Kā Rīgā palīdz jauniešiem bez darba un izglītības?

9. Jūlijs

Ne darba, ne izglītības, ne profesijas. Diemžēl mūsdienās šāda parādība starp jauniešiem nav retums. Ne vienmēr tas tā ir tāpēc, ka jaunieši vienkārši nevēlas neko darīt. Bailes no patstāvīgas izvēles veikšanas, vecāku atbalsta trūkums – iemeslu var būt daudz. Šādiem jauniešiem galvenais ir savlaicīgi sniegta palīdzīga roka. Pēdējos divus gadus par šo roku ir kļuvis projekts “PROTI un DARI!”, pateicoties kuram 280 jauniešu no Rīgas ir noticējuši saviem spēkiem – daļa no viņiem ir sākuši mācīties un ir atraduši darbu, bet citi – ieguvuši jaunus draugus.


No 15 gadiem un vecāki

Eiropas Sociālā fonda projekts “PROTI un DARI!” norit visā Latvijā sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru. Tajā var piedalīties jaunieši vecumā 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusā.

Projekta mērķis ir dot jaunietim izvēles iespējas, kļūt patstāvīgam un atrisināt esošās problēmas, lai mainītu savu dzīvi.

Katra pašvaldība pie šī projekta strādā patstāvīgi, aicinot tajā piedalīties tos jauniešus, kuri dzīvo šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Par to, kā tas notiek galvaspilsētā, portālam Riga.lv pastāstīja projekta koordinators Andris Izinkēvičs. Pēc viņa teiktā, viss sākas ar telefona zvanu vai elektronisku pieteikumu.

“Mēs ar jauniešiem sazvanāmies, norunājam tikšanos. Un pēc tam atrodam viņam mentoru, kurš turpmāk vada cilvēku visa projekta laikā. Tas ir tas cilvēks, kurš sniedz atbalstu pastāvīgi. Sākumā palīdz tikt galā ar risināmajām problēmām, noskaidro, ko konkrēti jaunietis vēlas darīt, pēc tam izstrādā individuālu plānu, sastāda programmu. Mentors seko līdzi tam, lai jaunietis nepazustu, atkal neiestrēgtu savās problēmās. Mentors ļauj jaunietim justies drošākam. Viņš piezvanīs un atgādinās savam aizbilstamajam par semināru, palīdzēs nokļūt līdz pārrunām, rosinās un pastāstīs, kā pareizi uzvesties, ja ir ieplānota darba intervija. Piedalīties projektā var vienu mēnesi, bet var arī deviņus. Visbiežāk jaunieši paliek projektā uz apmēram četriem mēnešiem,” atzīmēja Andris Izinkēvičs.

Kādam vajadzīga profesija, citiem – saziņas prasmes

Projekta “PROTI un DARI!” ietvaros jaunieši, balstoties uz savām prasmēm, interesēm, vajadzībām un iespējamajiem attīstības virzieniem, piedalās  dažādos pasākumos – pārgājienos pie dabas, dodas ekskursijās uz muzejiem un izstādēm. Tie var būt semināri par izvēlētajām tēmām, nometnes (kurās vislabāk nostiprināt komunikācijas prasmes), neformālās mācīšanās aktivitātes, brīvprātīgā darbs, iespēja apmeklēt uzņēmumus, iespēja iepazīties ar noteiktas profesijas specifiku un iesaistīties nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs pasākumos un projektos.

Protams, projekts nemaina jauniešu dzīves kardināli, bet maina pasaules redzējumu, palīdz viņiem justies drošākiem, izjust vēlmi virzīties uz saviem mērķiem.

“Atkarībā no konkrētā cilvēka prasībām, palīdzība var būt ļoti dažāda – tās var būt profesijas apmācības (kas tiek apmaksātas no projekta budžeta), tās var būt tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem – ekskursijas uzņēmumos, Rīgas Sociālā dienesta darbinieku, Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku vai psihoterapeitu palīdzība. Var kļūt par brīvprātīgo, piedaloties nevalstisko organizāciju pasākumos, patīkami pavadot laiku, komunicēt un darboties radošās darbnīcās,” paskaidroja projekta koordinators.

Reizēm pietiek ar uzvalku

 “Projekts neparedz stipendiju vai algu par apmeklētajiem kursiem vai semināriem, bet arī pašiem dalībniekiem par neko nav jāmaksā. Ja ir transporta izdevumi (pieņemsim, ja nepieciešams nokļūt līdz mācību norises vietai), pašvaldība tos var dzēst projekta ietvaros. Gadās tā, ka jaunietim nav, ko vilkt mugurā, lai dotos uz darba interviju, ka viņam nav uzvalka un kurpju. Projekta ietvaros var risināt arī šo jautājumu. Tas ir, tiek izskatītas daudzpusīgas palīdzības iespējas, mēs noskaidrojam, kas pašlaik jaunietim ir aktuāli, kas viņam traucē iekļauties darba tirgū vai uzsākt apmācības, un cenšamies palīdzēt,” turpina projekta koordinators.

