Kā Rīga atceras šahistu Mihailu Tālu?

Jau daudzus gadus, kopš 1966. gada, visā pasaulē 20. jūlijā atzīmē Starptautisko šaha dienu. Un arī Rīgai ir iemesls šajā dienā lepoties! Par mūsu pašu slaveno šahistu Mihailu Tālu pastāsta vēsturnieks Ilja Dimenšteins.


Mana Latvijas Universitātes latīņu valodas pasniedzēja Lija Čerfasa bieži atgādināja mums par to, ka šeit mācījies Mihails Tāls. Latīņu valodā viņam nav gājis labi un arī uz lekcijām viņš bieži neesot gājis. Taču jau toreiz, 21 gada vecumā, bija kļuvis par PSRS čempionu!

Mihails Tāls dzimis Rīgā 1936. gadā, ārsta ģimenē. Šahu sācis spēlēt sešu gadu vecumā, desmit gadu vecumā sācis spēlēt Rīgas pionieru pils šaha pulciņā. Pieaugušos viņa spējas pārsteigušas.

Septiņu gadu vecumā zēns spējis reizināt trīsciparu skaitļus galvā un vārds vārdā atkārtot lekcijas par medicinīnas tēmām.

Pēc 22. vidusskolas beigšanas Mihails iestājies Latvijas Valsts universitātē. Ziniet, kā saucies viņa diplomdarbs? „Satīra Ilfa un Petrova romānos”. Talantīgs cilvēks, talantīgs it visā.

17 gadu vecumā Tāls kļuvis par Latvijas čempionu, savukārt 21 gada vecumā – PSRS čempionu.

Panākumi, kurus viņš sasniedzis 1957. gadā kļuva par sensāciju – šahists no provinces pārspējis astoņus lielmeistarus.

Pēc diviem gadiem Maskavā rīdzinieks pārspējis pieredzējušo Mihailu Botviņņiku un kļuvis par pasaules čempionu. Par jaunāko šaha vēsturē – 23 gadu vecumā!

Foto: wikipedia.org

Tāla spēli raksturoja ātra domāšana, mulsinošas kombinācijas. Viņu sauca par „šaha Mocartu”, „Rīgas huzāru”. Slavenajā spēlē pret Botviņņiku izpaudušās rīdzinieka šaha spēles īpatnības. Jebkurš šahists zina, ka jebkurā pozīcijā ir vislabākais iespējamais gājiens. Tas ir jāatrod un jāveic. Taču ar Tālu šī metode nedarbojās. Uz labāko Mihaila Botviņņika gājienu Tāls bieži atbildēja nevis ar labāko gājienu, bet gan ar kaut ko paradoksālu un mulsinošu. Radušās pozīcijas, kas nav padevušās loģiskam izvērtējumam; laiks domāšanai pagājis, Botviņņiks zaudējis domu gājienu, un zaudējis.

Foto: wikipedia.org

50-to gadu otrajā pusē pasaules šahisti nepiedzīvoja labākos laikus: daudzas partijas beidzās ar neizšķirtu jau 14.-15. gājienā. Šaha strupceļu izbeidzis Tāls, ielaižot šaha organismā svaigas asinis.

Ar savu spēli viņš samulsinājis pretiniekus un, kad viņa izspēlētās partijas kļuvušas pieejamas plašākai šaha sabiedrībai, visā pasaulē ievērojami pieauga viņa dzirkstošā spēles stila piekritēju skaits.

Tas, kas Tālam pietrūka, bija laba veselība. 1969. gadā viņam tika izņemta niere. Taču arī pēc tam viņš turpināja sniegt labus rezultātus: trīs reizes kļuvis par valsts čempionu, uzvarējis vai dalījis pirmo vietu 11 starptautiskos turnīros. Taču veselība pasliktinājās. 1992. gada 28. jūnijā šaha ģēnijs aizgājis viņsaulē. Tāls apglabāts Rīgā, Šmerļa kapos – blakus tēvam, mātei un vecākajam brālim.

Foto: wikipedia.org

2001. gada 10. augustā par godu Tāla 65 gadu jubilejai Vērmanes dārzā, kur viņš pavadījis ilgas stundas pie šaha dēļa, atklāts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidotais piemineklis. Uz tā atklāšanu ieradās Tāla pirmā sieva Sallija Landava, lielmeistari Boriss Spaskis, virtuoza skolnieks Aleksejs Širovs, kas toreiz dzīvojis ārzemēs.

Taču ielas par godu šaha ģēnijam Rīgā nebija ilgu laiku. Šīs iniciatīvas autoram gadījās būt klāt Rīgas domes sanāksmē 2001. gada rudenī, kad šis jautājums tika aktualizēts darba kārtībā. Tāla vārdā gribēts nosaukt kādu no Pārdaugavas ielām. Taču dažādu iemeslu dēļ valdība ielas pārdēvēšanu nepieļāva. Toreiz viens no deputātiem no tribīnes centās paskaidrot pārējiem tautas kalpiem, ko Tāls nozīmē Rīgai, Latvijai un šaha pasaulei kopumā. Saviem kolēģiem viņš pastāstīja, ka pasaules čempions bijis Rīgas patriots – viņam ne reizi vien piedāvāts pārcelties uz Maskavu, taču viņš ir atteicies un palicis uzticīgs pilsētai, kurā ir dzimis. Taču lielāko daļu „īsto patriotu” tas nav pārliecinājis.

Taču 2011. gadā panākta taisnība. Rīgas dome nolēma šahista vārdā nosaukt jaunu ielu, kas turpina Sporta un Pulkveža Brieža ielas.

Starp citu, Tāla piemineklis Šmerļa kapos ir ļoti pieticīgs: nekādu regāliju. Taču to ir viegli atrast – tur vienmēr nolikti svaigi ziedi.