Kā oficiāli kļūt par rīdzinieku?
Elementāri, ja savu dzīvesvietu deklarē galvaspilsētā

16. Augusts, 2016

Daudzi rīdzinieki, kas jau daudzus gadus galvaspilsētā dzīvo de facto, tā arī juridiski savas attiecības ar pilsētu nav noformējuši: ir deklarējušies citās pilsētās un ciemos. Taču, pateicoties priekšrocībām, ko sniedz Rīdzinieka karte (elektroniskās kartes izsniegšanas pamats ir deklarēta dzīvesvieta Rīgā), daudzi nolēmuši, ka pienācis laiks noformēt juridiskās attiecības ar galvaspilsētu. Portāls Riga.lv stāsta par to, kā deklarēt dzīvesvietu Rīgā, kādus labumus tiesīgi saņemt galvaspilsētas oficiālie iedzīvotāji un kā izrakstīt no sava dzīvokļa tos, kas tajā „pierakstījušies” nelikumīgi.


1.KĀ PAREIZI DEKLARĒT DZĪVESVIETU

Kas ir tiesīgs savu dzīvesvietu deklarēt Rīgā?

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmo daļu: “Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir:

  1. Latvijas pilsonim;
  2. nepilsonim;
  3. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  4. ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju;
  5. bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju. Ja viņi dzīvo galvaspilsētā, viņiem te jābūt deklarētiem.

 Personas pienākums ir dzīvesvietas maiņas gadījumā viena mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to jebkurā Rīgas izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu personas, kam nav deklarētas dzīvesvietas, var tikt sodītas ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.

Kāds ir tiesiskais pamats, lai savu dzīvesvietu deklarētu noteiktā adresē?

Lai deklarētu savu dzīvesvietu konkrētā vietā, personai jābūt tiesiskam pamatam to darīt.  Rīgas „pierakstu” var dabūt, ja: 

  • personai pieder nekustamais īpašums (Īpašuma tiesības);
  • persona īrē nekustamo īpašumu (Rakstveida īres līgums);
  • persona ieguvusi nekustamā īpašuma lietošanas tiesības uz laulības vai radniecības pamata (Laulības un Radniecība);
  • persona lieto īpašumu uz cita likumiska vai līgumiska pamata (Nomas līgums);
  • nekustamā īpašuma īpašnieks ir atļāvis personai deklarēt savu dzīvesvietu šajā īpašumā (Vienošanās ar īpašnieku).

Vai ir cits tiesiskis pamats.

Cik jāmaksā par dzīvesvietas deklarēšanu?

Šajā ziņā darbojas diferencēta pieeja.

Valsts nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu klātienē ir 4,27 eiro par katru personu. Internetā www.latvija.lv vietnē deklarēt un pārdeklarēt dzīvesvietu var bez maksas. Taču oficiāla izziņa par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, ko izsniedz izpilddirekcija, ir maksas pakalpojums.

Ir personu grupas, kurām pienākas atlaides.

Maksu par dzīvesvietas deklarēšanu valsts nodevu nemaksā (Saskaņā ar 30.06.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.720 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju”):

  • politiski represētās personas;
  • invalīdi;
  • Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki;
  • pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;
  • personas, kuras atzītas par trūcīgām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
  • personas, kuras deklarē dzīvesvietu elektroniski, izmantojot speciālo tiešsaistes formu;
  • reģistrējot to bērnu dzīvesvietu, kuri ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, audžuģimenē vai nodoti aizbildnībā;
  • personas, kuras deklarē dzīvesvietu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  • personas, kuras deklarē dzīvesvietu patversmē;
  • reģistrējot bērnu pirmreizējo deklarēto dzīvesvietu.

Lai personas tiktu atbrīvotas no maksas, tām jāuzrāda attiecīgo statusu vai faktu apliecinoši dokumenti.

No 1. jūnija spēkā ir izmaiņas attiecībā uz ģimenēm, kurās piedzimis bērns. Jaunie vecāki vienlaikus ar dzimšanas fakta reģistrēšanu dzimtsarakstu nodaļā bez maksas var deklarēt arī bērna dzīvesvietu. Faktiski to iespējams izdarīt jau Rīgas dzemdību namā.

Vecāki ir tiesīgi deklarēt bērna dzīvesvietu ne tikai savā dzīvesvietā, bet arī citā vietā.

Taču jāņem vērā, ka Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nodokļa maksātājiem ar bērniem tiek piešķirti tikai gadījumā, ja vecāks, uz kura vārda īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, vai jebkurš no vecākiem, ja vecāki ir laulāti, un bērni kopā deklarēti konkrētajā nekustamajā īpašumā.

Kur jāvēršas, lai deklarētu dzīvesvietu?

1. Vienā no Rīgas pašvaldības izpilddirekcijām pēc iesniedzēja dzīvesvietas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, deklarēt dzīvesvietu Rīgā, iespējams klātienē jebkurā Rīgas pilsētas izpilddirekcijā:

  • persona personīgi, uzrādot  personu apliecinošu dokumentu;
  • personas likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis uzrādot personu apliecinošu dokumentu un  dokumentu, kas apliecina tiesības darboties citas personas vārdā;
  • attiecīgās pašvaldības kontā jāiemaksā valsts nodeva EUR 4.27 apjomā.

    Saņēmējs: Rīgas domes Finanšu departaments
    Reģistrācijas Nr. LV90000064250
    Banka: AS „SEB banka”
    Konta Nr.: LV11UNLA0002001130201
    Kods: UNLALV2X

Nodaļā iespējams samaksāt valsts nodevu ar bezskaidras naudas maksājumu karti ar POS-termināļa starpniecību.

Dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, iesniedz kopā ar dzīvesvietas deklarāciju, deklarējot dzīvesvietu.

2. Elektroniskā veidā portālā www.latvija.lv, izmantojot elektroniskā paraksta (www.e-me.lv), eID kartes vai internetbankas (Swedbank, SEB banka, Citadele banka, Norvik banka u. c.) autentifikācijas līdzekli. Tas ir bezmaksas!

Jebkurš pilsētnieks var pats veikt savas, kā arī savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas deklarēšanu.

2.NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIS UN ĪRE: KAS JĀZINA?

Vai atšķiras nekustamā īpašuma nodokļa likme, ko maksā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, tie, kas dzīvo Rīgā ar uzturēšanās atļaujām, ievērojot nosacījumu, ka te ir deklarētā dzīvesvieta? Kādām iedzīvotāju kategorijām pienākas atvieglojumi?

Nodokļa likme par dzīvokļa īpašumu ir 0,2–0,6% no tā kadastrālās vērtības, tātad samazināta, ja tajā deklarēts vismaz viens cilvēks, kas atbilst vienam no šiem statusiem:

  • Latvijas pilsonis;
  • Latvijas nepilsonis;
  • citas Eiropas Savienības valsts pilsonis;
  • Eiropas Ekonomiskās zonas valsts pilsonis;
  • Šveices Konfederācijas pilsonis;
  • persona, kas ieguvusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

Nodokļa likme, kā arī nekustamā nodokļa atvieglojumi, kas pienākas maksātājam, nav atkarīgi no nekustamā īpašuma īpašnieka pilsonības.

Lai nekustamajam īpašumam piemērotu samazinātu  nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ārvalstniekam, kura dzīvesvieta ir deklarēta objektā, ir jābūt bijušam deklarētam Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri.

Paskaidrojam, ka pensionāri, kas attiecīgo statusu ir ieguvuši citā valstī, nav tiesīgi saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus pirms Latvijā noteiktā pensionēšanās vecuma (šobrīd tie ir 62,5 gadi, ja cilvēks nav priekšlaicīgi pensionējies) sasniegšanas. Tātad ārvalstu pensionāri, piemēram, 57 gadu vecumā, nevar izmantot pensionāriem paredzētos atvieglojumu, līdz nav sasniegts Latvijā noteiktais pensionēšanās vecums.

