Kāpēc Rīgā tā arī netika uzbūvēts metro?

21. Marts, 2017

Gandrīz pirms trīs desmitgadēm Rīgā uzsāka metro būvniecību. Izveidoti aptuveni simts urbumi, veiktas ģeoloģiskās izpētes un pat izstrādāti maršruti. Bet ar to viss arī beidzās. Par centieniem uzbūvēt Rīgā metropolitēnu - lasiet šajā materiālā.


Pagājušā gadsimta mantojums

Ideja Rīgā būvēt metro kļuva populāra XX gadsimta 70. gados, taču realizēt to tā arī neizdevās. Bija izstrādātas staciju projektu arhitektoniskās skices, maršrutu projekti un pat veikta ģeoloģiskā izpēte. Taču ar to viss arī aprobežojās. Par piemiņu rīdziniekiem palikusi vien metro karte un urbumi gruntsūdeņu un iežu izpētei.

Laikā no 1979. gada līdz 1988. gadam galvaspilsētā tika veikts vairāk nekā 100 šādu urbumu. Tos mūsdienās var redzēt Daugavas krastmalā, starp Dzelzceļa un Akmens tiltu, gar pilsētas kanālu, pie lielveikala „Stockmann”, Krišjāņa Barona un Pērses ielas stūrī, Dzirnavu ielā, Vērmanes dārzā, pie VEF, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas apkārtnē un daudzviet citur pilsētā.

Kāds akmeni iemet, kāds konfekšu papīriņu iestūķē

2001. gadā pašvaldība veica esošo urbumu apsekošanu, pēc kuras rezultātiem tika tamponēti 20. Un 2014. gadā tika veikta vēl viena apsekošana, un tamponēti atlikušie 25 urbumi. Ir vēl vairāki desmiti, kas atrodas privātā teritorijā. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka virszemē redzamais pusmetru garais „metāla verķis” ir atbalss no metro celtniecības ēras. Turklāt urbuma skrūvējamo lūku viegli atvērt. Un 10–20 cm diametra caurules, kas ietiecas zemē 4–10 metru dziļumā, netraucēti tiek piemēslotas akmeņiem, konfekšu papīriņiem un citiem atkritumiem.

Gadās arī darboņi, kas mēģina iegūt caurules gabalus, lai nodotu tos metāllūžņos. Citi lauž nevienam nepiederošās caurules. Nekāds cits šo urbumu lietderīgs izmantojums nav rasts, un tie paklusām sākuši rūsēt. Šie visi faktori rada pazemes ūdeņu, ko savas produkcijas ražošanā izmanto pārtikas rūpniecības uzņēmumi, piesārņojuma draudus.

2014. gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments atkārtoti pasūtīja pētījumu, lai novērtētu cauruļu tehnisko stāvokli. Rezultātā tika pieņemts lēmums par 25 urbumu likvidāciju. Taču nedomājiet, ka, likvidējot metro urbumus, pilsētā vairs netiks kontrolēta ūdens kvalitāte. Rīgā ir arī citi novērojumu urbumi, kas funkcionē jau kopš 1959. gada.

Kāds būtu bijis Rīgas metro?

Bija paredzēts, ka pirmā uzbūvētā metro līnija savienos labo un kreiso krastu no Zasulauka līdz rūpnīcai „VEF”. Šajā līnijā būtu divas lielas centrālās pārsēšanās stacijas – viena atrastos Centrāltirgus un Centrālās stacijas rajonā (darba variantā tās nosaukums – „Centrs”), otra atrastos tagadējās Esplanādes (toreiz – Komunāru parks) rajonā. Stacijas „Centrs” (autoosta, Centrālais tirgus) izeja bija paredzēta jau esošajā Stacijas laukuma pazemes pārejā.

Metropolitēna celtniecības 1. kārta pagarinātu līniju „Zasulauks–VEF” uz abām pusēm: kreisajā krastā – līdz Imantai, labajā krastā – līdz Juglai. Šajā pašā celtniecības posmā no stacijas Kronvalda parka apkārtnē bija paredzēts uzbūvēt metro atzarojumu, kas savienotu centru ar mikrorajoniem – Purvciemu, Pļavniekiem, Dreiliņiem.

Celtniecības 2. kārtā bija paredzēta metro līnijas no Sarkandaugavas līdz Ziepniekkalnam būvniecība. Svarīgi, ka šajā posmā pilsētas centrā tiktu uzbūvēta trešā centrālā pārsēšanās stacija – Kronvalda parka apkārtnē.

Celtniecības 3. kārta – līnijas no stacijas Esplanādes apkārtnē līdz Buļļu kāpai caur Ķīpsalu, Iļģuciemu, Kleistiem būvniecība.

Fakti

Visgarākais metro atzarojums – 18,6 kilometri

Pavisam bija ieplānots uzbūvēt 16 stacijas, sešas no tām – dziļā pazemē, desmit – seklās. 1984. gadā bija pabeigta pirmās līnijas projekta izstrāde ar ekspluatācijas garumu 8,3 kilometri no Zasulauka līdz rūpnīcai „VEF”. Šajā posmā bija ieplānotas astoņas stacijas, tostarp četras dziļi pazemē – pirmo atzarojumu bija plānots izbūvēt zem upes.

No Zasulauka līdz rūpnīcai „VEF” 12 minūtēs

Tieši šāds bija projektā iekļautais plānotais laiks. Kopumā projekts paredzēja, ka metro celtniecību sāks divpadsmitajā piecgadē (1990.–1995. gadā) un darbi tiks pabeigti ap 2000. gadu.

Kāpēc metro tā arī neuzbūvēja?

Atzina, ka tas ir ļoti dārgs projekts. Pēc dažiem tajā laikā veiktiem aprēķiniem pārvadājuma pašizmaksa metro būtu 6–10 reizes dārgāka salīdzinājumā ar analoģisku virszemes transportu.

PSRS metro būvēja tikai tajās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedza vienu miljonu. Pat tajos laikos, kad galvaspilsēta bija blīvi apdzīvota, lai īstenotu šo iedzīvotāju sapni, nedaudz pietrūka: XX gadsimta 80. gadu beigās Rīgā dzīvoja nedaudz vairāk par 900 000 cilvēku. Taču ekskluzīvais kūrortpilsētas Jūrmalas, kuru neprātīgi bija iecienījuši padomju pilsoņi, tuvums, Rīgai deva iespējas atkāpties no vispārējā noteikuma.

Taču projektu tā arī neizdevās realizēt. Sākās pārmaiņu laiki, un ideja uzbūvēt Rīgā metro atdūrās pret atklātiem iedzīvotāju protestiem – izskanēja pat bažas par to, ka Vecrīga var paiet zem ūdens. Sanāca tā, ka ideja par metro celtniecību, kuru nebija iespējams īstenot bez Maskavas atbalsta, nonāca pretrunā ar cīņu par Latvijas valstisko neatkarību…

Tā Rīgas metropolitēna vēsture beidzās, nemaz īsti nesākusies.