Kā izmest lielgabarīta atkritumus un nekļūt par likumpārkāpēju

6. Septembris

Bieži vien Rīgas pilsētas iedzīvotāji veic dzīvokļa remontu vai visai vismaz lielgabarīta mēbeļu pārkārtošanu (piemēram, virtuves skapju, plauktu un iekārtu nomaiņu): cilvēki atbrīvojas no vecām un nevajadzīgām lietām – tajā skaitā arī lielgabarītu atkritumiem. Ārā tiek mesti veci dīvāni, matrači, plaukti, kā arī remonta laikā radušies būvgruži.


Daudziem rīdziniekiem rodas jautājums – ko darīt ar šiem atkritumiem? Vai var atstāt nevajadzīgās mantas pie pagalma konteineriem vai arī tie pašiem jāved uz izgāztuvi? Pilsētas iedzīvotāji jautā – kā pareizi rīkoties gadījumos, kad pie mājas esošajos konteineros savus atkritumus izmet „svešinieki” – garāmgājēji vai citu tuvumā esošo namu iedzīvotāji. Vai ar to iespējams cīnīties? Uz šiem un vairākiem citiem jautājumiem atbildes sniedz „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma.

- Vēlos izmest vecu dīvānu un galdu. Vai es šīs mēbeles varu atstāt pie atkritumu konteinera? Ja remonta laikā dzīvoklī sakrājušies daudz celtniecības atkritumi, ko ar tiem darīt?

Dīvānu un galdu var vienkārši atstāt pie sadzīves atkritumu konteinera, kā jebkurus citus nekaitīgus lielgabarīta atkritumus. Kas attiecas uz celtniecības atkritumiem, tiem nepieciešams pasūtīt atsevišķu konteineru. Ikdienas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumos neietilpst celtniecības materiālu savākšanas organizēšana. Konteineru iespējams pasūtīt klientu apkalpošanas centrā, vai zvanot uz numuru 8900. Ja pie konteinera parādās celtniecības atkritumi, tad var sazināties ar Pašvaldības policiju – tiks meklēts vainīgais, kas šos būvgružus atstājis nepiemērotā vietā.

- Neceļas roka pārtikas atkritumus mest kopā ar plastmasas pudelēm. Gribētos šķirot atkritumus. Kas jādara, lai pie mājas tiktu uzstādītas atkritumu tvertnes šķirošanai?

Jau otro gadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var pieteikt šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu pie mājas, pavisam vienkārši – pietiek ar viena dzīvokļa īpašnieka iesniegumu, lai pārvaldnieks organizētu šķiroto atkritumu konteinera uzstādīšanu!

Kad iesniegums ir saņemts, mēs pārbaudām konkrēto māju – vai pie mājas teritorijā ir vieta konteinera uzstādīšanai, kā arī pārbaudām, vai iepriekš konteineri jau nav bijuši uzstādīti.

Ne visos gadījumos – ne pie visām mājām, ir iespējams uzstādīt konteinerus. Dažreiz mājas teritorijā gluži vienkārši nav pietiekami daudz vietas. Tādos gadījumos mēs informējam klientu, kur ir tuvākais atkritumu šķirošanas konteiners.

Tā kā šķiroto atkritumu izvešana ir bezmaksas, tad kaimiņos esošo māju iedzīvotāji var šķirotos atkritumu ievietot kopīgā konteinerā. Pārbaudīts arī tiek tas, vai mājai jau iepriekš konteineri jau nav bijuši uzstādīti, jo mājas iedzīvotāji nedrīkst šos konteinerus izmantot kā sadzīves atkritumu konteinerus, tajos iemetot visu, kas ir pa rokai, arī sadzīves atkritumu maisus. Ja šķiroto atkritumu konteineros to saturs pārsniedz pieļaujamo nešķiroto atkritumu daudzumu, konteiners tiek iztukšos un izvests kā sadzīves atkritumu konteiners, par kuru tiek aprēķināta arī attiecīga maksa. Ja mājai iepriekš šī iemesla dēļ (mājas iedzīvotāji atkritumus nešķiro, konteiners netiek izmantots atkritumu šķirošanai) konteiners jau ir uzstādīts un noņemts, tad šie gadījumi tiek atsevišķi izvērtēti.

Ja konteineriem pietiek vietas, kur tos uzstādīt piemājas teritorijā, tad tas, cik konteineru būs – viens vai trīs, ir atkarīgs, no tā, vai tam ir vietas vai nē, kā arī kādus tieši atkritumus vēlas šķiros mājas iedzīvotāji – visbiežāk iedzīvotāji izvēlas šķirot papīru, plastmasu vai stiklu.

- Atkritumu konteineri pie mājas vienmēr ir pārpildīti. Gribētos, lai tos izvestu biežāk vai uzstādītu papildus konteinerus. Vai tas ir iespējams? Ko darīt, ja atkritumus konteinerā izmet „svešinieki”, piemēram, privātmāju iedzīvotāji, kas piebrauc un izmet atkritumus?

Papildus konteineru var uzstādīt tad, ja tam pietiek vieta. Ir iespējams uzstādīt arī lielāka izmēra konteineru. Ja neder neviens no abiem variantiem, ir trešais – pasūtīt papildus izvešanu. Visos trīs gadījumos samaksa par atkritumu izvešanu palielinās, jo palielinās izvesto atkritumu apjoms. Gadījumā, ja atkritumu tvertnes visu laiku ir pārpildītas tāpēc, ka izvešanas grafiks netiek ievērots, tad uzņēmums, kas par to ir atbildīgs vai RNP var veikt fotofiksāciju, un pēc tās rezultātiem noteikt, kā situāciju labot.

Gadījumā, ja ir novērtos, ka kāds „svešinieks” vai garāmgājējs izmet atkritumus konteinerā, ir dažādas iespējas, kā šādas situācijas novērst. Piemēram, konteineriem uzstādīt slēdzeni. Tas ir salīdzinoši lēts risinājums, kas nodrošina konteinera pieejamību tikai mājas iedzīvotājiem.

Taču lielākām mājām, kur ir vairāki desmiti dzīvokļu, šis risinājums var nebūt īsti piemērots, jo atslēgas var tikt nozaudētas, slēdzene var tikt salauzta. Kā rezultātā jāmaina vairākas atslēgas – tām jātaisa kopijas (katram dzīvokļa īpašniekam), kā arī jāizsniedz tās ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Tas var aizņemt laiku, kā arī radīt neērtības iedzīvotājiem. Nemaz nerunājot par to, ka tās ir papildu izmaksas. Taču mazākām mājām, kur ir neliels dzīvokļu īpašumu skaits – šis var būt piemērots risinājums. Jāņem vērā, ka par atslēgas uzstādīšanu ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai – lai visi mājas iedzīvotāji būtu informēti par jauno kārtību, kā arī lai iedzīvotāji savstarpēji noteiktu izmaksas, kas nepieciešamas atslēgas uzstādīšanai, kopiju izgatavošanai un izsniegšanai.

Ja mājai ir slēdzama teritorija, tad pilnīgi pietiek ar to, ka ir slēdzami vārti, kur atrodas konteineri.

Vispiemērotākais risinājums māju iedzīvotājiem, kur ir vairāki desmiti dzīvokļu, kā arī, iespējams, tuvumā atrodas citas daudzdzīvokļu mājas, ir sava – atsevišķa, atkritumu laukuma izveidošana – ar jumtu un slēdzamu žogu. Tās var būt salīdzinoši lielas izmaksas – laukuma izbūvei, projekta sagatavošanai, saskaņošanai un realizēšanai, taču tas ir ieguldījums ilgtermiņā, kas uzlabo un atvieglo mājas iedzīvotāju ikdienu. Uzlabojas atkritumu laukuma izskats, tā kopšana ir vieglāka, kā arī pie konteineriem nepiekļūst trešās personas. Arī par šādu darbu nepieciešamību ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai, pieņemot kopības lēmumu, nosakot arī nepieciešamā finansējuma avotu – tas var būt esošais mājas uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana.

Savukārt, ja ir zināmas trešās personas, kas savus atkritumus izmet svešos sadzīves atkritumu laukumos, tādējādi piegružojot vidi, iespējams vērsties policijā, sniedzot informāciju par personu vai automašīnu (valsts reģistrācijas nr.), ar kuru pārvietojas šī persona.

- Situācijā, kad dzīvoklī ir deklarējušies 2 cilvēki, bet dzīvo 8, un otrādi – kā tas ietekmē atkritumu izvešanas pakalpojuma maksu?

Maksa par atkritumu izvešanu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013) tiek aprēķināta atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Lai aprēķins būtu iespējami precīzs, dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt godprātīgiem – deklarējot dzīvoklī personas, kuras tur faktiski mitinās.

Ja mājas iedzīvotāji šo kārtību uzskata par nepiemērotu, ir iespējams dzīvokļu īpašnieku kopībai lemt par citu aprēķina kārtību, piemēram, nosakot, ka atkritumu apsaimniekošanas (izvešanas) izmaksas tiek aprēķinātas atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam mājā (tātad visi dzīvokļi maksā vienādi, neatkarīgi no platības vai dzīvokļa iemītnieku skaita) vai atbilstoši dzīvokļu īpašumu platībai (jo lielāks dzīvoklis, jo vairāk dzīvokļa īpašniekam tiks aprēķināts).