Kāpēc kaijas klaigā naktīs?

16. Aprīlis

„Tā visu nakti ķērc, ka ar atvērtiem logiem ir neiespējami gulēt!” Šīs rīdzinieku sūdzības veltītas nevis naktīs pa ielām klaiņojošām kompānijām, bet gan putniem. Precīzāk – kaijām. 


Sudrabkaijas (tieši tā sauc sugu, kas sastopama mūsu apkaimēs), kas ligzdo uz daudzdzīvokļu namu jumtiem un ir apsēdušas atkritumu tvertnes, ir kļuvušas par īstenu pilsētas nelaimi. Starp citu, vairākās Eiropas pilsētās pat ieviests sods par šo putnu barošanu. Vai Rīga cīnās ar šiem jūras „imigrantiem”?

Sudrabkaijas pirmo reizi Rīgā fiksētas 80-to gadu sākumā. Un tās šeit mitinās vēl aizvien. Un kāpēc gan tām te nedzīvot? Ēdamā ir pietiekami – atkritumu tvertnes gandrīz vienmēr ir atvērtas, pārtikas nepietiekamības gadījumā, var aizlidot uz „Getliņu” poligonu. Brētliņas makšķerēt Rīgas līcī varam iet paši! Turklāt ir arī, kur ligzdot – daudzdzīvokļu namu jumti ir pietiekami plaši. Aprīlī – maijā kaija izdēj aptuveni trīs olas un jau ap Līgo svētkiem jaunie putnēni jau skraida (bet vēl nelido) pa pagalmiem un ceļiem, sagādājot problēmas automīļiem un māju iedzīvotājiem, jo to modrie vecāki ir gatavi „uzbrukt” (kaut gan patiesībā tie tikai mēģina aizbiedēt ar kliedzieniem) visiem, kas pietuvojas to mazuļiem.

Foto: nejohnston.org

Kāpēc kaijas klaigā?

Pašlaik mazuļi jau prot lidot un cenšas iekarot vietu bara hierarhijā, cīnoties ar konkurentiem un vārnām par pārtikas gabaliņiem, reaģē uz laikapstākļu svārstībām. No turienes arī nakts kliedzieni. Turklāt saule aust agri – arī putni pamostas agri.

Pēc ornitologa Dmitrija Boiko vārdiem, pašlaik Rīgā dzīvo aptuveni 1000 kaiju pāru, taču to populācija var palielināties tāpēc, ka tām pilsētā ir ērti. Iesākumā tās dzīvojušas jūrai tuvākajos rajonos – Bolderājā, Vecmīlgrāvī. Tagad kaijas virzās dziļāk pilsētā un pat valstī. Vēl jo vairāk,  pilsētā vēl ir ļoti daudz brīvu jumtu, kā arī kaijas pilsētā dzīvo visu cauru gadu.

Foto: dic.academic.ru

Kaijas pret vārnām

Normālos apstākļos sudrabkaijas ligzdo uz nelielām salām pie ezeriem un upēm. Un izdzīvo sliktāk. Šeit vienīgie izdzīvošanas draudi ir cilvēki un mašīnas. Dažreiz arī vārnas. Kaijas un vārnas cīnās par pārtikas gabaliņiem, kas atstāti kaķiem pie kāpņu telpām, sarīko cīņas gaisā un traucē viens otram radīt haosu atkritumu tvertnēs. Abi putni var veiksmīgi notiesāt viens otra putnēnus.

Taču tas netraucē putniem veiksmīgi vairoties un līdzāspastāvēt. Turklāt vārnas, kurām netālu atrodas putnēni, uzvedas agresīvāk, nekā kaijas, un var reāli uzklupt cilvēkam, kas dodas garām.

Foto: findwallpapershd.com

Kur pazuduši baloži?

Vārnas neizvairās arī no uzbrukumiem citiem putniem. Tam labs piemērs ir zvirbuļi un baloži. Starp citu, baložiem Rīgā nav tas labākais laiks. Bēniņi ir aizvērti, daudzas mājas ir nosiltinātas – putniem nav, kur ziemot. Arī vanagi sākuši lidot pa pilsētām. Un tie lielākoties izvēlas baložus, nevis kādu citu laupījumu.

Citas kaijas

Reizēm Rīgā var sastapt arī citu sugu kaijas – lielos ķīrus, zīriņus.  Īstie albatrosi izvēlas dzīvot Klusajā okeānā. Lielie ķīri (ar melnajām galvām) Rīgā ielido uz neilgu laiku. Tie turas baros, kuros ir vairāki desmiti putnu. Ātri izaudzina putnēnus un jau jūlijā pamet pilsētu. Zīriņi sastopami ļoti reti un uzvedas tāpat, kā lielie ķīri.

Foto: commons.wikimedia.org

Ko darīt?

Pagaidām pilsētai vēl nav risinājuma, kā cīnīties ar nakts klaigām. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieka un Vides pārvaldes priekšnieka Askolda Kļaviņa vārdiem, putni dzīvo savu dzīvi. Izņemot to kliedzienus, tie iedzīvotājiem nekā netraucē, tāpēc iznīcināt tos neviens neplāno. Tas pats attiecas uz vārnām.

Tāpat ir svarīgi zināt: kaijas un vārnas nav medību sugas. Tāpēc tās nedrīkst šaut un ir aizliegts iznīcināt to ligzdas.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm