Kā rīdzinieki svinēja Lieldienas pirms 100 gadiem

15. Marts, 2015

Maskavas forštates pagātnes unikālo pieminekļu vidū ir senlaicīgas ķieģeļu celtnes Maskavas un Jersikas ielas krustojumā. Kādreiz tām iepretī valdīja tirgus kņada, bet apkārtējās ēkās bija izvietoti spīķeri un veikali. Šeit atradās arī no pilsētas centra kursējošā zirgu tramvaja galapunkts.


Maskavas un toreizējās Vitebskas ielas krustceļā tirgus izveidojās 19. gadsimta 60. gados. To ieskāva augsti smilšu pauguri, kur vairāku gadsimtu garumā pirmajā svētdienā pēc Lieldienām tuvējās apkārtnes iedzīvotāji pulcējās, lai kopīgi svinētu svētkus. No tā ir radies ar šīs vietas nosaukums „Sarkanais kalns”. Par šo tradīciju mūsdienās atgādina vien neliela blakus esoša ieliņa – Sarkanā iela.

Rīdzinieks Andris Johansons atceras tālaika Lieldienu izklaidi – olu ripināšanu pa reni. Īpaši iecienīta tā bija Sarkanajā kalnā, kur ripināja uz naudu. Par to liecina arī kāda veca atklātne ar dzejolīti vācu valodā, kas skan apmēram šādi:

„Sarkanajā kalnā olu ripināšanā var pazaudēt pieklājīgas summas.
Taču tie, kas prot ripināt kā nākas, var arī labi nopelnīt,
Jo gadās, ka ola atnes vairāk peļņas
Nekā vesels simts akciju”.

 

Johansona kungs atminas, ka arī vecpilsētā bija populāras olu kaujas, kuras vienmēr sapulcēja daudz cilvēku. Daži gudrinieki pat iemanījās atnest līdzi pērļu vistiņu olas, kam ir izturīgāka čaumala nekā parastajām vistu olām. Ar šādu olu bija iespējams bez grūtībām sašķaidīt visas pārējās. Taču, ja viltnieks tika atmaskots, olu kauja ātri vien varēja pāraugt dūru kaujā.

20. gadsimta 30. gados Sarkanā kalna tirgu pārdēvēja par Latgales tirgu, bet neilgu laiku vēlāk – uzreiz pēc kara – tas vispār tika slēgts. Taču ir palicis atmiņā. Vietējie iedzīvotāji šo vietu joprojām dēvē par Sarkano kalnu. Aizbrauciet, apskatiet, pastaigājiet un sajūtiet pagātnes noskaņas. Tas ir kas vairāk nekā sens tirgus. Šajos smilšu pauguros kopš seniem laikiem nākamajā svētdienā pēc Lieldienām apkārtnes iedzīvotāji svinēja svētkus.

Iļja Dimenšteins