Kā Rīgā tiek apglabāti neidentificēti cilvēki un citi kapsētas stāsti

29. Novembris

Katru gadu Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās tiek apbedīti aptuveni septiņi tūkstoši cilvēku. Starp tiem ir arī tādi, kuru identitāti nav izdevies noskaidrot vai no kuriem radinieki ir atteikušies. Sarunā ar portālu riga.lv Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla pastāstīja par to, kā Rīgā tiek apglabāti neidentificēti cilvēki, vai kapsētās parādās kādas jaunas tradīcijas, un cik liels ir pieprasījums pēc kolumbārija.


Kā Rīgā tiek apglabāti neidentificēti cilvēki

Rīgā, Jaunciema kapsētā, ir teritorija, kurā nav ne krustu, ne kapakmeņu, nekā, izņemot plāksnītes ar sērijas numuriem. Šeit tiek apglabāti tie, kuru personības nav izdevies noskaidrot, vai arī aizgājušo vienkārši neviens nav vēlējies vai varējis apglabāt.

“Dabīgā vai vardarbīgā nāvē mirušu neidentificētu cilvēku mirstīgās atliekas tiek nosūtītas uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra morgu. Pēc visām nepieciešamajām procedūrām, starp kurām ir arī DNS paraugu iegūšana vēlākai salīdzinošās analīzes veikšanai, Rīgas pilsētas pašvaldība, sadarbojoties ar speciāli izraudzītu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, organizē mirstīgo atlieku apbedīšanu,” stāsta G.Zēla.

Ja nāve nav bijusi vardarbīga, mirstīgās atliekas tiek kremētas un apbedītas kādā no Rīgas pašvaldības atvērtajām kapsētām. Ja nāve bijusi krimināla rakstura, mirstīgo atlieku apbedīšanai tiek izmantots zārks, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt ekshumāciju.

Gadījumos, kad pēc mirušā apglabāšanas piesakās radinieki, ir iespējams veikt mirušā pārapbedīšanu. Jāpiebilst, ka bezpiederīgajiem paredzētajā kapsētas teritorijā nav atļauts veikt kapavietu labiekārtošanas darbus – šeit visas kapavietas ir vienādas.

Foto: RD Mājokļu un vides departaments

“Samērā bieži pie mums vēršas radinieki, kuri vēlas veikt pārapbedīšanu un godināt aizgājušā piemiņu. Personai, kura vēlas veikt pārapbedīšanu, jāatlīdzina pašvaldības izdevumi, kas radušies, organizējot bezpiederīgā apbedīšanu. Noteikumi ir attiecināmi gan uz urnu, gan zārku apbedījumiem,” stāsta G.Zēla. Ikviens cilvēks ir pelnījis, lai viņu cienīgi pavadītu pēdējā gaitā, to bezpiederīgo aizgājēju gadījumā pašvaldība arī nodrošina.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes plānos ir uzstādīt Rīgā, Jaunciema kapsētā, augstu tumšā granīta krustu par piemiņu tiem, kuru vārdi ir aizgājuši kopā ar viņiem pašiem.

Kolumbāriji

Rīgas II Meža kapsētas teritorijā 2016.gadā tika uzbūvēts kolumbārijs. Senāk šajā vietā atradās kapsētas atkritumu izgāztuve,  kas neļāva attiecīgajā vietā veikt apbedījumus. “Pilsētās kapsētām ir atvēlēts ļoti maz teritorijas. Esošās kapsētas ir pārpildītas, tāpēc visās Eiropas valstīs tiek būvēti krematoriji un kolumbāriji,” stāsta G.Zēla.

“Ļoti daudzi urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedī kapsētās – vienā kapavietā iespējams apbedīt līdz 50 urnām, bet cilvēki ar mirušo pelniem mēdz rīkoties dažādi – kāds tos nes mājās, cits izpildot aizgājušā pēdējo gribu – izkaisa tos gaisā vai jūrā. Citi izvēlas novietot urnu ar kremēta mirušā pelniem kolumbārijā,” stāsta G. Zēla.

Foto: Riga.lv

Rīgas II Meža kapsētas kolumbārijā ir 288 četrvietīgas nišas, kuras tiek nodotas lietošanā uz 20 gadiem. “Pēc 20 gadiem kolumbārija nišas lietošanas līgumu var pagarināt, ja aizgājušā tuvinieka radinieki to vēlas,” stāsta Kapsētu pārvaldes vadītājs. Pašlaik II Meža kapsētas kolumbārijā ir nodotas lietošanai 42 nišas.

Jāatzīmē, ka Kapsētu pārvalde ir aktīvi uzsākusi darbu pieilgstoši nekopto kapa vietu apzināšanas un aktēšanas. Process ir ļoti ilgstošs un par tā izpildi ir atbildīga kapavietu komisija, kura reizi gadā apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi. Ja pēc trešā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājs trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē, vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts. G.Zēla piebilst, ka kapavietas uzturēšanas līgumi tiek izbeigti tikai tām kapavietām, kas jau ilgstoši (gadu desmitiem) ir pamestas un neviens no piederīgajiem neliekas neziņas par kapavietu.

Foto: Riga.lv

Kapsētu tūrisms

Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās ir apglabāts ļoti daudz slavenu kultūras un mākslas nozarē zināmu personību un amatpersonu. “Staigāt pa kapsētu var vairākas dienas. Nav divu vienādu kapu, tie visi ir atšķirīgi, tāpat kā cilvēki, kuri tajos ir apglabāti. Daudzās valstīs ir ļoti attīstīts kapsētu tūrisms –gidi vada ekskursijas pa slavenu cilvēku kapiem. Pie mums bieži ierodas vēstures un filoloģijas fakultātes studenti,” stāsta Gints Zēla.