Kā nesabojāt sev svētkus un kur vērsties pēc palīdzības?

26. Decembris, 2019

Mums priekšā gaidāms daudz brīvdienu un svētku dienu. Lai nesabojātu svinības ne sev, ne citiem, kā arī uzzinātu, kur vērsties pēc palīdzības, Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām un drošības pasākumiem, kas noteikti jāievēro.


Ja garajās brīvdienās gadās saslimt, piemēram, ir temperatūra, klepus, iesnas vai gūta neliela trauma, aicinām vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.

Svētkos un brīvdienās mediķa padomu visu diennakti varēs saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniedz medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika. Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas kā ģimenes ārsti.

Traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās (ja tas ir iespējams), ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD tīmekļa sadaļā: “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta mediķi arī iesaka, kā rīkoties, lai izvairītos no dažādām traumām un apdegumiem.

Mediķi īpaši aicina sargāt bērnus no apdegumiem.

Viņi norāda, ka svētkos, kad visapkārt valda kņada un māja ir pilna ar ciemiņiem, slimnīcā daudz biežāk tiek nogādāti mazi bērni ar smagiem apdegumiem, kas gūti mājās. Parasti bērni applaucējas, uzraujot sev virsū uz galda malas atstāto karstā dzēriena krūzi, aiz elektrības vada paraujot tējkannu, virtuvē tiekot klāt karstiem katliņiem vai pannām. Savukārt zīdaiņi ar smagiem apdegumiem slimnīcā visbiežāk nonāk tāpēc, ka vecāki malko kafiju vai tēju, turot mazuli klēpī un bērnam, pastiepjot rociņu pēc krūzes, karstais šķidrums uzlīst virsū. Tāpat aicinām nepieļaut, ka mazi bērni paliek vieni telpās, kur ir iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes vai viegli pieejami stikla eglīšu rotājumi. Mediķu pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad nepieskatīti mazuļi var nokost un norīt eglīšu rotājuma gabalu vai gūt elektrotraumu, spēlējoties ar elektrisko lampiņu virtenēm.

Ja svētkus sagaidīsi ar uguņošanu, parūpējies, lai tas būtu droši!

Visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgst rokās vai trāpa sejā. Ļoti bieži traumas ir smagas un atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. Cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Tāpat arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c.

Lielākoties negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība - pirotehnikas palaišana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās palaišana, turot to rokās. Arī instrukcijas neievērošana - mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Tāpat dažkārt pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās vai arī viņiem tiek atļauts palaist raķeti.

Ievēro mērenību, lietojot alkoholiskos dzērienus. NMPD izsaukumu statistika liecina, ka svētkos lielākoties traumas un negadījumi notiek alkohola reibumā.

Ierasti ir lūzumi, galvas traumas, plēstas, dziļas brūces pēc kritieniem, arī vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi, krītot no liela augstuma - balkoniem, kāpnēm. Tāpat katru gadu cilvēki slimnīcā nonāk ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, kas gūti alkohola reibumā iemiegot uz ielas, dodoties mājās no svinībām. Tāpēc atceries - alkohola reibums iet roku rokā ar pārgalvību, dara mūs neuzmanīgus un var būt cēlonis traģēdijām.

Jau laikus parūpējies par mājas „aptieciņu” un zini, kur saņemt palīdzību.

Gatavojoties svētkiem, NMPD mediķi iesaka sarūpēt ne vien dāvanas saviem mīļajiem, bet arī „aptieciņu” ar sev nepieciešamajiem medikamentiem. Neviens neplāno saslimt, taču gatavam dažādām situācijām jābūt - vīrusiem nav brīvdienu, un tie svētkus nesvin. Jo īpaši būtiski -„aptieciņas” saturs jāpārskata cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku saslimšanu. Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darbalaiku.