Kā pilsētā pareizi iestādīt koku?

7. Jūnijs

Vēlme padarīt vietu, kurā dzīvojam, skaistāku un zaļāku, ir pilnīgi saprotama. Jo īpaši, ja dzīvo tuvu pilsētas centram, kur zaļumu vietā ir betons un transporta infrastruktūra. Taču, iestādot koku, kur pagadās, var nodarīt kaitējumu gan pašam augam, gan cilvēkiem. Tā rezultātā nāksies nocirst ne tikai vecus un lielus kokus, bet arī potenciāli bīstamos. Citiem vārdiem sakot, iestādīt koku ir vesela zinātne!


Zināšanai!

Ikviena koka stādīšana Rīgas pilsētas teritorijā ir jāsaskaņo ar atbildīgo iestādi. Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” nosaka, ka publiskās ārtelpās (ielas,  laukumi, mežs un mežaparki, parki, skvēri, krastmalas, kas pieejami sabiedrībai)  apstādījumus veido un rekonstruē saskaņā ar Būvvaldē akceptētu būvprojektu.

Teritorijās ar jau esošiem apstādījumiem atsevišķu koku un krūmu stādīšanu saskaņo ar Būvvaldi.


Paskaidrojam, kāpēc un ko var ietekmēt nepareizi iestādīts koks?

1.Pazemes un virszemes komunikācijas

Iestādīt koku pilsētas centrā, brīvā kvadrātmetrā pie ceļa vai trotuāriem nedrīkst, jo zem zemes var atrasties pazemes komunikācijas, kas savienotas ar blakus esošajām mājām. Tāpat  ir vadi virs galvas, kurus var ietekmēt liels koks.  Tapāt kokam pilsētā pie ceļa būs grūti augt un varētu tikt bojāts ceļa segums.

Ar ielas malu kvartālu labiekārtošanu pēc būvprojektiem  nodarbojas Rīgas domes Satiksmes departaments. Parasti Rīgas domes Satiksmes departaments labiekārtošanas darbu ietvaros paredz koku stādīšanu ielās, kurās tiek veikta seguma nomaiņa vai pārbūve. Satiksmes departaments pieaicina speciālistus, kuri izvērtē, kur būtu iespējams stādīt kokus, lai to augšanai netraucētu ne apakšzemes komunikācijas, ne blakus esošo ēku mestā ēna un citi apstākļi.

Pērn ielās, kurās tika veikta seguma atjaunošana, tika izvērtēti visi tur esošie koki, aprakstot gan to stāvokli, nepieciešamos apkopes darbus u.tml. Šogad  Satiksmes departaments  plāno iestādīt vairāk nekā 30 kokus  - Elizabetes ielā, Merķeļa ielā un Stabu ielā.  Šobrīd, veicot apliecinājumu karšu izstrādi Krasta ielai, tiek paredzēts tur stādīt vairāk nekā 100 kokus.           

Ielās, kurās jau ir esošas apdobes, ar koku kopšanu vai stādījumu atjaunošanu nodarbojas Mājokļu un vides departaments.

2.Māju un citu ēku pamati

Atstāsim ielas un pievērsīsimies pagalmiem. Apzaļumot dobi pie mājas – kas gan tajā ir slikts? Bet, ja puķes un krūmi īpašas problēmas nerada, tad liepas, bērzi, kļavas un ievu koki var izvērsties par problēmu. Piemēram, valriekstiem, ozoliem un apsēm ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, kas var kaitēt māju pamatiem. Apse ir arī bīstama ar to, ka vētras laikā kritušie zari var novest pie nelaimes.

Daudzi ziemai iegādājas egles podiņos, ar cerību pavasarī tās iestādīt pie kāpņu telpas. Bet šo meža skaistuli labāk aiznest atpakaļ uz mežu vai iestādīt vasarnīcas zemes gabalā, jo tās spēcīgās saknes var radīt plaisas sienā, bet tās plašais skuju vainags savā ēnā “nosmacēs” puķes un krūmus.

3.Dzīvokļu aizēnošana

Pat krūmus jebkurā gadījumā nevajadzētu stādīt tuvu mājai. Tas tāpēc, ka mazais  ievu krūms pēc pāris gadiem izaugs par lielu koku, kas var aizsegt gaismu mājas dzīvokļiem, kuriem blakus tas iestādīts. Zari var nepatīkami dauzīties gar logiem. Tas pats attiecas arī uz citiem kokiem.

Tāpēc jebkuri mājas piegulošās teritorijas labiekārtošanas darbi, ieskaitot koku stādīšanu, ir jāsaskaņo ar uzņēmumu, kas apsaimnieko māju. Piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieka"  (www.rnparvaldnieks.lv) speciālisti vienmēr palīdzēs noskaidrot, kura dobe pieder mājai, nevis privātmājas kaimiņam, un vai tajā drīkst iekopt sakņu dārzu.

4.Dzimtenes flora

Kā atzīmē “Rīgas meži” speciālisti, “ceļš uz elli ir bruģēts labiem nodomiem”, jo, pat pārstādot stādu no vienas vietas (piemēram, no meža, kas atrodas 100 km no Rīgas) uz citu, reizēm nav identificējams, kādas invazīvas sugas kokus cilvēki stāda (agresīvas apputeksnēšanās rezultātā var saaugt Latvijai svešas sugas koki, kas var nomākt tradicionālos), vai vēl sliktāk – kādas infekcijas šie stādi pārnēsā (izraisot esošo stādījumu bojāeju).

Nemaz nerunājot par acīmredzami pavirši veiktu darbu un vidi degradējošo rezultātu, kādu radīja, piemēram, pavirši iestādīta, noplukusi eglīte Elizabetes ielā. Ja tomēr esat nolēmuši iestādīt koku, tad ņemiet vērā, ka vismaz pirmo gadu par to noteikti jārūpējas (jāveido balsts, piesienot pie kociņa) un tas jāaplaista, un, lai tas neaizietu bojā, jāatrod laba augsne (reizēm zem melnzemes var slēpties betona plāksnes vai smiltis). Bet pats galvenais – no atbildīgajām iestādēm jānoskaidro, vai stādīšanai izvēlēta piemērota vieta, un vai pilsētniekiem šis koks nesīs labumu, priecējot acis, vai arī tas tomēr kļūs par sašutuma iemeslu.

Tāpēc, pirms stādīt koku, aicinām vērsties pie speciālistiem un ievērot, ka:

  • publiskās ārtelpas apstādījumus veido un rekonstruē saskaņā ar Būvvaldē akceptētu būvprojektu;
  • teritorijās ar esošiem apstādījumiem atsevišķu koku un krūmu stādīšanu publiskajā ārtelpā saskaņo ar Būvvaldi;
  • rekonstruējamo un jaunveidojamo ielu stādījumus ierīko, pielietojot dižstādus un izvēloties klimatiskajiem, augšanas un vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju un esošo un projektējamo inženierkomunikāciju izvietojumu. (RD 18.06.2013. saistošo noteikumu Nr.219  redakcijā);
  • Ielu apstādījumiem paredz un nodrošina tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai, lai nodrošinātu ielu stādījumu ilgmūžību un noturīgu pilsētvides vizuālo kvalitāti;
  • Ja ir vēlēšanās pagalmā iestādīt daudzgadīgu koku, par to vēlams konsultēties ar zemes īpašnieku, kaimiņiem vai uzņēmumu, kas apsaimnieko māju.