Kā Rīgas sabiedriskā transporta maršrutiem tiek piešķirti numuri?

9. Novembris

Rīgā ir 10 tramvaju, 19 trolejbusu un 55 autobusu maršruti, katram no tiem – savs numurs. Ikdienā, mēs, pasažieri, protams, neaizdomājamies par to, kā maršrutiem tiek piešķirti numuri. Kā tas vēsturiski noticis, tā arī noticis. Taču, ja numurs izsauc nepareizas „ģeogrāfiskas” asociācijas, ko mēs bieži pat nespējam noformulēt, paužam savu neapmierinātību. Portāls RĪGA.LV no Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas uzzināja, kā sabiedriskā transporta maršruti iegūst savus numurus.


Sabiedriskā transporta maršrutu numerācijai jābūt intuitīvi saprotamai pasažieriem.

Taču šī intuitīvā sapratne sevī iekļauj ļoti daudz faktoru. Piemēram, ja tiek izveidots jauns maršruts, tad rodas jautājums – piešķirt tam pavisam jaunu numuru, vai arī izmantot kādu no tā saucamajiem „brīvajiem numuriem”, kas mantots no reiz pastāvējuša, bet vēlāk slēgta maršruta? Ja maršruts slēgts salīdzinoši nesen, tad vecākiem rīdziniekiem var rasties liekas asociācijas. Vissliktākais variants: ja slēgto maršrutu daļēji atkārto jaunais – tad var rasties liels apjukums. Un tādā gadījumā maršrutam labāk piešķirt jaunu numuru, lai nerastos nekādas asociācijas ar cita numura maršrutu. Tā jaunais autobusu maršruts, kas caur Dienvidu tiltu savieno Ķengaragu un Ziepniekkalnu, ieguvis pavisam jaunu numuru – Nr. 60.

Rīdzinieki biežāk sajauc numurus, kuriem sakrīt pirmais skaitlis (38,39), nevis numurus, kuriem sakrīt otrais (19,29).

Tāpēc ir vēlams, lai, piemēram, autobusi, kuru numuri ir divciparu skaitļi ar vienādiem pirmajiem skaitļiem, nepārklātos maršrutā – lai tiem nebūtu kopīgu pieturu. Tā, piemēram, pasažieri bieži sajauc 48. un 49. maršruta autobusus - tie abi sāk kursēt no Sarkandaugavas (taču ir ar dažādiem galapunktiem) un pasažierus nogādā uz Pļavniekiem un Purvciemu, taču uz šiem blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem dodas pa pilnīgi dažādiem ceļiem. Turklāt 49. autobusa, kas kursē tikai darba dienās, galapunkts ir Rumbula, taču 48. autobuss, kas pasažierus apkalpo gan darba dienās, gan brīvdienās, savu maršrutu noslēdz pie Pļavnieku kapsētas. Savukārt 19. un 29. maršrutu autobusi, kuru maršruti daļēji pārklājas (Mežciems – Sarkandaugava un Mežciems - Vecmīlgrāvis), tiek sajaukti retāk.

Dažreiz trolejbusi iegūst jaunus numurus tāpēc, ka tos jauc ar tāda paša numura autobusiem.

Tā, piemēram, 21. maršruta trolejbuss tika nosaukts par 25. trolejbusu tāpēc, ka cilvēki sākuši to jaukt ar tāda paša numura autobusu. Pārdaugavā 21. trolejbuss (centrs - Iļģuciems) un 21. autobuss (Imanta - Jugla) kursēja vienās un tajās pašās ielās. Kamēr 21. maršrutā brauca vecie trolejbusi, atšķirt abus transportlīdzekļus vēl bija iespējams. Taču, kad maršrutu sāka apkalpot jaunie trolejbusi, kļuva skaidrs: pavecāki cilvēki tumsā tos var viegli sajaukt ar jaunajiem autobusiem – tie ir ļoti līdzīgi. Un trolejbusam tika piešķirts jauns numurs.

Visiem 14. maršruta autobusiem, kas nogādā pasažierus līdz aklo vai vājredzīgo pansionātam, vējstiklā vienmēr ir novietota balta papīra lapa ar maršruta numuru.

Neredzīgs cilvēks var neredzēt pašu numuru, kas uzrakstīts uz baltās lapas, taču baltais plankums uz vējstikla viņam apzīmē to, ka šis autobuss viņu nogādās līdz pansionātam. Tāpat vājredzīgo pasažieru ērtībām autobusa pieturas vienmēr izziņo bijušās Latvijas radio diktores Māras Krontāles balss, taču trolejbusos un tramvajos pieturas izziņo vīriešu balss.

Starp citu, līdz 1913. gadam tramvaju maršrutiem Rīgā vispār nebija numuru, bet gan nosaukumi – kā metro.

Tramvaju kustības shēma vispār atgādinājusi metro, Rīgai pat bijusi sava gredzenveida līnija. Toreiz visi tramvaji, neatkarībā no to maršruta, virzījās pulksteņrādītāja virzienā vai pretēji tam, sākotnēji riņķojot pa centru, dodoties pa pašreizējo Aspazijas bulvāri, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Krisjāņa Valdemāra ielu, 13. janvāra ielu – un pēc tam devās katrs uz savu rajonu. Maršrutu nosaukumi bijuši – Alekandra (devās pa pašreizējo Brīvības ielu), Maskavas (devās līdz pašreizējam Dienvidu tiltam), un tā tālāk.

Balss, kuru pazīst visi: kas ieskaņo pieturu nosaukumus