Kāpēc izcirsts Biķernieku mežs?

28. Novembris

Rīgas mežu apsaimniekotājs „Rīgas meži” četrus gadus veicis sanitārās, krājas kopšanas un izlases cirtes Biķernieku mežā. Meža retināšanas nolūks bija veidot koptu un rīdzinieku rekreācijai piemērotu, bet joprojām dabīgu meža vidi: meža kopšanas laikā tika izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tika samazināta audzes biezība līdz Ministru Kabineta noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem. 


Patlaban meža tīrīšana ir gandrīz pabeigta, pavasarī tiks pabeigti atlikušie sakopšanas darbi. Tāda mēroga darbi Biķernieku mežā nebija notikuši kopš 1970.gada. Nākamā tāda mēroga sakopšana notiks ne ātrāk kā pēc 30 gadiem.

Kas padarīts?

Atsevišķās vietās mežaudzēs tika veidoti atvērumi, īpašas izcirtumu vietas, lai mežā veicinātu bioloģisko daudzveidību un meža atjaunošanos, kas gadu gaitā mežā veidos estētisku meža vidi ar vienuviet augošām dažāda vecuma priedēm. Vietās, kur notika meža kopšanas darbi, tika izkopts arī pamežs.

Darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi (krūmi, zari) pakāpeniski tika savākti un aizvesti prom. Bet, sakārtojot mežizstrādes darbu laikā lietotos ceļus, izveidots plašs sportiskām aktivitātēm un rimtām pastaigām piemērotu celiņu tīkls.

Sakopšanas laikā tika izcirsti slimie koki. Daļa slimo koku tika atstāta mežā. Tā ir speciāla prasība, noteiktam daudzumam pūstošu koku mežā ir jāpaliek – tajos dzīvo kukaiņi un citas dzīvās radības. Tāpat sakopšanas laikā tika izcirsta arī daļa veselo koku. Veselie koki tiek izcirsti, lai atbrīvotu vietu citiem veseliem kokiem, kas aug blakus. Vienkāršā valodā – ja mežā pārāk tuvu aug divi veseli koki, rezultātā abi nomirs, tāpēc viens ir jānocērt.

Mežā speciāli netiek aizvākti zari – tiem ir jāsapūst vairāku sezonu laikā, tāpēc lūgums ir nekrāmēt tos kaudzēs – tie tad ilgāk pūst.

Visas izbraukātās takas pavasarī tiks savestas kārtībā. Pavasarī arī tiks uzstādīti jauni soliņi un miskastes. Visu šo darbu rezultātā mežs kļūs tīrāks, gaišāks, vairāk labiekārtots un ražos vairāk skābekļa.

Jauni, spēcīgi koki ražo vairāk skābekļa

Izpratnes līmenis par to, kas ir vidi saudzējošs un ekoloģisks, bieži ir visai primitīvs: «Koks – labi, cirst – slikti.» Patiesībā spēcīgs augošs koks ar plašu vainagu ražo daudz vairāk skābekļa nekā divi nīkuļojoši. Vai esat redzējuši ceļu, kam abās pusēs aug koki? Šādās alejās koku vainagi virs ceļa it kā sadodas rokās, veidojot ko līdzīgu tunelim. Arī Biķernieku mežā pēc retināšanas notiek tas pats. Ieguvuši augšanas telpu, koku vainagi kuplo un “sadodas rokās”, paplašinot fotosintēzes «darba virsmu» – piesaistot ogļskābo gāzi un ražojot tik nepieciešamo skābekli. Vietās, kur notika meža kopšanas darbi, tika izkopts arī pamežs.

Tas tika darīts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, zāģēšanas darbu norises laikā meža tehnikas operatoriem bija nepieciešama laba pārredzamība, lai krūmu aizsegā meža apmeklētāji sevi neapdraudētu, bīstami pietuvojoties darbu zonai; otrkārt, tas bija nepieciešams no sabiedrības drošības viedokļa, jo biezs pamežs pilsētas teritorijā kļūst par aizsegu dažādām nelikumīgām darbībām un apdraud meža apmeklētājus. Gar pastaigu celiņiem izkoptajās meža teritorijās turpmāk tiks organizēta ikgadēja pameža kopšana. Pēc ciršanas notiek pastiprināta pameža sazelšana, un augošie krūmi ir vēl viens svaiga gaisa avots.

Atvērumos pavasarī stādīs priedītes

Pēc meža speciālistu novērtējuma, Biķernieku meža stāvoklis lika pielietot īpašas meža kopšanas metodes, tādēļ pirmo reizi Rīgas teritorijā tika īstenots izlases cirtes veids – atvērumu veidošana. Atsevišķās vietās mežaudzē tika veidotas 37 īpašas apļveida izcirtumu vietas, ne lielākas par 0,2 hektāriem, lai mežā veicinātu bioloģisko daudzveidību un meža atjaunošanos, kas gadu gaitā mežā veidos skaistu vidi ar vienuviet augošām dažādu vecumu priedēm.

