Kā Rīgā pirms 100 gadiem noritējuši pirmie futbola mači?

26. Maijs

Kāda cienījama vecuma rīdziniece reiz man uzdāvināja albumu ar senām fotogrāfijām, kuras pirms kara uzņēmis viņas tēvs. Neliela izmēra fotoattēli uz mūsdienās jau piemirstās Agfa Lupex markas fotopapīra glabā daudz interesantu liecību par aizgājušo laiku Rīgu. Tur redzama gan tālaika mode, gan motocikli, kādi toreiz bija lielā cieņā, vēl citos attēlos dokumentēta ielu uzkopšana vai ceļojošā cirka atrakcijas. Taču visneparastākās liecības sniedz fotouzņēmumi, kas saistīti ar Rīgas futbola vēsturi. Tajos redzamas gan epizodes no spēlēm, gan taksisti, kas raugās sportistu cīņā, uzrāpušies uz savu automašīnu jumtiem, gan arī līdzjutēji, kuri spēlei aizrautīgi seko līdzi … pa caurumu žogā!


Angļu iniciatīva

Pirmā oficiālā futbola komanda Rīgā tika izveidota 1907. gadā. Iniciatīva piederēja angļiem, kuri toreiz dzīvoja mūsu galvaspilsētā, bet jaunās komandas sponsorēšanu uzņēmās rūpnīca „Salamandra” – labi pazīstams uzņēmums Juglā (vēlāk tā korpusos tika ierīkota tekstilfabrika „Rīgas Audums”). Rūpnīcas zeme un īpašumi tolaik piederēja mūžam miglainās britu zemes pārstāvjiem, un daudz angļu strādāja arī pašā rūpnīcā.

Tikšanās viesnīcā „Imperial”

Kā ziņo avīzes, 1907. gada 30. aprīlī iniciatīvas grupa sapulcējās viesnīcā „Imperial” – ēkā Brīvības un Kalpaka bulvāra stūrī, kur mūsdienās atrodas veikals „Elkor”. Šajā svinīgajā gaisotnē tad arī tika paziņots par Rīgas pirmā futbola kluba izveidi. Nosaukuma pielāgošana vietējam kontekstam gan tika uzskatīta par lieku laika izšķiešana, un klubu nodēvēja vienkārši par British Football Club. Starp citu, arī komandas sastāvs vairāk atgādināja Londonas, nevis Rīgas apvienību: tajā bija Vuds, Tailers, Holls, Dikensons…

Spēles epizode Melngaiļa ielas stadionā.
Foto: no autora kolekcijas

Rīgas futbola „tēvs”

Ilgu laiku angļiem Rīgā īstu pretinieku nebija, un viņi spēlēja pret angļu kuģu jūrniekiem, kas bija piestājuši Rīgā. Taču dažus gadus vēlāk tomēr uzradās otra komanda, kuru izveidoja uzņēmums „Unions” – vēlāk pazīstams kā „VEF”. Par „Uniona” treneri, vienlaikus būdams arī laukuma spēlētājs, kļuva britu uzņēmējs Herolds Holls. Ar viņa līdzdalību laikā līdz Pirmajam pasaules karam norisinājās desmitiem turnīru, un tieši Hollu ir pieņemts uzskatīt par Latvijas futbola pamatlicēju.

Stadions Ķieģeļu ielā

Pirmās spēles notika stadionā, kas atradās līdzās tagadējai 49. vidusskolai, Ķieģeļu jeb tagadējā Emiļa Melngaiļa ielā 1A. „Salamandrai” gan bija arī pašai savs stadions turpat pie uzņēmuma Juglā, taču pēc toreizējiem standartiem tas atradās pārāk tālu no pilsētas centra.

Melngaiļa ielas stadions ir iemūžināts arī man uzdāvinātajās fotogrāfijās. Tiesa gan, ne pašos stadiona pirmsākumos, kas dokumentēti jau cara laikā, bet 20. gadsimta 30. gados. Tolaik stadionam bija visai garš un sarežģīts nosaukums – Jaunekļu kristīgās savienības sporta laukums. Tur norisinājās ne tikai futbola mači, bet arī vieglatlētikas sacensības un ziemā – hokeja turnīri.

Taksisti vēro spēli no automašīnām…
Foto: no autora kolekcijas

Izdariet likmes, kungi!

Turpat netālu Grostonas ielā bija izvietojusies vēl kāda zīmīga aizgājušo laiku sporta būve – hipodroms. Pirmais hipodroms tika izveidots 1891. gadā un atradās Strēlnieku ielas galā. Vēlāk to pārcēla uz Ganību dambi, kur apmeklētājus jau gaidīja gan tribīnes, gan restorāns. Bet 1925. gadā jaunu hipodromu ar 600 skatītāju vietām uzbūvēja Grostonas ielā. Apmeklētāju bija daudz, un to interesi piesaistīja ne tikai zirgu skriešanās sacīkstes, bet arī iespēja izmēģināt laimi totalizatorā. Starp azartiskākajiem spēlmaņiem bija arī talantīgais mākslinieks Romans Suta, kurš biežāk gan derībās zaudēja. Tribīnēs varēja sastapt arī Vili Lāci, taču atšķirībā no Sutas viņš likmes neizdarīja, bet tikai vāca materiālus savam topošajam romānam. Pirmskara hipodroms ir iegājis vēsturē arī ar sacīkstēm, kurās zirgus vadīja slaveni tālaika kultūras darboņi. Tā Nacionālā teātra komanda reiz mērojās spēkiem ar kolēģiem no Nacionālās operas, kuras rindās cīnījās arī slavenais grafiķis Sigismunds Vidbergs.

…bet dažs līdzjutējs – pa caurumu žogā.
Foto: no autora kolekcijas

Sabiedrības uzmanību piesaistīja arī hipodromā rīkotās modes skates.

Hipodroms savu darbību turpināja arī pēc kara, līdz punktu tā biogrāfijai pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pielika liels ugunsgrēks. Uguns liesmas pilnībā iznīcināja hipodromu.

Visi karogi – Krišjāņa Barona ielā

Pie Rīgas stadionu vectēviem var pieskaitīt arī laukumu, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā. Vēlāk tur atradās mūsdienīgāks Latvijas Universitātes stadions, taču pirms kara un kādu laiku pēc tā šeit bāzi bija atradis armijas sporta klubs (ASK). Lielāko daļu starptautisko maču Latvijas futbola izlase ir aizvadījusi tieši šajā laukumā. Apmeklētāju skaita rekords tika sasniegts 1938. gadā, kad spēli ar poļiem vērot bija ieradušies 15 tūkstoši skatītāju. Kopumā izlase tur nospēlēja 99 starptautiskus mačus, lai gan vairums no tiem tika izcīnīti ar mūsu valsts kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem.

Sporta soļošana Jaunekļu kristīgās savienības sporta laukumā.
Foto: no autora kolekcijas

Veterāna prasmes

Pirmskara laikā tika organizēts arī Latvijas iekšējais čempionāts – Futbola savienība, kuru izveidoja 1920. gadā, ir pati senākā no visām valsts sporta federācijām. Taču drīz vien izcēlās skandāls, jo funkcionāri vietējos klubos atļāva spēlēt tikai pilsoņiem. Emocijas pierima, kad nacionālāk noskaņotais spārns piekāpās, atļaujot katrā komandā tomēr palikt pa trim nepilsoņiem. Pārsteidzoša pat no mūslaiku viedokļa bija pirmskara komandu veidošana pēc nacionālās piederības pazīmēm. Vietējā čempionātā latviešu komandas mērojās spēkiem ar krievu, ebreju un poļu futbolistiem.

… Bet vietējā futbola celmlauzis Herolds Holls vēl 1921. gadā turpināja priecēt līdzjutējus ar filigrānām bumbas pārvaldīšanas prasmēm. Vēlāk viņš devās uz Angliju, kur 1943. gadā mira 59 gadu vecumā.

Iļja Dimenšteins