Kā renovēt tipveida daudzdzīvokļu māju: Rakveres unikālā pieredze

22. Janvāris

Igaunijā, tāpat kā Latvijā, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu mājās. Pelēkās “hruščovkas” un lietuviešu projekti, smilšu krāsas Staļina laika mājas, neizteiksmīgas daudzstāvu mājas – tas ir dzīvojamā fonda mantojums, kas ar katru gadu noveco gan tehniski, gan morāli un ekonomiski kļūst neefektīvs un tam ir nepieciešamas pārmaiņas. Igaunija tipveida māju rekonstrukcijas ziņā Latviju apsteidz par desmit gadiem. Igaunijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kooperatīvu asociācijas vadītājs Andris Jaadla konferencē par daudzdzīvokļu namu atjaunošanas iespējām, ko rīkoja “Rīgas namu pārvaldnieks”, pastāstīja par nelielās Rakveres pieredzi, kuru varētu pārņemt arī Rīga.


Rakvere ir neliela pilsēta, kas atrodas 100 kilometrus no Tallinas un 250 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas, un latviešiem ir atpazīstama ar saviem cīsiņiem un kā patīkama vieta SPA procedūrām. Vēl pirms desmit gadiem šī pilsēta ne ar ko neatšķīrās no līdzīgām vietām Latvijas reģionos. Vidējais paneļu daudzdzīvokļu māju vecums ir pārsniedzis 25-30 gadus, ir arī senākas ēkas. Igaunijas iestādes ir veikušas apsekošanas, atzīstot, ka ēkas, kas būvētas līdz 2000. gadiem enerģētiski ir neefektīvas, savukārt izdevumi par siltumenerģiju ir divas – trīs reizes augstāki.

Viss bija kā pie mums. Bet risinājumi meklēti ievērojami daudz ātrāk.

“Igaunijā 95% dzīvojamā fonda ir pārņēmuši dzīvokļu īpašnieku biedrības. Un mūsu organizācija apmāca cilvēkus, kā pareizi apsaimniekot māju un kā to renovēt. Mēs sapratām, ka pats galvenais ir nevis ēka, bet gan cilvēki, kuri tajā dzīvo.

Lai profesionāli apsaimniekotu māju, cilvēki ir pareizi jānoskaņo. Mājas apsaimniekošana, komunikācija ar cilvēkiem un renovācija ir trīs galvenie jautājumi, strādājot ar kuriem mēs gada laikā apmācām piecus tūkstošus cilvēku, apmācot viņus grāmatvedībā, jurisprudencē, būvniecības pamatos un tehniskajā dokumentācijā.

Mēs esam sasnieguši tādu līmeni, ka zināšanas var nodot ar interneta palīdzību. Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvji no Sāmsalas pat ir nokārtojuši eksāmenu attālināti.

Mums ir ļoti spēcīga juridiskā komanda – mēs dodamies uz tiesām, aizstāvam savu biedru tiesības, aktīvi sadarbojamies ar ministrijām, pašvaldībām, izdodam žurnālu,” stāsta Andris Jaadla.

Foto: Riga.lv

Lai masveidā sāktu renovēt daudzdzīvokļu mājas, valdība izveidoja atbalsta struktūru - Igaunijas kredītu un eksporta garantiju fondu “KredEx” (analogs mūsu “Altum”). Šī organizācija dzīvokļu īpašnieku biedrībām piešķir ES līdzfinansējumu 15-40% apmērā no kopējās renovācijas tāmes. Procenti ir atkarīgi no tā, kāda līmeņa enerģijas taupību māja sasniegs.

“Es varu teikt, ka mājas bija sliktā stāvoklī, mājas bija morāli novecojušas, tajās nebija ventilācijas, tāpēc lielākā daļa māju saņem atbalstu 40% apmērā.

Pirmais periods – no 2010. līdz 2014. gadam – nebija tik izdevīgs, atbalsts bija līdz 35%, turklāt obligāts renovācijas nosacījums bija siltumsūkņa uzstādīšana mājā vai dzīvoklī, taču tas māju iedzīvotājus neapturēja. Tagad, otrajā periodā, Igaunijas austrumu daļā līdzfinansējumu var saņemt līdz pat 50% apmērā (starp citu, tieši tik var saņemt arī Rīgā!),” paskaidro Jaadla.

