Kā sarunāties bez vārdiem? 23. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā zīmju valodu diena

23. Septembris

23. septembrī visā pasaulē tikai otro reizi tiks atzīmēta Starptautiskā zīmju valodu diena. Savukārt septembra pēdējā svētdiena, kas šogad būs 29. septembrī, ir Pasaules nedzirdīgo diena. Par to, kā mūsdienās dzīvo cilvēki, kuriem ir problēmas ar dzirdi, uzzināja RIGA.LV korespondenti.


Precīzas statistikas par to, cik cilvēkiem mūsu valstī nākas izmantot zīmju valodu, nav. Latvijas Nedzirdīgo savienībā ir divi tūkstoši cilvēku, vēl aptuveni 30 tūkstošiem cilvēku ir dažādas problēmas ar dzirdi. Visbiežāk dzirdes zudums ir pārciestu slimību – gripas, pneimonijas, medikamentu vai vitamīnu pārdozēšanas – sekas, tikai retos gadījumos dzirdes trūkums ir iedzimts.

Latviešu zīmju valoda tiek veidota vēl aizvien

Pirmie latviešu zīmju valodas pētījumi uzsākti 1958. gadā, bet jau 1962. gadā izdota pirmā latviešu zīmju valodas vārdnīca. Taču vietējā zīmju valoda pēc likuma izveidota tikai salīdzinoši nesen.

“Latviešu zīmju valoda Valsts valodas likumā pirmo reizi pieminēta tikai 2001. gadā. Pēc būtības tikai tad mūsu valoda tika oficiāli atzīta. Katrai valstij ir sava zīmju valoda un mēs ļoti cenšamies, lai arī mūsu valoda būtu tīra latviešu zīmju valoda un mēs ļoti cenšamies, lai neatkārtotos žesti no krievu valodas. Padomju laikos mums bija jaukta valoda, ļoti daudz tika aizgūts no krievu zīmju valodas. Taču jāatzīmē, ka starp krievu un latviešu zīmju valodām ir būtiskas atšķirības, pat tādā elementārā vārdā kā “paldies”. Latviešu zīmju valoda ir kā mūsu vizītkarte, kas apliecina to, ka mēs eksistējam,” stāsta Latvijas Nedzirdīgo savienības vadītāja Sandra Gerenovska.

Foto: Riga.lv

Jautājumos, kas saistīti ar zīmju valodas atzīšanu un pilnveidošanu, Latvija ļoti tālu atpaliek no citām valstīm. Tā, piemēram, austriešu zīmju valoda ir UNESCO atzīts Austrijas mantojums. Savukārt Lietuvā jau sen visi mācību līdzekļi ir pielāgoti nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vajadzībām. Kas attiecas uz mūsu valsti, tad tikai šā gada septembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas, kas paredz Izglītības likumā ieviest papildinājumu par mācībām zīmju valodā. Pēc būtības tā ir tikai formalitāte, kas padarījusi izglītību latviešu zīmju valodā likumīgu. Bet tas ļauj aizstāvēt bērnu ar dzirdes traucējumiem tiesības, jo pirms tam to izdarīt nebija iespējams.

Līdz tam mums pat nebija likumīgu iespēju pieprasīt speciālus mācību līdzekļus vai pedagogus. Šāda iespēja vienkārši bija pilnīgi izslēgta. Tāpēc tā ir īsta uzvara, neskatoties uz to, ka 21. gadsimts ir pienācis jau sen,” stāsta Sandra Gerenovska.

Atbalsts no pašvaldības un valsts

Rīgas domes Labklājības departaments katru mēnesi īsteno sociālo iepirkumu, kas ļauj uzturēt dienas centru cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar dzirdi. Šajā centrā vājdzirdīgie cilvēki var izpausties radoši, kopā pavadot brīvo laiku. Kā uzsver Sandra Gerenovska, Rīga ir vienīgā pašvaldība, kura var atļauties piešķirt naudu veselam centram.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kas vājdzirdīgajām jaunajām māmiņām pirms dzemdībām un pēcdzemdību periodā sniedz asistenta pakalpojumus bez maksas. Šī unikālā iespēja ir pozitīva izcelta arī Eiropas līmenī.

Tāpat valsts katram nedzirdīgajam vai vājdzirdīgajam cilvēkam apmaksā surdotulka pakalpojumus par 120 stundām gadā. Salīdzinājumam – vēl pavisam nesen valsts apmaksāja tikai divas stundas gadā vienam cilvēkam.

Foto: Riga.lv

“Salīdzinot ar to, kā bija agrāk, tas, protams, ir daudz. Bet, ja šīs 120 stundas sadala uz 12 mēnešiem, tad sanāk 10 stundas mēnesī. Un tāpat arī laiks, ko surdotulks ir pavadījis ceļā, ietilpst šajās apmaksātajās stundās. Tāpēc mēs cenšamies uzsākt cīņu Saeimas līmenī, lai neizlietotās stundas būtu iespējams pārdalīt. Piemēram, Jānis prot rakstīt, un viņam surdotulka pakalpojumi tik izteikti nav nepieciešami, bet Pēteris, kuram ir nopietnas problēmas ar komunikāciju, varētu izmantot papildu stundas, kuras nav izmantojis Jānis,” skaidro Sandra Gerenovska.

Tāpat valsts pavisam nesen sākusi apmaksāt arī vizuālā kontakta ierīces jeb planšetes, ar kuru palīdzību vājdzirdīgie var sazināties ar tulku.

“Sabiedrība zīmju valodu uztver neviennozīmīgi. Ja cilvēks ātri žestikulē, tas nenozīmē, ka viņš ir agresīvs vai dusmīgs, viņš vienkārši runā ātri. Vājdzirdīgie cilvēki ļoti izteikti jūt noskaņojumu, kas vērsts pret viņiem un ļoti bieži nesaprot, kāpēc viņiem tiek veltīta šāda reakcija. Ir tādas situācijas, kad cilvēki nesaprot, “kāpēc viņš lien man klāt un bāž zem deguna savu planšeti?”. Bet sabiedrībai nevajadzētu baidīties, ja viņiem klāt pienāk nedzirdīgs cilvēks ar planšeti, šis cilvēks vienkārši cenšas kaut ko uzrakstīt vai piezvanīt savam tulkam, kurš varēs visu paskaidrot. Lai notiktu saziņa, ir nepieciešama vēlēšanās sazināties no abām pusēm,” stāsta Sandra Gerenovska.