„Kādu vecu sievieti mēs iemācījām rīkoties ar telefonu...”

22. Jūlijs, 2016

Rīgas sociālās aprūpes centrā „Gaiļezers” dzīvo tie, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe. Cilvēki ar invaliditāti, vientuļie pensionāri, klienti ar psihiskiem traucējumiem. Šeit dzīvo 400 cilvēki un, varētu šķist, ka šeit var atrast sev kompāniju. Taču vientulība ir tad, kad viņu ir daudz, bet tu – viens. Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotās programmas ietvaros vasarā par vecajiem ļaudīm rūpējas vecāko klašu audzēkņi.


Nodarbinātības valsts aģentūras programmā pansionāts „Gaiļezers” piedalās trešo gadu. Visas vasaras laikā šeit par minimālo algu var strādāt 30 skolēni – desmit jaunieši katru mēnesi. Jaunie un enerģiskie puiši un meitenes palīdz centra klientiem paēst, kļūst par viņu sarunu biedriem un kompanjoniem pēcpusdienu pastaigu laikā, viņi dodas uz veikalu, māca rīkoties ar telefonu. Portāls riga.lv parunāja ar šiem jauniešiem.

Foto: Diāna Spiridovska

Nodarbinātības valsts aģentūrā varēja izvēlēties, kur strādāt. Man patīk palīdzēt cilvēkiem un klausīties viņu stāstos. Vecie cilvēki joko pa savam, pastāsta daudz interesanta un, pateicoties viņiem, uzzini lietas, kuras tev vairs neviens cits pastāstīt nevar. Es atnāku uz darbu deviņos rītā, palīdzu vecajiem cilvēkiem paēst, pēc tam dodamies pastaigā, mēs sarunājamies. Manā pirmajā darba dienā es aizgāju uz kādas vecas sievietes istabu, viņa neko negribēja. Gulēja savā gultā, un viss. Es sāku ar viņu sarunāties, piedāvāju viņai palīdzēt, kas viņai nepieciešams. Un notika tas, ko es nebiju gaidījusi – neskatoties uz kustību traucējumiem, viņa sāka lūgt izvest viņu pastaigā, palīdzēt sataisīties. Viņai ļoti iepatikās, ka jaunieši velta viņai uzmanību.


Foto: Diāna Spiridovska

Es nolēmu pastrādāt vasarā, lai iegūtu īslaicīgu finansiālo neatkarību. Kāpēc tieši „Gaiļezers”? Es gribēju zināt, kā cilvēki dzīvo. Agrāk domāju, ka šeit dzīvo laimīgi vecīši, kā amerikāņu filmās, taču, kad atbraucu, sapratu, ka cilvēki ir dažādi un ne visiem dzīvē ir paveicies. Domāju, ka pēc darba pansionātā mēs visi kļūsim nedaudz citādāki, uz daudzām lietām skatīsimies citādi. Kādu vecu sievieti mēs iemācījām rīkoties ar telefonu, viņa bija ļoti priecīga. Barojam tos, kuri paši nevar paēst.


Foto: Diāna Spiridovska

Šajā pansionātā strādā mana mamma, tāpēc es izvēlējos šo vietu. Man likās, ka tas nav grūti – palīdzēt cilvēkiem. Turklāt ar viņiem ir interesanti parunāt, uzzināt, kā cilvēki dzīvojuši agrāk. Negatīvas attieksmes pret mums nav. Un vēl es spēlēju ģitāru – nolēmu to paņemt to sev līdzi, izklaidēt vecos ļaudis. Mēs rīkojam koncertus.


Foto: Diāna Spiridovska

Es vēlos jaunu velosipēdu, tāpēc sāku meklēt iespēju vasarā piestrādāt. Man, kā jau visiem pārējiem kolēģiem – jauniešiem, patīk parunāt ar vecajiem ļaudīm, šeit ir ļoti daudz foršu vecu cilvēku! Katru dienu uzzinu kaut ko jaunu. Šeit ir cilvēki, kuri, dienējuši armijā, par savu dienēšanas laiku daudz pastāsta. Dažreiz kāds kaut ko palūdz, piemēram, kāda tantiņa man palūdza telefonu – vēlējās piezvanīt draudzenei. Es, protams, iedevu.


Foto: Diāna Spiridovska

Es vēlos kļūt par ķirurgu. Tāpēc, kad man piedāvāja darbu, un redzēju vārdu „Gaiļezers”, domāju, ka šeit būs kaut kas, saistīts ar medicīnu. Jā, nav gluži slimnīca, taču vienalga – darbs ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe. Šeit man patīk tas, ka ir cilvēki, kuri nav padevušies. Ir kāds večuks, kuram ir 70 gadi. Izrādījās, ka pansionātā viņš ir nokļuvis pēc insulta, paralizēts. Taču viņš nav padevies un pašlaik es viņu vedu pastaigās. Un, jā, viņš vēl dejo.


Foto: Diāna Spiridovska

Skolēnu darbu mēs novērtējam. Neskatoties uz to, ka viņiem nav pieredzes šajā jomā, viņi ātri saprot, kas jādara. Un mēs ne reizi neesam nožēlojuši – jaunieši mums patiešām palīdz. Viņi gan novāc traukus ēdnīcā, gan dara daudz ikdienas lietu. Turklāt mūsu pacientiem ir ļoti patīkami sarunāties ar jauniem cilvēkiem – viņi saņem pozitīvas enerģijas lādiņu, sāk biežāk smaidīt un vairāk kustēties. Projektu mēs plānojam realizēt arī nākotnē.”


Rīgas sociālās aprūpes centrs Gaiļezers tika atvērts 1988 gadā.

Šeit tiek nodrošināta ilgtermiņa aprūpe cilvēkiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar par sevi parūpēties paši. Par sociālās aprūpes centra klientiem var kļūt pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi (izņēmums - neredzīgie), gadījumā, ja aprūpi nav iespējams nodrošināt viņu dzīvesvietā. Par pansionāta pakalpojumu maksā cilvēks 90% no pensijas, gadījumā, ja cilvēks nespēj samaksāt pilnu cenu, tad starpību samaksā Rīgas pašvaldība. Galvaspilsētas pašvaldībai pieder trīs pansionāti (tajā skaitā arī Gaiļezers). Vēl ir 8 līgumorganizācijas, kurās var saņemt pašvaldības finansētu pansionāta pakalpojumu. Ar 35 pansionātiem (kas pārsvarā atrodas ārpus Rīgas) ir  noslēgti sadarbības līgumi, kurā Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir līdz EUR 250 mēnesī.