Kā sagatavoties pirmajai klasei. Neirologa ieteikumi

28. Augusts

Līdz brīdim, kad Rīgas skolu pirmklasniekiem skanēs viņu pirmais skolas zvans, ir atlikusi vien nedēļa. Šo notikumu ar satraukumu gaida gan bērni, gan viņu vecāki. Par to, kā padarīt pāreju no bezrūpīgās bērnības uz nopietno skolas dzīvi vieglāku un kā palīdzēt bērnam bez stresa adaptēties neierastajā vidē, portālam Riga.lv pastāstīja Rīgas veselības centra Imantas filiāles neiroloģe Vera Stariņeca.


Vai vajag…

1.... jau iepriekš pārkārtot bērna režīmu tā, lai agrā celšanās no rītiem nesagādātu problēmas?

Jā, vajag. Pārregulēt bērna bioloģisko pulksteni uz skolas režīmu ieteicams 10–14 dienas pirms mācību gada sākuma. Kādam, iespējams, pietiks arī ar vienu nedēļu, tomēr labāk ir divas.

Noskaidrojiet, cikos jūsu skolā sākas stundas, kad ir brokastis un pusdienas, un pakāpeniski radiniet bērnu pie šī režīma jau mājās. Lieciet bērnu agrāk gulēt, neļaujiet pirms gulētiešanas spēlēt satraucošas spēles, ierobežojiet spēlēšanu datorā un telefonā, ieviesiet agrāku celšanos. Tas viss ļaus bērnam vieglāk pierast pie skolēna dzīves.

2.... mainīt ēšanas paradumus un iekļaut bērna uzturā īpašus produktus, kas stiprina nervu sistēmu?

Katrai ģimenei ir sava uztura kultūra. Turklāt mūsdienās ļoti daudziem bērniem ir problēmas, kas saistītas ar noteiktu pārtikas produktu nepanesamību: kāds nevar ēst zivis, cits nepanes glutēnu vai govs piena olbaltumvielas. Tādēļ vecākiem ir jābrīdina skola gadījumā, ja viņu bērns kaut ko nedrīkst ēst.

Jāvēršas pie ārsta un jāsaņem izziņa, kurā norādīta konkrētā diagnoze. Skolas parasti izrāda pretimnākšanu un ēdienu šādiem bērniem gatavo atsevišķi.

Kas attiecas uz ēdināšanu mājās, nebūs lieki arī saņemt ārsta konsultāciju vai palasīt jau gatavus speciālistu ieteikumus interneta vietnē www.kalcijs.lv. Tur ir atrodami ļoti labi padomi par bērna vecumam atbilstīgu uzturu. Iesaku pirms skolas gaitu sākšanas ēst vairāk zaļumu un ogu. Zemenes tagad jau ir gandrīz beigušās, taču vēl ir pieejamas mellenes. Iesaku arī biežāk dot bērnam griķu biezputru, jo tā satur magniju un B grupas vitamīnus (svarīgi nervu sistēmai un imunitātei!).

Mācību gada sākums bērnam ir stresa situācija. Tāpēc galvenais ir nodrošināt, lai ēšana būtu regulāra. Pārtraukumi starp ēdienreizēm nedrīkst būt ilgāki par 3–3,5 stundām. Tādēļ bērnam jādod līdzi uzkodas. Saviem pacientiem es iesaku graudu batoniņus ar augļiem. Šāda barība ātri paaugstina cukura līmeni asinīs un ļauj izvairīties no bada izraisītiem ģīboņiem un noguruma, kā arī palīdz koncentrēties.

Obligāti jāievēro dzeršanas režīms. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem cilvēkam diennaktī nepieciešamais ūdens daudzums ir 30 ml uz katru ķermeņa svara kilogramu. Tas nozīmē, ka bērnam ar apmēram 30 kg svaru dienā ir jāizdzer litrs ūdens. Turklāt 2/3 no šī ūdens daudzuma ir jāuzņem līdz pulksten 18.00, lai neradītu slodzi nierēm. Taču mūsu bērni pa dienu dzer ļoti maz. Tādēļ dodiet bērnam līdzi uz skolu ūdens pudeli.

3.... norūdīt bērnu, lai viņš jau pirmajās mācību nedēļās nesaslimtu? Un – kā to labāk darīt?

Nu jau, kad atlikušas vien dažas dienas līdz mācību gada sākumam, imunitāti ne ar kādām paātrinātām metodēm nevar nostiprināt. Taču turpmākam jāatceras, ka bērnu rūdīt var un vajag. Vasarā noteikti biežāk jāstaigā basām kājām un jāspēlē aktīvas spēles svaigā gaisā. Man ļoti patīk baskāju takas. Tās ir ļoti labs variants bērna rūdīšanai. Un vēl šajā ziņā svarīgs ir uzturs: jāēd visi sezonas augļi un dārzeņi, biezputras un gaļa. Bērna uzturam ir jābūt daudzveidīgam.

4.... pirms skolas gaitu sākšanas apmeklēt neirologu, lai konsultētos par to, kā atvieglot bērnam adaptēšanos jaunās mācību iestādes vidē?

Saviem pacientiem es saku, ka nākamos pirmklasniekus sāku pieņemt jau no aprīļa. Tad mums līdz skolai vēl ir pietiekami daudz laika, lai novērstu fiziskās, emocionālās un intelektuālās problēmas, ja bērnam tādas ir. Es veicu dažādus testus – gan psiholoģiskos, gan lasīšanas. Pēc tam izveidoju individuālu ārstēšanas un profilakses plānu, lai skola neradītu bērnam stresu.

Iesaku šādus testus pirms skolas gaitu sākšanas veikt visiem bērniem. Bērniem ar labilu nervu sistēmu ir vienkārši obligāti jākonsultējas ar savu neirologu.

Adaptācija skolā ilgst trīs mēnešus. No septembra līdz novembrim mani galvenie pacienti ir pirmklasnieki, kuri nespēj tikt galā ar stresu. Un nav jākautrējas nākt pēc padoma.

5.... iepriekš iepazīstināt bērnu ar skolu un pirmo skolotāju?

Uzsākot mācības skolā, bērnam ir obligāti jāzina tās nosaukums, adrese un maršruts, pa kādu turp nokļūt, kas viņu ceļā pavadīs un kāds transports jālieto (ja līdz skolai ir jābrauc). Bērns ir noteikti jāaizved uz solu ekskursijā, jāparāda viņam klase un jāiepazīstina ar pirmo skolotāju vai pat arī ar nākamajiem klasesbiedriem. Tas nepieciešams tādēļ, ka ir gadījumi, ka bērni apmaldās jau pirmās svinīgās līnijas laikā vai turpat skolā, jo nezina, kur atrodas viņu klase.

6.... sūtīt bērnu skolā no sešu gadu vecuma?

Kaut ko aizliegt ārstam nav tiesību. Taču ārsta apmeklējuma laikā, kad bērnam tiek veikti testi, vecākiem arī pašiem daudz kas kļūst skaidrs. Mēdz būt tā, ka bērnam ir ļoti nenobriedusi nervu sistēma, viņš nevar mierīgi nosēdēt, staigā pa kabinetu, reizēm pārbaudes laikā sāk raudāt. Dažkārt nervu sistēma ir tik labila, ka bērns nespēs tikt galā ar slodzi. Jā, šāds bērns var prast lasīt pilniem teikumiem un zināt no galvas reizrēķinu, taču gatavs skolai viņš vēl nav.

Ļoti svarīga ir vecāku attieksme. Dažreiz bērns atsakās pildīt noteiktus uzdevumus tādēļ, ka vecāki nav viņu tam sagatavojuši. Ja ar bērnu iepriekš aprunājas un mierīgi izskaidro viņam, kas būs jādara, viņš nebaidās un mierīgi atbild uz jautājumiem. Tas attiecas arī uz skolu. Bērns ir jāsagatavo.

Sagatavošanās skolai ir etaps, kas jāveic visai ģimenei. Viss jādara nesteidzīgi un secīgi. Jāiegādājas apģērbs, mugursoma un skolas piederumi. „Mēs visam esam sagatavojušies, mums viss būs labi” – tāda ir pārliecība, kas rada bērnam sirdsmieru.

Svarīgi ir tas, ka septiņi gadi ir krīzes vecums, kurā notiek sava „es” apzināšanās. Un, ja šajā vecumā attieksme pret bērnu ir nepareiza, viņam var rasties vai nu mazvērtības, vai izredzētības komplekss. Mēdz būt tā, ka mājās bērnu visi slavē, taču skolā viņš nebūt nav starp labākajiem vai skolotāja simpātijas iekaro kāds cits.

7.... atstāt bērnu pagarinātās dienas grupā un vadāt uz pulciņiem?

Tas ir atkarīgs no paša bērna. Daži bērni mierīgi spēj izturēt nodarbības ne tikai pagarinātās dienas grupā, bet arī dažādos pulciņos un sporta sekcijās uzreiz pēc mācībām skolā. Taču – tikai tajā gadījumā, ja bērns ir šādā ritmā dzīvojis arī agrāk. Ja bērns līdz skolas gaitu sākšanai ne ar ko nav nodarbojies, nevajag uzreiz viņu noslogot ar vijoles spēli, futbola treniņiem un pagarinātās dienas nodarbībām. Ir jāļauj viņam atpūsties un jāvēro viņa kopējais stāvoklis.

Starp citu, pagarinātās dienas grupa bērnam dažreiz ir ļoti noderīga, jo īpaši gadījumos, ja vecāki ļoti vēlu atgriežas no darba un bērns sāk pildīt mājasdarbus tikai vēlu vakarā. Labāk ir izpildīt tos pagarinātās dienas grupā, parotaļāties, pastaigāties un pēc tam vakarā mājās vienkārši atpūsties.

Es saprotu, ka vecākiem ir ambīcijas. Taču vienmēr vispirms ir pašam bērnam jāuzdod jautājums: „Vai tu gribi ar to nodarboties?”

Piebildīšu, ka viss sākas ģimenē. Panākumi ir garantēti, ja vecāki uzskata, ka galvenais ir, lai viņu bērns augtu vesels un laimīgs, un viņi apzinīgi attiecas pret sagatavošanos skolai, nebaidīdamies ieklausīties padomos un lūgt konsultācijas.