Kāpēc apspriest RNP tāmi. Kādas Ziepniekkalna mājas iedzīvotāju pieredze

23. Novembris, 2016

Tikai līdz 5. decembrim SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki var izlemt, vai viņi piekrīt namu apsaimniekošanas tāmei un 2017. gadā veicamo remontdarbu plānam. Lai to izdarītu, vislabāk jāsasauc kopsapulce, lai dzirdētu kaimiņu viedokli. To izdarīt ir daudz vienkāršāk, ja mājai ir vecākais. Kā tas strādā, pastāstīja Garozes ielas 17 mājas vecākā – Taisija Dorofejeva. 


Ar Taisiju tikāmies stundu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kurā plānots apspriest 2017. gada izdevumu tāmi – mājai noteikto apsaimniekošanas maksu, samaksu par jumtu tīrīšanu no sniega un kāpņu telpas remontdarbus. „Iedzīvotāji mūsu mājā ir dažādi. Vieni ar sapratni attiecas pret piedāvātajām iniciatīvām, paši aktīvi iesaistās mājas dzīvē, bet citi –lūk, pat no informācijas stenda noplēš paziņojumus par sapulcēm. Vai, piemēram, pavisam nesen kādā dzīvoklī taisīts remonts un izsisti korķi - gaismas nebija visā kāpņu telpā. Man nācās izsaukt avārijas brigādi,” sūdzas Taisija Dorofejeva, taču tajā pašā laikā apliecina, ka ir nolēmusi kļūt par mājas vecāko pavisam apzināti.

„Es visu dzīvi esmu strādājusi par grāmatvedi”

Kādreiz bijusi grāmatvede ar augstāko izglītību, viņai no jaunības paticis nodarboties ar apsaimniekošanas problēmu risināšanu. „Kad es strādāju „Aurorā”, sāka būvēt kooperatīvu mājas. Un es brīvprātīgi sāku palīdzēt iedzīvotājiem apsaimniekošanas jautājumos. Tā es arī iesaistījos. Tagad vīrs ir miris, bērni izauguši, un es jau atkal nodarbojos ar to, kas man patīk,” viņa paskaidro.

Foto: Riga.lv

„Šeit bija kopmītnes – kā caurbrauktuve”

Māja viņai ir samērā „sarežģīta”: vienas kāpņu telpas māja ar 75 dzīvokļiem. Faktiski – liels komunālais dzīvoklis. Turklāt ne pašā labākajā tehniskajā un vizuālajā stāvoklī. Noplukusi kāpņu telpa, neizteiksmīga fasāde, blāvs apgaismojums.

Foto: Riga.lv

Taču iekšā ir silti un dažos mājas nostūros pat mājīgi.  

Foto: Riga.lv

"Šeit kādreiz atradās kopmītnes. Iedzīvotāji pastāvīgi mainījās, ilgi neuzturējās. Bēniņi bija vieta, kur sapulcējās narkomāni un bezpajumtnieki," stāsta sieviete.

Pēc Taisijas vārdiem, sapratne, ka māja ir tikai viņu īpašums, viņas kaimiņiem nākusi palēnām. „Par jaunām ieejas durvīm mēs balsojām četras reizes! Vienmēr atradās tie, kas uzskatīja, ka tās nav vajadzīgas. Taču kopš 2009. gada mēs esam veikuši daudz izmaiņu. Tagad mājā ir ne tikai jaunas durvis, bet kāpņu telpā ir arī plastmasas logi. Mēs nomainījām aukstā ūdens mezglu un jumtu, savukārt pie mājas uzklājām jaunu asfalta segumu, pārvietojām atkritumu konteinerus, aizvērām bēniņus” skaidro mājas vecākā.

Foto: Riga.lv

„Esmu ļoti pateicīga RNP juristiem”

Un tas vēl nav viss. Pateicoties tam, ka visas mājas problēmas iedzīvotāji sākuši apspriest sapulcēs, diskutējot par RNP piedāvātajām tāmēm, interesējoties par to, kur viņi ieliek savu naudu un redzot reālu rezultātu, mājā uzlabojusies maksāšanas disciplīna.  „Liels paldies par RNP iniciatīvām. Pirmkārt, apsaimniekotāja juristi strādā ar parādniekiem. Otrkārt, ļoti daudzi iedzīvotāji izmanto iespēju apmaksāt parādus pa daļām, dzēšot soda naudu līdz pat 90%. Tas ļoti palīdz, kopējais mājas parāds ir samazinājies,” atzīmē mājas vecākā.

„Tagad mums ir skaitītāji, kurus ir grūti apmānīt”

Foto: Riga.lv

Pakāpeniski norit cīņa ar vieglprātīgiem kaimiņiem, kas krāpjas ar skaitītāju rādījumiem. „Mūsu mājai nav tiešu attiecību ar „Latvenergo”, bet gan tikai caur RNP. Pirms kāda laika es pati sāku noņemt dzīvokļu skaitītāju rādījumus un es skaidri redzu, kurš kā tos iesniedz. Protams, ir tādi, kas ir samazinājuši kilovatus. Nācās cīnīties – nomainījām viņiem skaitītājus. Tas pats ar ūdeni. Neviens nevēlas maksāt par kaimiņiem – mēs visos dzīvokļos uzstādījām C klases skaitītājus, ar kuriem nevar manipulēt ar magnēta palīdzību. Ūdens zudumi nekavējoties samazinājās līdz minimumam,” par izmaiņām savā mājā turpina stāstīt Taisija.

