Kā nesaslimt ar legionelozi (RNP un “Rīgas ūdens” komentāri!)

15. Marts

Šogad Latvijā ar legionelozi ir saslimuši 8 cilvēki un lielākā daļa gadījumu reģistrēti Rīgā, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs. Saslimšanas avots ir ūdens. Taču uzņēmums “Rīgas ūdens” norāda: ar ūdeni, kas tiek piegādāts rīdziniekiem, inficēties nav iespējams.


Labvēlīgi legionellas baktērijas vairošanās apstākļi ir aukstā ūdens temperatūra, kas ir augstāka par 20 grādiem, un karstā ūdens temperatūra, kas ir zemāka par 50 grādiem. Turklāt šī baktērija veidojas stāvošā ūdenī vai ūdensvadā ar mazu plūsmu, kuru reti izmanto.

Uzņēmuma “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks norāda – ūdensvados, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmums, legionellas baktērijas veidošanās nav iespējama.

“Baktērija vairojas ūdenī, kura temperatūra ir no 20 līdz 50 grādiem. “Rīgas ūdens” ūdensvadi ir izvietoti zem zemes un ūdens temperatūra pašlaik ir septiņi grādi, un nekad nepārsniedz 20 grādus” , Mucenieks atgādina – arī pašiem iedzīvotājiem jābūt atbildīgiem.

“Ja esat devušies atvaļinājumā un, atgriežoties neļaujat ūdenim tecēt, tad risks pastāv. Ja ūdens ilgi netiek izmantots, tad labāk atgriezt krānu, ļaut tam patecēt, un tikai tad to izmantot.  Jo tā jūs atbrīvosities no jebkuram infekciju izraisošam baktērijām. Tas pats attiecas arī uz dušu, jo ar legionelozi iespējams saslimt arī ejot dušā, ieelpojot tvaiku,” stāsta “Rīgas ūdens” pārstāvis.

Savukārt pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” atzīmē, ka saskaņā ar noteikumiem, mājas pārvaldītājs regulē temperatūras režīmu atkarībā no diennakts laika un laika apstākļiem – ar mērķi optimizēt siltumenerģijas patēriņu.

Ja mājas dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par uzstādāmo režīmu, tad apsaimniekotājs to uzstāda pats, ņemot vērā tādus faktorus tehniskās iespējas mājā, rekomendācijas legionellas profilaksei, applaucēšanās risku, cauruļvadu tehnisko stāvokli, ekonomisku siltumenerģijas izlietojumu.

RNP visās mājās, kas nav pieņēmušas individuālu lēmumu, nodrošina ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz 55 grādiem, jo pie šīs temperatūras legionellas baktērijas nevairojas un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē tās iet bojā. Bieži tiek runāts, ka legionellas baktēriju profilaksei būtu nepieciešams ūdens temperatūru virs 65 grādiem, taču uzturot šādu ūdens temperatūru pastāv applaucēšanās risks. Tāpat jāņem vērā viens svarīgs faktors – cauruļu tehniskais stāvoklis. Ja tās ir aizaugušas, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par to nomaiņu.

Kā rīkojas RNP, ja dzīvojamās mājas ūdensvadā atklāta legionellas baktērija? Tiek izvietoti informatīvie plakāti, nekavējoties tiek veikta termiskā dezinfekcija, paaugstinot karstā ūdens temperatūru. Tāpat tiek veikta izpēte, lai noskaidrotu legionellas baktērijas vairošanās iemeslus, kā arī māja nekavējoties tiek sagatavota ķīmiskai dezinfekcijai.

Jāatzīmē, ka Veselības ministrija ir ierosinājusi ieviest labojumus sanitārajos noteikumos, saskaņā ar kuriem temperatūras režīma, kurā legionellas baktērijas nevar vairoties, nodrošināšana ir tiešs namu apsaimniekotāja pienākums un atbildība. Pašlaik RNP no savas puses nodrošina pēc iespējas lielāku legionellas baktērijas vairošanās riska samazināšanu. Šī baktērija izraisa nopietnu saslimšanu – legionelozi.  

Pēc Veselības ministrijas datiem, 2016. gadā reģistrēti 24 saslimšanas ar legionelozi gadījumi, 2015. gadā – 22, 2014. gadā – 38, 2013. gadā – 34, 2012. – 48, 2011. - 49.


Legioneloze ir salīdzinoši reta infekcijas saslimšana, kuras simptomi pielīdzināmi plaušu karsonim. Sākumā novērojams apetītes zudums, novērojamas muskuļu sāpes, galvassāpes, caureja. Pēc tam strauji paaugstinās temperatūra (līdz 39-40,5 grādiem), rodas sauss klepus, sāpes krūtīs, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi. Ja tiek novēroti šādi simptomi, iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta.