Kā novērst ugunsgrēku un ko darīt, ja tas ir sācies

15. Jūnijs

Pagājušajā gadā dzīvojamo ēku sektorā visā valstī bijuši 2992 ugunsgrēki, kuros bojā gājuši 86 cilvēki. Ko darīt, lai neciestu ugunsnelaimē? Kā nodrošināt savu dzīvesvietu? Mēs esam izveidojuši materiālu, kas saliks punktus uz i ugunsdrošības jautājumos.


Ko darīt, ja sācies ugunsgrēks?

Pirmais noteikums: nekrītiet panikā. Jo mierīgāki būsiet, jo lielākas ir iespējas izglābt savu dzīvību. Protams, pēc iespējas ātrāk jāzvana ugunsdzēsējiem-glābējiem  – pa tālruņa numuru 112.  

Taču nevajag aizmirst, ka ar ugunsgrēku ir tāpat, kā ar slīkšanu – slīcēja izglābšana ir tikai paša slīcēja rokās, tāpēc pastāstām, kas jādara līdz brīdim, kad atbrauc ugunsdzēsēji glābēji. Šeit jūs varat atrast detalizētu instruktāžu, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

Dūmu detektors glābj dzīvības

Lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus no postošiem ugunsgrēkiem, uzstādiet mājās dūmu detektorus – šī neliela izmēra ierīce spēj patstāvīgi konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to brīdina aptuveni pusstundu ar spalgu 80 dB skaņas signālu. 2020. gadā tiem būs jābūt uzstādītiem obligāti, bet kāpēc gaidīt trīs gadus? Tie maksā aptuveni 10 eiro un patiešām glābj dzīvības. Lielākā daļa cilvēku iet bojā tāpēc, ka ugunsgrēks sācies naktī, visi ir gulējuši un neviens neko nav jutis. Savukārt, ja telpās veidojas dūmi, dūmu detektors signalizē tik skaļi, ka pamodīsies jebkurš. Sīkāk par šīm ierīcēm varat lasīt mūsu materiālā šeit. 

Par to, ka pareizi novietot automašīnu pagalmā, lasiet šeit.

Daudzdzīvokļu mājas: kā tās nodrošināt pret ugunsgrēkiem?

Uzņēmuma „Rīgas namu pārvaldnieks” tehniskās ugunsdrošības inženieris Arturs Laizāns stāsta, ka namu pārvaldnieka pienākumos ietilpst ugunsdrošības sistēmas uzstādīšana mājās, kuras ir augstākas par 12 stāviem. Pārējos gadījumos par dzīvojamās mājas drošību jādomā iedzīvotājiem. “Dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu un risināt darbu finansēšanas jautājumu. Savukārt uzņēmums var īstenot iedzīvotāju ugunsdrošības ideju,” stāsta inženieris.

Ko var darīt iedzīvotāji, kuri dzīvo piecstāvu un augstākās mājās?

Kas attiecas uz dzīvokļiem. Pirmkārt, kā jau mēs minējām, uzstādīt dūmu detektorus. Tāpat var nodrošināties ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Otrkārt,  vajag sekot līdzi tam, lai lodžijas un balkoni, kuros ir lūkas un ārējās kāpnes (tādas ir 602. sērijas mājās, čehu projektos un daudzās citās daudzstāvu mājās) nebūtu aizbarikādēti, piekrāmēti ar lietām, vai bojāti. Ja virtuvē atrodas gāzes plīts, un ir ventilācijas kanāls, kurš ir bloķēts, ir jāizveido cits, alternatīvais kanāls, pa kuru varētu tikt izvadītas nesadedzinātās gāzes daļiņas. Sīkāk lasiet šeit. 

Kas attiecas uz kāpņu telpām, ir jāseko līdzi evakuācijas ceļiem, jāseko līdzi, lai avārijas izejas būtu atbrīvotas, lai durvis evakuācijas ceļos viegli atvērtos (trīs sekunžu ietvaros) un nebūtu aizslēgtas.

Dūmu detektorus var uzstādīt arī kāpņu telpā, bet speciālisti šaubās par šī drošības pasākuma efektivitāti. Labāk ar detektoriem aprīkot savu dzīvokli. Bet, ja ir vēlme, tad labāk uzstādīt automātisko ugunsgrēka atklāšanas sistēmu. Šādas sistēmas RNP automātiski uzstāda mājās, kuras ir augstākas par 12 stāviem. Bet, ja māja ir zemāka, tad iedzīvotāji var sapulcēties un pieņemt lēmumu par šādu sistēmu ieviešanu savā mājā.

Nelielās mājās ar krāsns vai cita veida automātisko apkuri, nepieciešams reizi gadā iztīrīt dūmvadus (RNP to dara līdz 1. novembrim). Reizi piecos gados jāpārbauda dūmvada tehniskais stāvoklis un nepieciešamības gadījumā jāveic remonts. Tāpat ir ieteicam uzstādīt dūmu detektorus, oglekļa monoksīda sensoru (šī gāze ir neredzama un bīstama dzīvībai), vai jāizvēlas kombinētais detektors, kurš iedarbojas gan uz dūmiem, gan izgarojumiem.

Foto: VUGD/A.Koļesņikovs