Kā rīkoties, ja esat pakļauts vardarbībai ģimenē? Policijas komentārs

17. Aprīlis

Ja sit, tad mīl. Mīlēt nozīmē paciest. Šie spārnotie izteicieni jau sen nav dzīves norma. Ja sieviete dzīvo ar vīrieti, kurš ir tirāns un pastāvīgi viņu pazemo, aizskar, vai, vēl ļaunāk – pielieto fizisku spēku, ir jāmeklē palīdzība pie tiesībsargājošām iestādēm. Kā atpazīt varmāku un ko darīt, iesaka Rīgas pašvaldības policija.


Foto: infografika

Policija atgādina: vardarbīgas attiecības izpaužas cikliski. Pēc vardarbīgā konflikta iestājās “medusmēneša” periods, kura laikā varmāka mēdz lūgt piedošanu un pārliecina cietušo par šādu situāciju neatkārtošanos.

Šādi vīrieši bieži lieliski prot manipulēt ar cilvēkiem. Visai bieži viņi notikušajā vaino pašu upuri, tādejādi panākot viņā kauna izjūtu, liekot cietušajam uzņemties atbildību par notikušo un izsaukta arī vēlme attaisnot varmāku.

Tomēr, kā rāda prakse, varmāka ar vēl lielāku nesodāmības sajūtu atkārtoti īsteno savu vardarbīgo rīcību.

Pirmais solis - vērsties policijā

Pirmkārt, cietusī persona var doties uz policiju un lūgt varmākas nošķiršanu. Valsts vai pašvaldības policijas darbinieki notikuma vietā izvērtē, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un vai pastāv tūlītēji draudi.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieks, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē noskaidro notikuma apstākļus, apzina aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus. Notikuma vietā tiek izvērtēts, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un vai pastāv tūlītēji draudi.

Praksē tiek veiktas pārrunas gan ar vienu, gan ar otru konfliktā iesaistīto pusi. Ja tas ir iespējams, katrs tiek ieaicināts atsevišķās telpās un iztaujāts. Tiek noskaidrots, vai konflikts ir pirmreizējs,  ilgstošs, vai ir uzsākts šķiršanās process. Būtiski ir arī tas, vai šajā konfliktā ir iesaistīti bērni. Ja tie ir kļuvuši par aculieciniekiem vai šo konfliktu dzirdējuši, tad pret vardarbīgo personu tiek uzsākta arī administratīvā pārkāpuma lietvedība par emocionālu vardarbību pret bērnu. Ja konflikta laikā vardarbīgi bijuši abi vecāki, tad abi arī saucami pie atbildības par emocionālu vardarbību pret bērnu. Tāpat tiek noskaidrots, vai konfliktā iesaistītās personas ir alkohola reibumā. Ja vardarbības aktam bijuši liecinieki, tad policisti no viņiem pieņem liecības.

Piemērojot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, vardarbīgajai personai tiek uzlikts pienākums atstāt mājokli, kurā uzturas cietusī persona, noteikts aizliegums tikties ar cietušo, jebkurā veidā sazināties vai ar citu personu palīdzību organizēt tikšanos. Papildu tuvošanās aizliegumu var noteikt arī citai vietai (praksē tie parasti ir 100-200metri), piemēram, ja ir zināms, ka cietusī persona ar atvasi regulāri dodas uz konkrētu izglītības iestādi, tad var noteikt aizliegumu tuvoties arī šai izglītības iestādei. Ja persona pārkāpj tai uzliktos ierobežojumus, tad tai iestājas kriminālatbildība.

Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz 8 dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums arī tiesai.

Otrais solis - vērsties tiesā

Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka nepastāv tūlītēji draudi un nav nepieciešams pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu, viņš informē aizsargājamo personu par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Jāatzīmē, ka šādos gadījumos Rīgas pašvaldības policija nākamajā dienā pēc izsaukuma izbrauc uz konkrēto adresi un pārliecinās, vai apstākļi nav pasliktinājušies.

Jāpiebilst, ka nereti cietusī persona apžēlojas pret varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl praksē redzams, ka varmāka turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Jāpiebilst, ka sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka vardarbība notiek tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs. Izsaukumos redzams, ka arī izglītoti un turīgi cilvēki pret dzīvesbiedru vērš dažāda veida vardarbību.

Ko var uzskatīt par vardarbību?

Ja ģimenē viens no partneriem cieš no emocionālas vardarbības (tā var izpausties kā apsaukāšana, kliegšana, draudēšana, durvju ciršana, trauku plēšana), tad primāri partnerim jālemj, vai šādas attiecības tam ir nepieciešamas. Arī šajā gadījumā cietušais var saukt policiju un lūgt nošķiršanu. Tomēr šo iespēju noteikti nevajadzētu uztvert kā partnera pāraudzināšanas rīku. Tas ir pagaidu risinājums ar mērķi novērst tūlītējus draudus. Vardarbīgās attiecības ir jāpārtrauc vai jāmeklē speciālista palīdzība (psihologs, psihiatrs, atkarību speciālists, utml.).

Cietusī persona var lūgt ne tikai nošķiršanu, bet fiziskas vardarbības gadījumā arī nosūtījumu uz tiesu medicīnas ekspertīzi. Nav svarīgi tas, miesas bojājumi ir ārēji redzami. Kā zināms, ne vienmēr tie var izpausties uzreiz un ārēji. Atkarībā no ekspertu slēdziena arī tiek noteikts, vai varmāka saucams arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

Svarīgi: tiesa pieņem lēmumu par cietušā un varmākas nošķiršanu nākamajā dienā pēc pieteikuma iesniegšanas.

Kā atpazīt varmāku?

Varmākas īpašības

  • vairāku paaudžu vardarbības vēsture
  • nestabilas emocijas
  • zems pašnovērtējums
  • impulsīvas uzvedības modelis
  • narcistiskas īpašības
  • alkohola un/vai narkotiku lietošana
  • manipulācijas prasmes
  • tiekšanās pēc varas un kontroles
  • tic tradicionālajai izpratnei par vīrieša un sievietes lomu ģimenē (kultivē stereotipus)

Kas parasti kļūst par upuriem?

  • izolācija no citiem (kaunas, ja kāds uzzinās par ģimenē notiekošo, iespējams, pamanīs zilumus un būs jāskaidrojas)
  • ilgstoša bezspēcības izjūta (“es bez viņa finansiālās palīdzības nevarēšu”, “es nespēšu atrast darbu”, utml.)
  • neizlēmība, nenoteiktība (laulības šķiršana regulāri tiek atlikta, pēc vardarbības akta atsakās no nosķiršanas)
  • varmākas attaisnošana (piemēram, partnerim bijusi grūta bērnība, spriedze darbā, utml.)
  • pielāgošanās viktimitāzija (“pati biju vainīga, es taču viņu sadusmoju”)
  • noslēpumu uzturēšana (ģimenē notiekošo nevienam nestāsta)
  • zems pašvērtējums (“vai es vispār esmu laba sieva”)
  • tic mītiem par vardarbību (tāds ir sievietes liktenis, vīrietim vienmēr ir taisnība, vīrietis taču ir ģimenes galva)

Par ko draud administratīva atbildība?

Vainīgais var tikt saukts pie atbildības par tiesas lēmuma neievērošanu.

Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 eiro. Savukārt, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga saimniecība, uzliek naudas sodu no 430 līdz 700 eiro.

Par ko draud kriminālatbildība?

Ja eksperti konstatē smagus miesas bojājumus, tad lieta pēc piekritības tiek nodota Valsts policijai.

Kur meklēt atbalstu?

 

Rīgas krīzes centru uzskaitījums (ar diennakts krīzes tālruņu numuriem)

LR Labklājības ministrijas izveidotais bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem – “116006”.

Statistika


Rīgas pašvaldības policijas informācija par zvaniem un izsaukumiem uz ģimenes konfliktiem 2018. gadā:
Kopumā ģimenes konfliktu dēļ saņemt 2415 zvani, tostarp:

  • - 2003 Valsts policijas izsaukumi,
  • - 356 izsaukumi no privātpersonām,
  • - 42 izsaukumi patruļu laikā,
  • - 6 anonīmi izsaukumi,
  • - 4 izsaukumi no citām personām,
  • - 4 izsaukumi no mobilās lietotnes.

552 zvani par konfliktu, kurā iesaistīti sieviete vai vīrietis (laulātais), vai abi.
495 zvani par konfliktu, kurā iesaistīti dēls vai meita, vai abi.
256 zvani par konfliktiem, kuros iesaistīta māte vai tēvs, vai abi.
271 gadījums, kurā konflikta laikā aizturēta kāda no iesaistītajām pusēm.
350 lietas ar konfliktā iesaistītām nepilngadīgām personām.
332 iesniegumi par konfliktiem starp ģimenes locekļiem (rakstiski iesniegumi, kas reģistrēti lietvedības reģistrā), tostarp 298 iesniegumi, kurus iesniegušas sievietes.