Vai konsultācijas var saņemt arī krievu valodā? Jā.

 “Projektā ir arī sociālie parteri – nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar krievvalodīgajiem. Ne tikai vietējiem, bet arī tiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja. Pie manis arī var vērsties abās valodās. Ja jaunietis runā, bet viņa vājība ir latviešu valoda, kuras trūkuma dēļ viņš nevar iekārtoties darbā, tad tiek meklēta iespēja apmeklēt latviešu valodas kursus,” uzsver Andris Izinkēvičs.

Projekts ir pieejams ikvienam – gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan jaunajām māmiņām, kuras nezina, kurp doties pēc dekrēta atvaļinājuma, kā arī cilvēkiem ar atkarībām. Citiem vārdiem sakot, visiem, kuri neredz savu nākotni.

Vienkāršs piemērs: cilvēks vēlas strādāt par kurjeru, bet viņam nav tiesību. Tad speciālistu uzdevums ir palīdzēt viņam iegūt tiesības un darbu. Vai, ja ir vēlme kļūt par konditoru un pat ir nepieciešamās prasmes, bet nav pieredzes, kā sastādīt CV vai motivācijas vēstuli, mentors ne tikai palīdzēs sagatavot šos dokumentus, bet arī izsūtīs tos, sagatavos darba intervijai.

 “Te nevajag kautrēties. Mēs patiešām palīdzam atrast risinājumu un esam gatavi sniegt palīdzīgu roku. Turklāt neko neuzspiežam, ieklausāmies jauniešu viedokļos un vēlmēs. Nav tā, ka cilvēks vēlas strādāt, bet mēs viņam sakām: nē, vispirms ej mācīties. Projekts ir paredzēts tam, lai sadzirdētu šos jauniešus, saprastu viņus un palīdzētu viņiem nostāties uz pareizā ceļa,” sacīja eksperts.

Piedalīties projektā var līdz 2020. gada vidum. Pieraksts norit nepārtraukti. Vairāk informācijas var iegūt, rakstot uz andris.izinkevics@riga.lv, vai zvanot pa tālruni 22069816. Uz šo pašu e-pastu var sūtīt arī pieteikumus.

Projektu administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Projektam piešķirts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Vairāk informācijas.

JĀNIS: “Tagad es nejūtos vientuļi”

“Ikdienā es dzīvoju aprūpes centrā “Ezerkrasti”, jo veselības dēļ man nepieciešama uzraudzība. Esmu apguvis pavāra palīga profesiju, tomēr man tajā nav nācies strādāt. Labi pārvaldu angļu sarunvalodu un man patīk atrasties sabiedrībā, tāpēc iesaistījos projektā " PROTI un DARI!". Īpaši gribu izbaudīt brīvprātīgā darbu. Visvairāk mani uzrunā brīvprātīgā darbs dzīvnieku patversmē un galdu klāšana, kopīga gatavošana, lai sagaidītu ciemiņus. Patīk, ka mēs pēc garām brīvprātīgā darba dienām kopā gatavojam pusdienas vai vakariņas,skaisti klājam galdu un komunicējam, spēlējam spēles, gaidām ciemiņus, kuri mums pastāsta par saviem sasniegumiem. Ejam kopā arī uz kādu koncertu Lielajā ģildē un uzspēlēt boulingu. Tad es nejūtos vientuļi. Ikdienā man nav tādu iespēju. Varbūt es tomēr pēc programmas noslēguma varēšu būt pavāra palīgs.”

LĪGA: “Sevis pārvarēšana ir kā mazi svētki”

Pirms pievienojos projektam “PROTI un DARI!”, bija grūti pašai sev atzīties, ka pat ar maģistra grādu kabatā tomēr kaut kas profesionālajā karjerā trūkst, no kaut kā ir bail un ir lietas, kas ne līdz galam izdodas. Tomēr ar programmas palīdzību sāku saprast, kā izmantot savas stiprās rakstura puses, motivēt sevi, un pārliecināties, ka iepriekš iegūtā izglītība nav bijusi nevērtīga. Iepazīšanās ar savu mentori Ingūnu bija liels solis uz priekšu, viņa iedrošināja doties uz pasākumiem, lekcijām, tādējādi sevi attīstot un pilnveidojot. Pati Ingūna ir paraugs, cik daudz dzīvē var paspēt un darboties, pat ar vairākiem bērniem, nezaudējot prieku un entuziasmu. Tieši viņa iedrošināja sākt piepildīt savu sapni – uzsākt biznesu “Etsy” platformā, izmantojot savu stipro pusi – grafisko dizainu – un veidot kāzu ielūgumus, kartiņas un citus grafiskos darbus.

