Kāpēc pārņemt dzīvokli no pašvaldības? Lai saņemtu līdzfinansējumu un nodokļu atvieglojumus

31. Maijs

Galvenais privatizācijas mērķis bija ne tikai dzīvokļu, bet arī visu dzīvojamo māju nodošana dzīvokļu īpašnieku īpašumā un valdījumā. Taču liela daļa dzīvojamā fonda vēl aizvien ir uz valsts un pašvaldības rēķina. Praktiski tas, ka māja vēl aizvien ir uz pašvaldības vai valsts rēķina, galvenokārt ir šķērslis tam, lai no Rīgas domes saņemtu līdzfinansējumu 50% apmērā remontdarbu veikšanai, un otrkārt – šķērslis tam, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim, kas tiek piemērots, ja māja tiek renovēta. Kā dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki var pārņemt savā valdījumā, pastāsta “Rīgas namu pārvaldnieka” speciāliste Dinija Brikmane.


Kāpēc mums pārņemt savu māju?

Faktiski, kamēr dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši māju savā valdījumā, visus tās apsaimniekošanas lēmumus pieņem pašvaldības vai valsts nozīmēts apsaimniekotājs. Ja māja ir pārņemta, tad iedzīvotāji daudz brīvāk var pieņemt atsevišķus lēmumus, kas attiecas uz mājas apsaimniekošanu.

Likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. panta 7. daļā minēts, ka valsts dzīvojamo māju valdītāju vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz brīdim, kad valdījuma tiesības tiek nodots dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai (ja mājā nav privatizēti visi objekti). Turklāt dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir pienākums pārvaldīt māju arī tad, “ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu”.

Svarīgi: dzīvojamās mājas valdījuma tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai tās pilnvarotai personai (uzņēmumam), ja dzīvojamā mājā ir privatizēta ne mazāk kā puse no visiem tajā privatizējamiem objektiem (likuma 51. pants).

Sīkāk ar likumu var iepazīties šeit.

Gadījumā, ja māja ir nodota dzīvokļu īpašnieku valdījumā un pārvaldībā, viņu rīcībā ir dažādas iespējas, tiesības uz bonusiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu māju remontiem un renovācijām, jo padomju laika tipveida dzīvojamajam fondam ļoti akūti ir nepieciešama atjaunošana:

  1. Viņi var piedalīties Rīgas domes programmā, kuras ietvaros iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā no avārijas remontdarbu tāmes un līdz pat 80% līdzfinansējumu energoaudita veikšanai.
  2. Gadījumā, ja ēkā tiek veikti renovācijas darbi, visa māja var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā uz diviem gadiem.

Sīkāk par remontdarbu pašvaldības līdzfinansējuma programmu varat lasīt šeit.

Kā dzīvokļu īpašnieki var pārņemt valdījumā savu māju?

Pirmkārt, mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku valdījumā ir juridisks akts, ko varētu salīdzināt ar zīmogu par stāšanos laulībā. It kā var dzīvot nesarakstoties, taču noteiktas tiesības un pienākumi stājas spēkā tikai tad, ja ir attiecīgais dokuments. Tāpat arī šajā gadījumā.

Otrkārt, mājas pārņemšana no pašvaldības nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uzreiz ir jāatsakās no apsaimniekošanas uzņēmuma, jāizveido biedrība un māja jāapsaimnieko patstāvīgi.

“RNP apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri pieņem lēmumu par tiesību pārņemšanu no Rīgas pašvaldības, ir divi ceļi. Pirmais ir līguma pārslēgšana ar pašreizējo apsaimniekotāju, otrais – biedrības izveidošana un ar mājas apsaimniekošanu nodarboties pašiem, noslēdzot savstarpēju līgumu ar dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļu īpašnieki pēc tiesību pārņemšanas arī turpmāk kā apsaimniekotāju izvēlas RNP, mēs palīdzam veikt visu pārņemšanas procesu, sagatavojam dokumentus,” atzīmē Dinija Brikmane.

Pēc viņas teiktā, šis process tiek veikts bez maksas. Bet ir viena nianse – uz kopsapulci tiek aicināti visi konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ielūgumi uz sapulci tiek izsniegti ar dzīvokļa īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu parakstu. “Tas nozīmē, ka ir saraksts ar īpašniekiem un pie katra ir jādodas personīgi, jāuzaicina uz sapulci, jāsaņem paraksts. Ja dzīvokļa īpašnieki nav pieejami (piemēram, īpašnieks pats nedzīvo dzīvoklī, bet tajā dzīvo īrnieki), tad ielūgums īpašniekam jānosūta ierakstītā vēstulē, kas prasa noteiktus finanšu līdzekļus no iniciatoru puses,” atzīmē Brikmane.

Pēc tam tiek sasaukta sapulce, kurā tiek pieņemts lēmums par mājas pārņemšanu. RNP speciālisti var palīdzēt ar sapulces rīkošanu un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu. Tāpat tieši apsaimniekošanas uzņēmums var palīdzēt noteikt to, kas ir patiesais dzīvokļa īpašnieks mājā.  

Lai lēmums stātos spēkā, par to jānobalso 50%+1 no mājas dzīvokļu īpašniekiem.

“Ja lēmums ir pozitīvs, tad sapulces protokoli ir jānodod RNP. Pēc tam mēs noformējam pieteikumu un iesniedzam visus dokumentus Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, kas pārbauda visu dokumentu derīgumu. Gala lēmumu par mājas pārņemšanu pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments,” atzīmē Brikmane.

Gadījumā, ja māja vairs nevēlas sadarboties ar RNP, tad tās dzīvokļu īpašnieki gatavo dokumentus un vēršas RD Mājokļu un vides departamentā patstāvīgi.

Kā mainās dzīve mājā pēc īpašuma tiesību pārņemšanas?

Mājas īpašnieka nomaiņa no viena uz otru nav ātrs process. Tas aizņem vairāk kā mēnesi. Pēc tam, kad šis process ir noslēdzies, nekāda papildu slodze vai pienākumi uz dzīvokļu īpašnieku pleciem negulstas. Taču iedzīvotājiem ir vieglāk komunicēt un sadarboties ar apsaimniekošanas uzņēmumu, jo tas zaudē tiesības “uzstādīt savus noteikumus”.

“Mēs no jauna sastādām līgumu par pārvaldīšanu un uzturēšanu, vienojamies par punktiem, par to redakciju. Bet iespēju robežās. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmuma maksa par apsaimniekošanu nemainās, taču ir iespējams vienoties par remontdarbu uzkrājumu palielināšanu vai samazināšanu. Mājai ir vienkāršāk patstāvīgi izvēlēties firmas, kuras veiks remontdarbus un būvdarbus. Māja var atteikties no sētnieka pakalpojumiem un veikt sanitāro uzkopšanu mājā patstāvīgi,” paskaidro RNP pārstāve.

Tas, vai mājai veidot savu biedrību, kas patstāvīgi apsaimniekotu māju, ir individuāls jautājums. Daudzas mājas, kuras aizgājušas no namu apsaimniekotāja un sākušas veikt saimniecisko darbību, ļoti ātri saskārušās ar to, ka trūkst grāmatvežu, ka ir ļoti grūti piedzīt parādus no negodprātīgiem iedzīvotājiem, ka ir ļoti grūti vienoties ar kaimiņiem par konkrētiem darbiem un plāniem. Un atgriezušies pie vecā nama apsaimniekotāja vai meklējuši jaunu.