Kā saņemt atbalstu? Viss ir tāpat, kā Latvijā. Sākumā tiek veikts energoaudits, pēc tam dokumentācijas izstrāde ar sertificētu tehnisko konsultantu, vēršanās “KredEx”. Atlikušo finansējumu iedzīvotāji ņem vai nu no mājas uzkrājumiem, vai kā bankas aizdevumu. Renovācijas kreditē gandrīz visas Igaunijas bankas. Aizdevumi ir ar 2-2,5% likmi + Euribor likme.

Pirmā renovāciju posma laikā līdz 2014. gadam renovētas 663 no 20 000 Igaunijas daudzdzīvokļu mājām (ar kopējo platību 1,9 miljoni kvadrātmetru). Valsts atbalsts bija 38 miljoni eiro. Kopā ar privāto finansējumu, summa, kas ieguldīta renovācijās, sasniedza 135 miljonus eiro.

Pašlaik valsts atbalstu gaida aptuveni 300 mājas. “Ja mums būtu tāds atbalsts, kāds tas ir Rīgā – iespēja saņemt ES līdzfinansējumu, pašvaldības programma, kultūras pieminekļu rekonstrukcija, - tad no mūsu biedrībām nevarētu atkauties!” smejas Jaadla.

Foto: Riga.lv


Kompleksā pieeja: veselu kvartālu renovācija

Par spīti tam, ka Igaunijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kooperatīvu asociācija sāka veidoties jau 1996. gadā, doma, ka nepieciešams atjaunot dzīvojamo fondu, iedzīvotājiem radās nedaudz vēlāk. “Kad mēs sapratām, ka renovāciju vēl tālāk atlikt nav iespējams, mēs nolēmām sekot Austrumvācijas piemēram, ko tā īstenoja pirms 20 gadiem. Un sākām veikt kvartālu remontus, kas mums šķita ļoti efektīvi,” skaidro kaimiņvalsts pārstāvis.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāju biedrības par savu naudu (plus līdzfinansējumu) rekonstruēja mājas, bet pašvaldības labiekārtoja vidi pie mājām – laboja ielas, veidoja apstādījumus un zaļās zonas, uzstādīja bērnu laukumus. Nosacījums: remontēta tiek nevis viena māja, bet uzreiz 8-9 māju kvartāls.

Lai iedzīvotāji aktīvāk piekristu renovācijai, tika izsludināts arhitektūras konkurss – speciālisti izveidoja paraugu, kā mājas izskatīsies pēc renovācijas. “Padomju laika apbūve ar spilgtām krāsām neizceļas. Mēs nolēmām pārkrāsot spilgtākās krāsās, pievienot dizaina elemntus. Piemēram, lielus ēku numerācijas skaitļus,” skaidroja Jaadla.

Pirms
Foto: publicitātes

Pēc
Foto: publicitātes

Kā dzīvot tālāk bez Eiropas līdzfinansējuma?

Igauņu speciālisti jau ir izskaitļojuši, kas notiks, ja ES nauda beigsies, un ir izstrādājuši trīs turpmākos scenārijus: 1) ja nepalīdzēs valsts; 2) valsts palīdzēs, finansējot renovācijas 30% apmērā; 3) valsts pilnībā nodarbosies ar dzīvojamā fonda renovāciju.
Par visoptimālāko atzīts variants ar līdzfinansēšanu. Jā, pēc Jaadlas vārdiem procesā nāksies ieguldīt līdzekļus no valsts budžeta, taču šie līdzekļi atgriezīsies:

“Ir svarīgi, ka būs darbs būvniekiem. Tie, kuri pašlaik dodas peļņā uz Somiju, varēs palikt dzimtenē. Te galu galā paliek viņu ģimenes. Būs darbs, būs nodokļi. Nekustamais īpašums kļūs dārgāks. Ir perspektīvas makroekonomiskās priekšrocības.”

Jaadla atzīmēja, ka Rīga salīdzinājumā ar Rakveri ir bagātāka pilsēta. Rakverē, kur dzīvo tikai 20 000 cilvēku, vidējā alga ir 700 eiro un cilvēki vienalga piekrīt renovācijai. “Mēs iesakām arī jums pamēģināt veikt kvartālu renovāciju, bet RTU inženieriem izveidot sadarbību ar Tallinas universitāti un ieviest modulāro renovāciju. Tas, ka pie jums renovāciju jau atbalsta pašvaldīa, ir liels pluss visai pilsētai. Būs darba vietas un nauda atgriezīsies pilsētas kasē,” secina Jaalda.

