Kados gadījumos zvanīt “Rīgas ūdenim”, kad – apsaimniekotājam?

5. Septembris

Ja krānā pazūd ūdens vai tualetē aizdambējies pods, rīdzinieki parasti daudz galvu nelauza – jāzvana SIA “Rīgas ūdens”! Taču ne vienmēr šāda veida likstu novēršana ietilpst uzņēmuma atbildības sfērā.


SIA “Rīgas ūdens” atbildības areāls sniedzas līdz konkrētā īpašuma robežām. “Dažkārt cilvēki nesaprot, ka dzīvokļos uzņēmums neko neremontē. Piezvana mūsu dispečeriem un saka - nav ūdens! Dispečers nesaprot, kur nav ūdens. Mājā? Nē, vannas istabā nav, bet virtuvē ir! Vai otrādi. Prasa - brauciet, dariet! “”Rīgas ūdens” to nedara, mūsu atbildības robežas beidzas pie mājas ievada,” skaidro SIA “Rīgas ūdens” Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze.

“Atkarībā no īpašuma formas, remontdarbus nama iekšienē veic apsaimniekotājs – vai nu pats, vai arī to uzdod veikt ārpakalpojuma sniedzējam. Gadās arī tā, ka apdrošinātāji prasa mums paskaidrojumus, ko esam darījuši mājā, jo tajā avārijas dēļ ir nopludināti dzīvokļi. Izrādās, ka tualetē ir bijis bojāts savienojums pie skalojamās kastes. Vēlreiz uzsveru: dzīvojamā nama un dzīvokļu iekšienē notiekošais nav mūsu atbildība.”

Foto: publicitātes

Sarežģītāks ir jautājums par bijušajām valsts uzņēmumu, rūpniecības ražotņu, institūtu un citu resoru mājām. “Diemžēl vēl ir daudz tādu māju, kuru ārējie ūdensvada un kanalizāciju tīkli nav mūsu pārziņā. Rīgā ir pat veseli kvartāli, kur ēkas savstarpēji saistītas ar ūdensvadu, kas vai nu neatbilst normatīviem vai arī tas nav “Rīgas ūdens” ūdensvada piederības vai apkalpes robežās. Ja šādos tīklos starp mājām rodas kāds bojājums, nevaram to novērst. Noslēdzam ūdens padevi, bet pārējais jārisina apsaimniekotājam. Šī situācija ir sarežģīta, taču iedzīvotāji parakstījuši līgumus ar konkrēto apsaimniekotāju, un viņiem ar pretenzijām jāvēršas pie tā, lai bojājums iekšējos vados vai viņu tīklu apkalpes robežās tiktu novērsts saskaņā ar līgumu,” norāda Gatis Krauze.

Jāpiebilst, ka ne tikai par dzīvokļos pilošiem ūdenskrāniem vai neesošu karsto ūdeni bieži vien sūdzas SIA “Rīgas ūdens” dispečeriem – iebildes ir arī pret izrakņātajām vai lielāku lietavu gadījumā pārplūdušajām ielām.

Pirmajā gadījumā – komunikāciju turētāji galvaspilsētā ir vairāki, gan siltumtīklu, gan sakaru tīklu, gan gāzes vadu apsaimniekotāji. Savukārt otrajā gadījumā – par lietusūdens novadīšanas sistēmu atbildīgie ir Rīgas domes Satiksmes departaments.

“Valda tāds viedoklis: ja kāds kaut kur kaut ko rok, tad to dara “Rīgas ūdens”! “Tas ne vienmēr tā ir. Iespējams, ka kādā rakšanas vietā arī atrodas mūsu komunikācijas, bet ne vienmēr darbu pasūtītājs un izpildītājs esam mēs,” tā Gatis Krauze.