Kā pareizi atbrīvoties no būvgružiem?

6. Maijs, 2016

Sākusies dzīvokļu remontu sezona, un kopā ar to arī mūžīgā problēma – kur likt būvgružus. Daudzi problēmu atrisina vienkārši, vecās flīzes vai kaļķa maisus izmetot parastos atkritumu konteineros. Bet izvest šādus atkritumus var tikai specializēti uzņēmumi, bet izmest tos drīkst tikai īpašos konteineros.


Mājās – remonts, mežā – tā atkritumi

Remonts ir galvenā sāpe uz vairākiem mēnešiem, ja ne pat gadiem. Projekti, risinājumi, plāni, dizains. Un vismazāk gribas domāt, kur izmest visu veco, kas nokalpojis savu laiku. Tāpēc būvgružus iespējams sastapt visneparastākajās vietās. Ko tikai neizmet atjautīgākie iedzīvotāji: katru dienu izmet pa vienam dēlītim vai flīzei rītausmā, un, kamēr neviens neredz, sadala tos pa vairākiem konteineriem, izved cementa maisus uz kaimiņu pagalmu, iemet mežos, grāvjos, lielāku būvniecības projektu konteineros. Bieži vien šie pārkāpumi tiek veikti pat ne ļaunprātīgi, bet gan nezinot, ko darīt ar celtniecības atkritumiem.

Bet pat tie, kuri to zina, ka būvgružu izvešana jāuztic tikai īpašiem uzņēmumiem, nereti nonāk nelikumīgās situācijās. No atkritumu apsaimniekošanas firmas pasūta konteineru un lūdz to novietot tieši pie mājas loga (uzņēmumam vienalga, jo atbildību par to nenes). Ērti! Ar atkritumu maisiem vai vecām tapetēm nav tālu jādodas! Un pēc tam saņem sodu no pašvaldības policijas. Kāpēc?

Policija uzliek sodu, ja nav atļaujas

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 106 „Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi” paredz konteineru izvietošanu galvaspilsētas ielās.

Punkts 1.5 aizliedz bez īpašas atļaujas patvarīgi aizņemt transporta būvju elementus, novietojot uz tiem nožogojumus, sastatnes, konteinerus, estakādes, būvmateriālus, dažādus mehānismus un citas pagaidu konstrukcijas. Sods par šādu rīcību gan fiziskām, gan juridiskām personām ir līdz pat 80 eiro.

Gadījumā, ja uzstādītais konteiners traucēs satiksmei vai kļūs par iemeslu sastrēgumiem, vai atkritumi no tā atradīsies uz ceļa, tad atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. pantā. Fiziskām personām paredzētais sods ir no 70 līdz 350 eiro, savukārt juridiskām – no 700 līdz 2900 eiro.

2015.gadā par iepriekšminētajiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policija sastādījusi 18 protokolus, 2016. gadā – 3.

Tāpat saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 204 „Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”, aizliegts bojāt pilsētas apstādījumus. Sods par šo pārkāpumu ir no brīdinājuma līdz 350 eiro sodam fiziskām personām, savukārt līdz 750 eiro – juridiskām. Un tas nozīmē, ka novietot konteineru zaļajā zonā līdzās mājai ir aizliegts.

Īpaši reidi, cenšoties „noķert” konteinerus, netiek veikti, taču policija bieži saņem zvanus no godīgiem kaimiņiem par remontdarbiem dzīvokļos un reaģē uz tiem. Policijas darbinieki pārbauda, vai ir remontdarbu atļauja, kā arī atļauja būvniecības konteinera izvietošanai. Piedevām pašlaik patruļas ekipāžu maršruti ved cauri arī namu pagalmiem. Un tas nozīmē, ka konteineri nepaliek nepamanīti.