Ja es dzīvokli īrēju, vai drīkstu to deklarēt kā savu dzīvesvietu bez tā īpašnieka piekrišanas?

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu katram cilvēkam, kam piešķirts personas kods, ir pienākums mēneša laikā, kopš tas pēc dzīvesvietas maiņas (vai dzimšanas) pastāvīgi dzīvo jaunā dzīvesvietā, deklarēt savu reālo dzīvesvietu.  Tas attiecas arī uz tiem, kas īrē dzīvokli (ja noslēgts oficiāls īres līgums).

Latvijas Republikas Civillikuma 7.pants nosaka, ka “Dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.”

Dzīvesvietas deklarēšanās likuma “mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.” Minētā likuma 2.panta pirmā daļā ir teikts, ka “likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā”, bet otrā daļa strikti nosaka, ka “Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības” un saskaņā r 3.panta otro daļu “Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.”

Kā tiesisko pamatu dzīvošanai deklarējamā dzīvesvietā nepieciešams norādīt – „īres līgums”. Taču bieži vien sākumā tīri cilvēciski jāpanāk mutiska vai rakstiska vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku vai pārvaldnieku (ja dzīvoklis ir municipālais īpašums) par deklarēšanos viņa īpašumā.  Diemžēl cilvēks var deklarēties īrētajā dzīvoklī arī bez tā īpašnieka piekrišanas. Tāpēc tagad (no 1. jūnija) dzīvesvietas deklarācijas iesniegumā ietverts papildinājums:

Dzīvesvietas deklarētājs iesniegtajā Dzīvesvietas deklarācijā ar savu parakstu apliecina, ka deklarācijā sniegtās ziņas ir pilnīgas un patiesas un, ka viņš dzīvo deklarētajā dzīvesvietā.

Vai drīkst vienlaikus deklarēt divas dzīvesvietas?

Nedrīkst. Deklarēt drīkst tikai vienu dzīvesvietu, un arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var saņemt tikai par vienu Rīgā esošu īpašumu. Taču, ja vēlaties, deklarācijā var norādīt papildu adreses kontaktiem.

Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Personai iespējams deklarēt pamatadresi un papildu adreses.

- Vai, dodoties peļņā uz ārzemēm, man nepieciešams „izdeklarēties” no dzīvokļa, kurā dzīvoju?

Ja persona uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tad, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu, personai ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Taču likums nosaka izņēmumus, kad cilvēkam nav pienākums norādīt dzīvesvietas maiņu, proti, tie ir gadījumi, kad cilvēka prombūtne saistīta ar:

  • darba pienākumu izpildi jūrā;
  • medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē;
  • apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

Taču praksē tas netiek ievērots. Pat tie, kas ilgstoši dodas peļņā uz ārzemēm, nesteidzas izrakstīties no dzīvokļa. Tādā veidā valsts iestādes nesaņem patiesu informāciju, cik personas devušās prom no pilsētas (valsts) un cik atgriezušās. Turklāt cilvēks var nesaņemt arī viņam adresētu svarīgu korespondenci, jo nav norādījis savas jaunās dzīvesvietas adresi.

Vai drīkstu rīkoties ar nekustamo īpašumu, kurā esmu deklarējusi savu dzīvesvietu?

Nē, tas nav padomju laika pieraksts. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.panta otrā daļa strikti nosaka, ka “Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības”. Mūsdienu deklarēšana lielā mērā veic saziņas funkciju. Tā cilvēkam nerada nekādas tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu vai prettiesiski iemitināties tajā. Arī mantot nekustamo īpašumu, pamatojoties tikai uz deklarāciju, nav iespējams. Mājokļa īpašnieks, neraugoties uz deklarācijas esību, var izbeigt īres līgumu un izlikt īrnieku. 

