Kas jāzina, lai nepieļautu ugunsgrēku mājā

4. Oktobris

Iestājoties rudenīgam un vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem arvien vairāk izsaukumus uz ugunsgrēkiem, kas ir saistīti ar apkures lietošanu - netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ, sākoties apkures sezonai, VUGD aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!


Drūmā statistika

Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2018.gadā kopumā tika reģistrēti 472, bet šogad - 262 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 17 cilvēki, bet cieta 43 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 12 cilvēki, bet cietis - 21, turklāt jāņem vērā, ka šā gada apkures sezona ir tikai sākusies, tādēļ drūmā statistika visticamāk vēl tikai pieaugs.

Lasiet arī:

Dūmu detektors katrā mājā no 2020. gada: kas jāzina iedzīvotājiem?

Pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana

Ugunsdzēsēji glābēji 2018.gadā 601 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji, bet šogad šādi izsaukumi bijuši 378 reizes.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Tīrīšanu jāveic pirms apkures sezonas oficiālā sākuma - līdz 1.novembrim. Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi - tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas ventilācijas kanālu pārbaude.

Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos

Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, - ne retāk kā reizi trijos gados.

Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas - nav mazāks par 20 cm.

Malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana

Ja ir malkas plīts, tad jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas - var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli!