Kā izvēlēties hurmu Rīgas Centrāltirgū?

5. Decembris

Līdz ar pēdējo rudens mēnešu izskaņu ir sākusies brīnišķīgā augļa – hurmas – sezona. “Ķīnas persiks”, “sirds ābols”, “oranžā saule” – kādos mīļvārdiņos tikai šis auglis netiek saukts! Jau veselu mēnesi saldo un sulīgo hurmu ir iespējams iegādāties Rīgas Centrāltirgus letēs. Pastāstām, kādas šī augļa šķirnes pastāv un kā pareizi tos izvēlēties.


Pēc noderīgo mikroelementu satura, kā izrādās, hurma ir veselīgāka par āboliem. Kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, vitamīni A,C un P – lūk, ar ko bagāts ir šis auglis. Pateicoties pektīnvielām, hurma jau izsenis tiek lietota tautas medicīnā kuņģa slimību ārstēšanai, tagad to bieži iesaka gremošanas traucējumu gadījumā.

Hurmā atrodamā glikoze un fruktoze ir ļoti noderīga sirds un asinsvadu sistēmai, bet, piemēram, nav ieteicama lietošanai cilvēkiem ar cukura diabētu vai tiem, nesen pārcietuši vēdera dobuma operācijas. Un, pateicoties zemajam kaloriju skaitam un spējai normalizēt vielmaiņu, hurma ir ideāls auglis sievietēm, kuras ievēro diētu. Savukārt šī augļa sula palīdz saaukstēšanās un klepus gadījumā, tā izskalo kaklu.

Kādas hurmas šķirnes pastāv?

Ir simtiem hurmas šķirņu, taču mūsu tirgus letēs visbiežāk var atrast vien tikai dažas.

Pašlaik mūsu platuma grādos populārākā ir “šārons”. Šī šķirne pirmo reizi tika radīta, sakrustojot divus populārus augļus – ābolu un austrumu hurmu. Šajā šķirnē nav kauliņa un tās lielais pluss ir tāds, ka tā ir ļoti salda gan cietā, gan mīkstā veidā.

Azerbaidžāņu šāronam ir asi gali, savukārt spāņu šāronam – vienmērīga forma ar krustveida galu. Pēc garšas šārons atgādina cidonijas, ābolus un aprikozes. Noplūcot to oktobrī, šis auglis ilgu laiku nezaudē savu garšu, turklāt, jo ilgāk tas atrodas aukstumā un salā, jo saldāks tas kļūst.

Parastā hurma zaudē savu garšu tikai pēc pilnīgas nogatavošanās, kad auglis iegūst želejai līdzīgu konsistenci. Taču bieži vien “savelk muti čokurā” arī šādā stāvoklī.

Savukārt “šokolādes karalis” principā muti čokurā nesavelk: tas vienmēr ir salds un maigs, pat ja nedaudz negatavs. Taču ir viens “bet”. Ja ir notikusi apputeksnēšana un veidojas sēklas, tad auglis nogatavojas ciets, salds un gards, iekšpusē tas iegūst brūnu nokrāsu (tāpēc arī nosaukumā pieminēta šokolāde). Ja apputeksnēšana nav notikusi, tad sēklas neveidojas un šokolādes nokrāsas vietā tiek iegūti sīvi augļi. Tie ir barojoši, taču samērā negaršīgi. Turklāt no brieduma stāvokļa to garša nav atkarīga.

Kā izvēlēties gatavu hurmu?

Augļa virsma ir gluda un spīdīga, miza ir plāna un caurspīdīga. Jo vairāk brūno dzīslu, jo saldāks tas ir. Savukārt melnie punktiņi ir slikta zīme, šos augļus neņemiet. Pieskaroties, auglim ir jābūt mīkstam.

Gatavai hurmai vienmēr ir sauss kātiņš ar sakaltušām brūnas krāsas lapiņām. Savukārt “šokolādes karali” var atpazīt pēc tam raksturīgās tumši rudās miziņas krāsas var vēl tumšākām mīkstuma dzīslām.

Ja tomēr esat iegādājušies negatavu hurmu, ir vairāki veidi, kā augli padarīt saldu. Negatavos hurmas augļos ir tanīni. Tieši šīs vielas satur vielu, kas savelk muti, un no tā palīdzēs izvairīties šīs lietas:

Kā padarīt hurmu saldu?

  1. To var sasaldēt, uz 10-15 stundām ieliekot saldētavā. Pēc atkausēšanas hurma kļūs mīksta un salda.
  2. Otrais mēģinājums – tās pašas 10-15 stundas ielikt augli siltā ūdenī (30-40 grādi).
  3. Tāpat var hurmu ielikt maisiņā ar tomātiem vai āboliem: gan tomāti, gan āboli izdara etilēnu, kas palīdz hurmai nobriest.
  4. Vēl ieteicams ielikt to kartona kastē kopā gataviem banāniem un atstāt uz diennakti istabas temperatūrā.
  5. Un, visbeidzot, negatavu hurmu var izžāvēt un tā būs visnotaļ ēdama. Taču vārīt no žāvētas hurmas kompotu gan nav vērts. Saskaroties ar ūdeni, savelkošā garša var atgriezties.