Kā klājas laukā notvertajam ķenguram?

15. Marts

Februāra beigās Latviju pāršalca vēsts, ka Iecavas pusē milzīgā aukstumā pa laukiem ļepatojot nevis zaķis, bet gan ķengurs… Video kadros nepārprotami varēja atpazīt rudpelēko valabiju. Apzinoties, ka visticamāk dzīvnieks aizies bojā, jo noķert pļavā un mežā ķenguru ir nereāli, nācās skumji nopūsties. Tomēr liktenis lēma citādāk.


Nosalušo dzīvnieku nākamajā rītā atrada ābeļdārzā, cieši piespiedušos pie koka, un vietējiem saimniekiem izdevās viņu sagūstīt. Tālāk valabija ceļš veda uz Rīgas Zooloģiskā dārza karantīnu. Par laimi dzīvnieks nebija apsaldējies un novājējis, jo acīmredzot tikai nesen bija paņēmis brīvsoli. Siltumā atžirdzis, dzīvnieks aizdomīgi raudzījās uz visiem cilvēkiem, taču pasniegto barību notiesāja ar gardu muti.

Foto: Rīgas zoodārzs

Tā kā Rīgas Zoodārzā jau mīt 3 ķenguru sugas (Ķenguru mājā - rudais ķengurs un purva valabijs, Tropu mājā – tvērējastes žurkķengurs. Vēl kādu citu sugu tuvākajā laikā neplānojam turēt.) un saimnieks pa šo laiku nepieteicās (tā kā dzīvniekam nebija arī čipa, pēc tā saimniekus atrast nevarējām), tika pieņemts lēmums rudpelēko valabiju tēviņu piedāvāt kādam zooloģiskajam dārzam.

Pa to laiku daži aktīvi ķengura liktenī ieinteresēti Iecavas puses iedzīvotāji (Tamāra, Maira un Valdis) ieteica dzīvnieku nodēvēt par Spelgoni, jo tam liktenīgu sakritību dēļ izdevās pārciest bargo ziemas salu.

Par Spelgoni lielu interesi izrādīja Varšavas zoodārzs Polijā. Tur nesen uz labākiem medību laukiem bija devies vietējais rudpelēko valabiju tēviņš, tādēļ ļoti noderīgs būtu jauns sugas turpinātājs.

Sestdien, 10. martā agrā rītā Spelgonis devās ceļā (šoreiz siltā automašīnā nevis ar kājām) un vakarā jau nonāca galamērķī Varšavas zoodārzā. Tomēr ar vietējām ķengurdāmām viņam vēl neizdevās tikties, jo kādu laiku vēl jāpavada karantīnas apstākļos.

Foto: Rīgas zoodārzs