija palikuši vien aviobumbu izdragātas bedres. Taču ēka, kurā bija atradies pirmais „Otto Švarcs”, palika neskarta. Pēc kara tur iekārtojās restorāns „Luna”, bet no 1993. gada – „McDonald's”.

„Sveiciens no Rīgas”

...Austeres, cigāri, dārgi vīni – ar tiem vairs restorānos nevienu nepārsteigsi. Bet vai zināt, kā trūkst mūsdienu ēstuvēs? Atklātņu ar interjeru skatiem! Cik gan lieliski būtu paziņām nosūtīt atklātni ar sveicienu tieši no restorāna! Vai to gan iespējams salīdzināt ar internetā vai mobilajā telefonā saņemtu īsziņu?

Ilja Dimenšteins