3.NELŪGTIE KAIMIŅI

Kā pārbaudīt, vai manā īpašumā nav deklarējušies „lieki cilvēki”?

„Mirušās dvēseles” var atklāt rēķinā par dzīvokli, piemēram, pēkšņi palielinoties maksai par atkritumu izvešanu. Šķiet, tas ir vienīgais komunālo pakalpojumu maksājums, kura apmērs atkarīgs no dzīvoklī deklarēto personu skaita. Dažreiz sāk pienākt arī svešai personai adresēti sūtījumi no valsts vai pašvaldības iestādēm, kreditoriem. Arī tam vajadzētu pievērst uzmanību.

Nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarota persona var pieprasīt un bez maksas saņemt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iespējams saņemt ziņas no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, personai ir jāuzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

Portāla www.latvija.lv publisko pakalpojumu katalogā iespējams saņemt informāciju sadaļā "Manā īpašumā deklarētās personas."

Kā no dzīvokļa „dabūt ārā” deklarētās svešās personas?

Jādodas uz jebkuru Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru, kur jāuzraksta iesniegums, kuram jāpievieno zemesgrāmatas kopija. (Sīkāka informācija Rigas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrācijas nodaļā).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.10 pantu “Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, - uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.”

Pašvaldība anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, ja:

  1. persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  2. attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. 

Pašvaldība pārbauda deklarēto ziņu patiesumu:

  1. pēc savas iniciatīvas;
  2. pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai citas ieinteresētās personas iesnieguma.

Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka deklarācijas iesniegšanas brīdī personai nebija tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas ar deklarācijas iesniegšanas datumu.

Ja pašvaldība konstatē, ka persona zaudējusi tiesības dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas ar lēmuma pieņemšanas datumu.

Pēc ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu anulēšanas pašvaldība aktualizē informāciju Iedzīvotāju reģistrā un paziņo personai,  ka tās sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas.

4.ATVIEGLOJUMI „OFICIĀLAJIEM” RĪDZINIEKIEM

Kādas iespējas un priekšrocības Rīgas pilsētas pašvaldība piedāvā tiem, kas oficiāli savas dzīvesvietas deklarējuši galvaspilsētā?

Iespēja saņemt Rīgas pašvaldības piešķirtos sociālos pabalstus. Taču dažu pabalstu saņemšanai nepieciešams, lai personai būtu deklarēta dzīvesvieta Rīgā vismaz trīs mēnešus, savukārt citu pabalstu saņemšanai – apmēram gadu no pabalsta pieprasījuma brīža.

Iespēja saņemt braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (ar Rīdzinieka karti) – atlaide daudzbērnu mātēm, stundas biļete braukšanai sabiedriskajā transportā, atlaide par pilsētas autostāvvietu izmantošanu u. c.

Iespēja Rīdzinieka kartes īpašniekiem ar atlaidi saņemt maksas ārstnieciskos pakalpojumus Rīgas 1. slimnīcā un citās iestādēs, kam noslēgts līgums ar Rīgas domi.

Iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, ja deklarētā persona pieder to personu grupai, kas tiesīgas saņemt attiecīgos atvieglojumus. Vairāk šeit.

Iespēja saņemt priekšrocību, reģistrējot savu bērnu rindā uz vietu Rīgas bērnudārzos un skolās.

Iespēja saņemt sociālo dzīvokli un daudz ko citu.

Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem ārvalstnieki, kas dzīvo Latvijā ar terminētu uzturēšanās atļauju, nav tiesīgi saņemt valsts garantētu sociālo palīdzību un pakalpojumus, tostarp sociālo dzīvokli vai mājokli. Trešo valstu pilsoņiem, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, jāpierāda, ka viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu sevis un savas ģimenes uzturēšanai.

Uzzināt visu Rīgas izpilddirekciju adreses, kā arī papildu informāciju par dzīvesvietas deklarēšanu, tostarp nepieciešamo dokumentu uzskaitījumu, iespējams interneta vietnē www.eriga.lv.