Kā Jāņos nekļūt par likumpārkāpēju?

20. Jūnijs, 2017

Kulturāli atpūsties pie dabas. Katram rīdziniekam par to ir sava izpratne. Vēl jo vairāk, nepielūdzami tuvojas Līgo svētki un ne visi šajos svētkos var doties uz vasarnīcu vai laukiem, taču lēkt pāri ugunskuram un cept šašliku, protams, gribas. Tāpēc tiem, kas plāno pikniku svaigā gaisā, mēs pastāstām, kur un kā to var darīt, lai nesaņemtu sodu un netraucētu apkārtējiem.


Pludmale: šašliki – jā, teltis un alkohols – nē

Karstajā gada laikā Rīgas jūras līcis un citas ūdenstilpņu piekrastes kļūst par daudzu atpūtnieku iecienītu galamērķi. Taču sauļoties un peldēties gribētāji šajās vietās neierodas tukšām rokām. Kāds pludmalē vienkārši ēd, kāds cits – gan pīpē, gan dzer. Savukārt citi atpūtnieki ierodas ar saviem četrkājainajiem draugiem un nekautrējas ar tiem kopā doties ūdenī. Līgo svētkos kādam pat ienāk prātā ideja ūdens malā iekurt ugunskuru, cept šašliku un pēc tam doties pie miera turpat blakus uzslietā teltī.

Taču kā portālam riga.lv pastāstīja Pašvaldības policijā, to visu darīt nemaz nedrīkst. Rīgas domes saistošajos noteikumos (turpmāk tekstā - RDSN) Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" 6.1 pantā noteikti ierobežojumi Rīgas pilsētas peldvietās, kā piemēram, tajās aizliegts ievest dzīvniekus, peldēt aiz peldvietu norobežojuma (bojām), celt teltis, kurināt ugunskurus, staigāt pa peldvietu kāpu aizsargstādījumiem, iebraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis. Par šo noteikumu pārkāpumiem uzliek naudas sodu līdz 71 eiro. Ļoti aktuāls ir arī jautājums par šašliku cepšanu, kā iepriekš pieminēts, tad peldvietās ugunskuru kurināšana ir aizliegta, tomēr nav aizlieguma par grila izmantošanu. Tāpat jāatceras, ka organizējot šāda veida piknikus, jāatceras aiz sevis sakopt. RDSN Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" noteikts, ka publikās vietās aizliegts izmest atkritumus. Par šīs prasības neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 71 eiro.

Savukārt, runājot par atkailināšanos, kā jebkurā sabiedriskā vietā, kur bez ierobežojumiem var uzturēties jebkura persona, tai skaitā arī mazi bērni, ir jāievēro vispārpieņemtās uzvedības normas. Proti, Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteikts, ka par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai nekaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tomēr var ņemt vērā, ka ir neoficiālās nūdistu peldvietas, kurās cilvēki var būt iecietīgāki un neviens iebildumus pret kādu atklātāk izģērbtu personu var necelt.

Vispopulārākie pārkāpumi peldvietās ir smēķēšana, alkoholisko dzērienu lietošana un peldēšana aiz bojām.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, noteikti smēķēšanas ierobežojumi, kur norādīts, ka peldvietās ir aizliegts smēķēt. Atbildība par šīs prasības pārkāpšanu noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, proti, par smēķēšanu neatļautās vietās uzliek naudas sodu līdz 15 eiro.

Savukārt, par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās vai par atrašanos sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro.

RDSN Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" noteikti stingrāki alkohola lietošanas ierobežojumi, proti, publiskās vietās aizliegts atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu jebkādā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība. Par šo noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz 142 eiro.

Mežs: nekaitiniet vilkus un nededziniet ugunskurus

Došanās uz mežu ar kolēģiem vai draugiem pēdējā laikā ir kļuvusi par ļoti iecienītu nodarbi. Sakrāmēt mugursomu ar lukturīgi un telti, izveidot apmetnes vietu, uz ugunskura vārīt zivju zupu, pēc tam meklēt papardes ziedu – Līgo svētku romantika. Tajā pašā laikā arī laika pavadīšananai Rīgas mežos ir savi ierobežojumi.

Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.

Ministru kabineta noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" noteikti ierobežojumi mežā, kā, piemēram, aizliegums kurināt ugunskuru vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Runājot par pikniku, nav ierobežojumi, kas liegtu doties pie dabas ar draugiem vai ģimeni uz organizētu pikniku. Protams, šī atpūta plānojama, nekaitējot meža augiem vai dzīvniekiem. Līdzīgi ir ar telšu celšanu, pārgājieniem vai citām veselīgā dzīvesveida aktivitātēm.

Sabiedriska vieta ir jebkura vieta, kura ir brīvi pieejama ikvienai fiziskai personai. Definīcijas saturs neizslēdz arī mežu kā sabiedrisku vietu. Līdz ar to visi ierobežojumi sabiedriskās vietās par alkohola lietošanu vai kāda cita rakstura administratīvajiem pārkāpumiem ņemami vērā arī mežā.

Ārpus pilsētām suns pastaigas laikā var atrasties bez pavadas

, bet sunim jāatrodas tādā attālumā no īpašnieka vai turētāja, kādā viņš spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus. Atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, - par dzīvnieka turēšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro.

Pilsētas parki un zālāji: nesauļojieties pie kanāla

Tiem, kas Līgo svētkus vēlas svinēt pilsētā un plāno apmeklēt kādu no Rīgas pašvaldības organizētajiem pasākumiem pilsētas parkos, aktuāli ir citi jautājumi. Vai drīkst staigāt pa pilsētas parku zālieniem? Un sauļoties? Ja nav izvietotas pašvaldības aizlieguma zīmes drīkst staigāt pa parku zālieniem. Tomēr, ja persona ar savām darbībām bojā apstādījumus, tad ņemot vērā nodarīto kaitējumu var piemērot administratīvo sodu par apstādījumu bojāšanu.

Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" noteikts, ka par publisko apstādījumu bojāšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 350 eiro. Tāpat ir aizliegums par atrašanos kanālmalu apstādījumu nogāzēs. Rīgas pašvaldības policija ir saskārusies ar situācijām, kad pilsētas kanālā iekrīt gan pieauguši cilvēki, gan mazi bērni, kuri pēc tam paša spēkiem nespēj izkļūt no ūdens. Tāpat nogāzes stāvums, personām pieceļoties vai apsēžoties zālienā liek izmīņāt caurumus. Līdz ar to šāds aizliegums ir nepieciešams.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" nosaka, ka pilsētā suni ir jāved pavadā. Atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, proti, par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro. Konkrētajā pantā iekļauts arī pārkāpums par sava suņa ekskrementu nesavākšanu.

Ļoti aktuāls jautājums ir suņu vešanu uz bērnu laukumiem. Novērojamas situācijas, ka daudzi suņu saimnieki, kuriem ir arī bērni dodas uz bērnu laukumiem un palaiž suni skraidīt. Tomēr RDSN Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" noteikts, ka ir aizliegts vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos. Par šīs prasības neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 142 eiro. Bieži vien suņu saimnieki mēdz aizbildināties, ka suns ir neliels un nekožot, tomēr bērnam pat neliela auguma suns var nodarīt smagus miesas bojājumus un atstāt rētas uz visu mūžu.

Par atkailināšanos sauļojoties - jebkurā sabiedriskā vietā ir jāievēro vispārpieņemtās uzvedības normas. Proti, Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteikts, ka par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai nekaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 eiro. Sauļoties drīkst, bet ir jāizvērtē cik daudz atkailināties, lai apkārtējie nebūtu spiesti ziņot policijai par šāda veida traucējumu.

Smēķēšana parkos ir aizliegta. Sods par šī aizlieguma pārkāpšanu ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likums paredz, ka par smēķēšanu bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, parkos, svēros un citās neatļautās vietās uzliek naudas sodu 15 eiro.