Paralēli apmeklēju seminārus par uzņēmējdarbību, karjeras konsultācijas un VID lekcijas par nodokļiem, kas jāmaksā, kļūstot par pašnodarbināto. Liels ieguvums bija karjeras konsultācija, kas pavēra zināšanas socionikā, par ko iepriekš nebiju pat dzirdējusi. Pēc mentores ieteikuma nopirku grāmatu “Atrodi sevi!” un izstudēju savu personības tipu, kas ļoti palīdzēja saprast savas rakstura iezīmes un kā tās pielietot karjeras attīstībā. Liels atklājums bija arī tas, ka gribasspēks nav iedzimts, ka to var trenēt, gluži kā jebkuru muskuli. Tagad katra sevis pārvarēšana ir kā mazi svētki. Protams, vēl daudz ar sevi jāstrādā un jāattīsta, bet vismaz beidzot ir skaidrs darbības virziens un izstrādāts konkrēts plāns, kā sasniegt savus mērķus."

AIGA:

Esmu jaunā māmiņa un audzinu divus bērnus. Ar vīru esam nolēmuši, ka paši nodarbosimies ar savu bērnu audzināšanu, tāpēc jau aptuveni divus gadus esmu mājsaimniece jeb oficiāli bezdarbniece.

Nedaudz mazāk kā pirms gada man bija smaga emocionālā krīze, jo jutos iztukšota no mājas soļa veikšanas, neredzēju savā ikdienā ne izaugsmi, ne spēju atrast laiku sev. Ar katru nedēļu jutos aizvien nomāktāka un neapmierinātāka ar savu ikdienu. Lai gan pēdējo gadu laikā man ir bijuši vairāki hobiji un aizraušanās, es nespēju atrast neko tādu, kas mani interesētu ilgāk par pāris mēnešiem.

Un tad radās iespēja ieviest izmaiņas savā dzīvē. Saņēmu zvanu no sievietes, kas pastāstīja par projektu „PROTI un DARI!”. Noklausījusies īsu projekta aprakstu, sapratu, ka tas ir tieši tas, kas man tobrīd bija nepieciešams – man tiks piešķirts mentors, lai palīdzētu man saprast, ar ko es vēlos nodarboties savā turpmākajā dzīvē. Pēc dažām dienām mentore un programmu vadītāja ieradās pie manis mājās (jo man ar 2 maziem bērniem bija sarežģīti būt konkrētā vietā konkrētā laikā). Man uzdeva daudz jautājumu, aizpildīja anketu un pēc pāris dienām atsūtīja plānu, pēc kura mēs ar mentoru darbojāmies.

Projekta laikā skaidrāk izkristalizējās manas prioritātes. Sapratu, no kā esmu gatava atteikties un kas ir būtiskās lietas, kuras nespēju ziedot karjeras vārdā. Īpaši vērtīgi tajā laikā bija brīvprātīgi/piespiedu kārtā apmeklēt personības attīstības pasākumus. Tie iemācīja mani atkal rast laiku sev – savai atpūtai un savai izaugsmei. Ļoti novērtēju arī tikšanos ar karjeras konsultanti, tikšanās ar kuru lika man labāk izprast sevi un savas izjūtas. Lika reālāk palūkoties uz savu patieso būtību un pastāstīja, kādā veidā tās mana rakstura iezīmes, kuras iepriekš uzskatīju par traucējošām, ievirzīt pozitīvā gultnē.

Pašlaik esmu sapratusi, ka ģimene ir mana prioritāte, tāpēc darbu pašlaik nemeklēju. Bet projekta laikā, uzklausot programmas vadītājas un mentores ieteikumus, kļuvu par brīvprātīgo biedrībā “homo ecos”, kas pārstāv man saistošas intereses. Ceru, ka ar laiku man tiks uzticēti aizvien atbildīgāki darbi un kas to lai zina, kā mūsu sadarbība attīstīsies turpmāk. Esmu ārkārtīgi apmierināta ar to, ko man ir devis šis projekts – izpratni par to, cik svarīgi ir veltīt laiku sev, savai izaugsmei. Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, tad visiem, kuri paši nespēj atrast savu „vietu zem saules”, tiktu sniegta palīdzība sevis meklējumos.