Atkritumu konteineri un izgāztuves nav piemērotas

Jāņem vērā, ka celtniecības atkritumi nav tas pats, kas lielgabarīta atkritumi. Tāpēc tos nevar vest uz izgāztuvēm, kur parasti iedzīvotāji izmet vecās mēbeles un mājsaimniecības priekšmetus. Un vēl jo vairāk tos nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteineros.  Šeit jau ir jautājums par veselo saprātu. Tāpēc, ka daudzi celtniecības materiāli satur ķīmiskas ielas, tie ir viegli uzliesmojoši, daudz smagāki, kas savukārt var būt problemātiski, ja tos izved parasta atkritumu savākšanas mašīna. Tāpēc būvgružiem paredzēti atsevišķi konteineri.

Kā izvēlēties konteineru

Atkarībā no remonta apjoma, var izvēlēties izmēru – no 5,5 līdz 26 kubikmetriem. Firmas, kas nodarbojas ar atkritumu izvešanu, dos padomu, kādu konteineru labāk izvēlēties. Dažreiz pasūtītājam jāmaksā tikai par konteinera izvešanu, citas reizes jāmaksā papildus par uzstādīšanu un atkritumu daudzumu. Var gadīties, ka konteineru pie mājas var turēt bezmaksas 2 dienas, dažreiz 10. Taču ir ļoti svarīga nianse: atkritumu konteinera novietošanai nepieciešama īpaša atļauja.

Kā to saņemt?

Tās izsniedz Rīgas domes Satiksmes departaments. Vairāk noderīgas informācijas par maksas atļauju var saņemt Departamenta mājaslapā.

Taču jebkurā gadījumā, pie Departamenta speciālistiem ar tukšām rokām ierasties nevar – ir jānāk ar plānotā remonta projektu un iespējamā konteinera izvietošanas plānu.Departamentā šo vietu palīdzēs pielāgot. Jo, ja konteiners atrodas zālājā, uz braucamās daļas vai trotuāra, tas nedrīkst traucēt kājāmgājējiem, automobiļu kustībai, sabiedriskajam transportam (ja tas ir neizbēgami, tad vajadzīga arī „Rīgas satiksme” piekrišana). Ja zeme ir privātīpašums, tad konteinera novietošana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku vai pašvaldību, un, piemēram, ja to apsaimnieko RNP, tad ar namu apsaimniekotāju.

Daudzdzīvokļu namu pagalmos konteineri visbiežāk tiek izvietoti vai nu uz trotuāra, vai zālienā. Ja gala rezultātā konteiners tiek novietots uz trotuāra, tad būs pietiekami doties uz RNP ar atļauju no Satiksmes departamenta, ja tas tiek novietots uz zālāja – mājas pārvaldnieks lūgs uzrakstīt garantijas vēstuli, kurā būs jānorāda,ka zaļā zona vai puķu dobes netiks sabojātas.

Ja remontsnotiek privātajā pagalmā vai privātmājā, nekādas atļaujas nav nepieciešamas.

Kas tieši tiek uztverts ar būvgružiem?

Betona un dzelzbetona konstrukcijas, ķieģeļi, keramika, flīzes, ģipša, cementa un kaļķa pārpalikumi. Uz šo kategoriju attiecas arī trubu pārpalikumi, grīdas segums, tapetes un melnzeme.

Kur vērsties?

Saņemt atļauju konteinera novietošanai iespējams Rīgas domes Satiksmes dapartamenta ielu seguma aizsardzības nodaļā, Ģertrūdes ielā 36, 110. kabinetā.

Informācijai - bezmaksas tālrunis: 80003600

Pieņemšanas laiki:

  • pirmdiena: 14.00 - 16.00 
  • otrdiena: 8.30 - 10.30 
  • trešdiena: 8.30 - 10.30 
  • ceturtdiena: 8.30 - 10.30 

Informāciju par RNP klientu apsaimniekošanas centru darbu var saņemt pa tālruni 8900 vai portālā www.rnparvaldnieks.lv.