„Remontus veicam tā, kā vēlas iedzīvotāji”

Kārtējās sanāksmes darba kārtībā – tāme, kuru RNP sastādījis par 2017. gadu un piedāvāto remontdarbu plāns. „Daudzi iedzīvotāji šo dokumentu izmet atkritumos, to nemaz neizlasot. Bet tā taču ir mūsu nauda. Un es sapulcēs iedzīvotājiem pastāstu par to, kā viņu nauda tiks tērēta. Piemēram, mums piedāvā veikt visu piecu stāvu iekšējo remontu par gandrīz 30 000 eiro

Foto: Riga.lv

Taču es paskaitīju, ka mums daudz izdevīgāk būs remontēt māju vairākos etapos, sadalot māju divās daļās – nākamajā gadā remontējot paneļu kāpnes, bet 2018. gadā – stāvu gaiteņus. Pateicoties šādam darbu sadalījumam, mēs varēsim ne tikai nokrāsot un nobalsināt kāpņu telpu, bet arī veikt citus uzlabojumus – nomainīt karnīzes, margas, uz pakāpieniem uzklāt gumiju, grīdu izklāt ar flīzēm, kāpņu telpā uzstādīt apgaismojumu ar sensoriem,” stāsta Taisija.

„Namu apsaimniekotājs ieklausās manā viedoklī”

Pēc viņas vārdiem, iedzīvotāji viņai uzticas. Taču, kas ir ne mazāk svarīgi: ar viņas viedokli rēķinās arī namu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvji. „Maksājumu disciplīna mūsu mājā ir lieliska. Tāpēc mēs tikāmies ar apsaimniekotāju un mums tika atļauts veikt remontu pirms tika savākta visa remontam nepieciešamā summa,” viņa turpina.

Foto: Riga.lv

Sapulcēm Taisija gatavojas ļoti rūpīgi. Viņa jau iepriekš ir sagatavojusi plānoto darbu orientējošo tāmi, paredzējusi iedzīvotāju jautājumus un  sagatavojusi sanāksmes protokola melnrakstu. „Tas rakstīts ar roku, taču tas ir saskaņā ar RNP prasībām. Es neizmantoju gatavas formas tikai tāpēc, ka es esmu pieradusi darīt šādi. Pēc tam RNP juristi man palīdz noformēt dokumentu tā, kā nepieciešams. Man ar RNP „Zemgales” iecirkņa darbiniekiem ir brīnišķīgas attiecības, viņi vienmēr man iesaka, ko un kā labāk darīt,” skaidro Taisija Dorofejeva.

„Dodos uz citām mājām un skatos, kā tur tiek veikti remonti”

Arī būvdarbu veicējus Taisija meklē pati. Bet ne pēc reklāmām. „Esmu beigusi mājas vecāko kursus. Un kursos apmainījos kontaktiem ar citu māju vecākajiem. Es vienmēr interesējos par to, ko dara mani kolēģi, kā notiek remonti, interesējos par jaunajām tehnoloģijām. Tagad, kad nepieciešams veikt remontu, es sazinos ar citiem māju vecākajiem un jautāju, vai viņi ir veikuši līdzīgus darbus un kāds ir bijis rezultāts. Tāpēc mēs izvēlamies pārbaudītu firmu, kas ir PVN maksātājs, kurā darbinieki saņem oficiālas algas, un kas sniedz garantiju par veiktajiem darbiem un izmantotajiem materiāliem. Darbi tiek veikti ar trīspusēju vienošanos (starp RNP, dzīvokļu īpašniekiem un uzņēmumu),” atzīmē nama vecākā.

Foto: Riga.lv

Kamēr mēs ar Taisiju runājam, sapulcei gatavojas mājas iedzīvotāji. Viņi ļoti ātri pieņem lēmumu atteikties no sniega tīrīšanas pakalpojumiem, jo jaunais jumts ir izveidots tā, lai sniegs uz tā praktiski vispār neuzkrātos. Viņi piekrīt noteiktajai apsaimniekošanas maksai, kas visā valstī aplikta ar 21% PVN kopš 2016. gada. Visilgāk tiek apspriests kāpņu telpas remonts. Taču Taisijai atrodas atbildes uz daudziem iedzīvotāju jautājumiem, ieskaitot to, kādā krāsā tiks pārkrāsotas sienas. „Krāsu mēs izvēlēsimies visi kopā,” viņa apliecina. Tā nu iedzīvotāji nobalso un izklīst. Bet Taisijai darbs ir tikai sācies, jo līdz 5. decembrim nepieciešams noformēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un iesniegt to „Zemgales” iecirknī, sākt pārrunas ar būvfirmām un pieņemt lēmumu citos jautājumos. „Darba šeit ir daudz, taču man tas patīk,” viņa piebilst.