Foto: Riga.lv


Igaunijas pieredze: kādi atklājumi Rīgai vēl ir tikai priekšā?

1. Siltumsūkņa vai rekuperatora uzstādīšana

Pēc Igaunijas iestāžu pasūtījuma veiktās pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka agrāk renovētajās daudzdzīvokļu mājās stikla pakešu un siltināšanas materiālu izmantošanas dēļ veidojas veselībai nelabvēlīgs mikroklimats. Tāpēc vēl viens renovācijas nosacījums Igaunijā ir siltumsūkņa uzstādīšana (ar rekuperatora un ventilācijas funkcijām). “Rekuperators ļauj apkures sezonu uzsākt daudz vēlāk, kā parasti, novembra beigās, un pārtraukt to agrāk – martā,” pieredzē dalās viesis no Rakveres.

2. Estētika un pragmatisms: visam ir nozīme

Pirmās savu ārējo izskatu mainīja astoņās dažāda tipa mājas ar 900 dzīvokļiem, galvenokārt “hruščovkas”. Iedzīvotājiem tika piedāvāti attēli ar to, kā mājas izskatīsies pēc renovācijas – akcents likts uz zaļajiem toņiem. “Padomju laikos tās bija pelēkas mājas, kas tērē daudz enerģijas. Mēs cenšamies darīt tā, lai maksājumu summa (komunālie pakalpojumi plus aizdevums par renovāciju) nepārsniegtu to, ko cilvēki maksā pašlaik. Turklāt mājas kļūs energoefektīvākas, ērtākas, palielināsies to vērtība nekustamā īpašuma tirgū. Tāpēc mēs izveidojām modernāku pilsētu, kas neizskatītos garlaicīgi,” atzīmē Jaadla.

3. Saules baterijas ir efektīvas arī ziemeļu pilsētās

Vēl pilsētas pieredzē ir saules enerģijas izmantošana. “Daudzi saka, ka ziemeļvalstīs nav saules. Bet tā nav. Pat lietus un miglas laikā saules baterijas ražo enerģiju. Mēs tās izvietojam māju dienvidu pusē – dažās mājās ar šo enerģiju pietiek, lai nodrošinātu siltumsūkņu darbību, vēl citas uz saules enerģijas rēķina apsilda koplietošanas telpas,” dalās eksperts.

Foto: publicitātes

4. Tipveida mājas var kļūt par “viedajām” mājām

Rakveres piemēram ir sekojušas arī citas pilsētas. Piemēram, Tartu pašlaik īsteno projektu, kura ietvaros tiek renovētas 42 “hruščovkas”, kas atrodas Tartu universitātes tuvumā, savukārt pilsētas domes ēku padara par “gudro māju”, kas pati sevi regulē. Pēc Jaadlas vārdiem, ja pret renovāciju attiecas kompleksi, tad iedzīvotāji piedāvātajiem nosacījumiem piekrīt ātrāk, jo viņi jūt, kā paaugstinās viņu dzīves līmenis.

5. Modulārās inovācijas – revolucionārs risinājums Eiropai

Pakāpeniski vērienīgajiem ēku renovācijas darbiem, kas norit visā Igaunijā, pieslēgušies arī zinātnieki. Tallinas tehniskās augstskolas speciālisti piedāvājuši uzdevumu vienkāršot un veikt modulāro renovāciju, tas ir, konkrētām mājām izgatavot cauruļu un vadu moduļus, bet objektā veikt tikai montāžas darbus. Eiropai revolucionārais risinājums ļauj veikt gatavo paneļu uzstādīšanu 1-2 nedēļu laikā.

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Andris Jaadla sācis strādāt Rakveres domē uzreiz pēc universitātes, kad tika ievēlēts kā deputāts, trīs reizes bijis mērs, tagad nodarbojas ar mājokļu jautājumiem ne tikai savā pilsētā, bet visā Igaunijā, izveidojot Igaunijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kooperatīvu asociāciju, kurā pašlaik ir 1400 locekļu.