Nākamajā pavasarī šajās vietās kopumā apmēram septiņu hektāru platībā iestādīs «Rīgas mežu» kokaudzētavā izaudzētās priedītes – vairāk nekā 20 tūkstošus kociņu. Priedes ir  gaismu un sauli mīloši koki, tādēļ atvērumos tās augs daudz straujāk nekā tur, kuras pašas iesējušās lielāko koku paēnā. Turklāt atvēruma vidū, kur skrajāks, tās augs straujāk nekā atvēruma malā.

Visasākos pārmetumus  meža apsaimniekotāji izpelnās par iespējamu bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Patiesībā ar šādu atvērumu veidošanu tiek radīta jauna mežmala pa katru nelielā atvēruma riņķa līnijas malu. Un tie ir vairāk nekā pieci kilometri jaunas mežmalas. Katrā mežmalā, kur saskaras neskartais mežs un izcirtums, ir vislielākā dzīvības daudzveidība. Tieši ekosistēmu saskares joslā vislabāk jūtas daudzas dzīvnieku un augu sugas. Mežmalās ir vislielākā dzīvība, tur ir daudz krūmu sugu, tā ir labvēlīga vide putnu ligzdošanai. Izveidojot šādus nelielus izcirtumus, pilsētas mežā radīta mozaīkas veida meža struktūru – ļoti daudzas atšķirīgas vietas, kas izvietotas samērā nelielā platībā.

Kopts priežu un ozolu mežs ar celiņiem un takām

Rīgas pilsētas zaļā zona ir plaša un daudzveidīga, taču tā neveidojas stihiski un neattīstās pati no sevis, bet ir cilvēka roku veidota un kopta. Par ārpilsētas mežu īpaši skaļi, taču arī attiecībā uz pilsētas mežu, izskan radikāls viedoklis, ka cilvēku iejaukšanās meža vidē nav vēlama, sak, «tikai dabīgs mežs ir skaists».

Tam pretī tiek likts ilgs un pacietīgs darbs, lai pamatotu, ka sanitārā, kopšanas vai izlases cirte ir nepieciešama meža veselībai, ka tieši kopts mežs ir estētiskāks un cilvēka rekreācijai piemērotāks nekā brikšņi ar necaurredzamu pamežu, ka izcirtums ir mežsaimnieciskās aprites cikla sastāvdaļa un efektīva metode jauna, veselīga un vērtīga priežu meža atjaunošanai. Ka novārtā atstāts priežu mežs, it īpaši pilsētā, augsta CO2 piesārņojuma apstākļos aizaugs ar mazvērtīgiem lapkokiem, neļaus iesēties jaunām priedītēm un aizies bojā. Savukārt iestādīts jauns mežs kļūs par nākotnes zaļo zeltu mūsu bērniem un mazbērniem.

Arī Biķernieku mežā bija vērojams biezs mazvērtīgo lapkoku un invazīvo krūmu sugu aizzēlums. Jau pavasarī «Rīgas meži» gar ielām veica satiksmei un gājējiem bīstamo koku un zaru apzāģēšanu, kā arī nozāģēja pāraugušās papeles Ieriķu ielā. To vietā iestādīja tūkstoš sarkano ozolu (Quercus rubra) – ļoti skaistus kokus ar ieapaļu vainagu. Lai gan sarkanais ozols savvaļā aug Ziemeļamerikā, arī Latvijas klimats tam ir piemērots, un sava krāšņuma dēļ tas bieži tiek audzēts apstādījumos. Mūsu klimatiskajos apstākļos ozols var izaugt līdz 25 metrus augsts.

Biķernieku mežā apkaimes iedzīvotāji pastaigājas un sporto, CSDD Biķernieku trase savā teritorijā sadarbībā ar «Rīgas meži» jau aprīlī izveidoja un nomarķēja treniņu taku skrējējiem, bet jūnijā tika atklāta arī 2,8 kilometrus gara velotrase. Ir sakārtoti mežizstrādes darbu laikā izmantotie ceļi un izveidots sportiskām aktivitātēm un rimtām pastaigām piemērotu celiņu tīkls.

Meža kopšanu var salīdzināt ar ķirurģisku operāciju: operācijas laikā skats nav diez ko skaists, toties vēlāk pacients turpina dzīvi ar jaunu sparu. Gan vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, gan Valsts meža dienests atzina, ka meža darbi notikuši likumīgi, turklāt šīs izlases cirtes bija nepieciešamas meža veselībai un atbilst ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem.