Kā dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits ietekmē tavu naudas maku

2. Novembris

Dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits netieši ietekmē jūsu naudas maku - ja tajā neviens nav deklarēts, tad nekustamā īpašuma nodoklis ir lielāks. Arī maksa par atkritumu izvešanu ir atkarīga no vienā dzīvoklī deklarēto cilvēku skaita. To, kas jāzina par dzīvesvietas deklarēšanu, varat lasīt šajā materiālā. 


Kā pārbaudīt, vai manā īpašumā nav deklarējušies „lieki cilvēki”?

„Mirušās dvēseles” var atklāt rēķinā par dzīvokli, piemēram, pēkšņi palielinoties maksai par atkritumu izvešanu. Šķiet, tas ir vienīgais komunālo pakalpojumu maksājums, kura apmērs atkarīgs no dzīvoklī deklarēto personu skaita. Dažreiz sāk pienākt arī svešai personai adresēti sūtījumi no valsts vai pašvaldības iestādēm, kreditoriem. Arī tam vajadzētu pievērst uzmanību.

Nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarota persona var pieprasīt un bez maksas saņemt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iespējams saņemt ziņas no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, personai ir jāuzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

Portāla www.latvija.lv publisko pakalpojumu katalogā iespējams saņemt informāciju sadaļā "Manā īpašumā deklarētās personas."

Kā no dzīvokļa „dabūt ārā” deklarētās svešās personas?

Jādodas uz jebkuru Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru, kur jāuzraksta iesniegums, kuram jāpievieno zemesgrāmatas kopija. (Sīkāka informācija Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrācijas nodaļā).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.10 pantu “Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, - uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.”

  • Pašvaldība anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, ja:
  • persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  • attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. 
  • Pašvaldība pārbauda deklarēto ziņu patiesumu:
  • pēc savas iniciatīvas;
  • pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai citas ieinteresētās personas iesnieguma.

Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka deklarācijas iesniegšanas brīdī personai nebija tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas ar deklarācijas iesniegšanas datumu.

Ja pašvaldība konstatē, ka persona zaudējusi tiesības dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas ar lēmuma pieņemšanas datumu.

Pēc ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu anulēšanas pašvaldība aktualizē informāciju Iedzīvotāju reģistrā un paziņo personai,  ka tās sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas.

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIS UN ĪRE: KAS JĀZINA?

Vai atšķiras nekustamā īpašuma nodokļa likme, ko maksā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, tie, kas dzīvo Rīgā ar uzturēšanās atļaujām, ievērojot nosacījumu, ka te ir deklarētā dzīvesvieta? Kādām iedzīvotāju kategorijām pienākas atvieglojumi?

Nodokļa likme par dzīvokļa īpašumu ir 0,2–0,6% no tā kadastrālās vērtības, tātad samazināta, ja tajā deklarēts vismaz viens cilvēks, kas atbilst vienam no šiem statusiem:

  • Latvijas pilsonis;
  • Latvijas nepilsonis;
  • citas Eiropas Savienības valsts pilsonis;
  • Eiropas Ekonomiskās zonas valsts pilsonis;
  • Šveices Konfederācijas pilsonis;
  • persona, kas ieguvusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

Nodokļa likme, kā arī nekustamā nodokļa atvieglojumi, kas pienākas maksātājam, nav atkarīgi no nekustamā īpašuma īpašnieka pilsonības.

Lai nekustamajam īpašumam piemērotu samazinātu  nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ārvalstniekam, kura dzīvesvieta ir deklarēta objektā, ir jābūt bijušam deklarētam Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri.

Paskaidrojam, ka pensionāri, kas attiecīgo statusu ir ieguvuši citā valstī, nav tiesīgi saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus pirms Latvijā noteiktā pensionēšanās vecuma (šobrīd tie ir 62,5 gadi, ja cilvēks nav priekšlaicīgi pensionējies) sasniegšanas. Tātad ārvalstu pensionāri, piemēram, 57 gadu vecumā, nevar izmantot pensionāriem paredzētos atvieglojumu, līdz nav sasniegts Latvijā noteiktais pensionēšanās vecums.

Ja es dzīvokli īrēju, vai drīkstu to deklarēt kā savu dzīvesvietu bez tā īpašnieka piekrišanas?

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu katram cilvēkam, kam piešķirts personas kods, ir pienākums mēneša laikā, kopš tas pēc dzīvesvietas maiņas (vai dzimšanas) pastāvīgi dzīvo jaunā dzīvesvietā, deklarēt savu reālo dzīvesvietu.  Tas attiecas arī uz tiem, kas īrē dzīvokli (ja noslēgts oficiāls īres līgums).

Latvijas Republikas Civillikuma 7.pants nosaka, ka “Dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.”

Dzīvesvietas deklarēšanās likuma “mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.” Minētā likuma 2.panta pirmā daļā ir teikts, ka “likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā”, bet otrā daļa strikti nosaka, ka “Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības” un saskaņā r 3.panta otro daļu “Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.”

Kā tiesisko pamatu dzīvošanai deklarējamā dzīvesvietā nepieciešams norādīt – „īres līgums”. Taču bieži vien sākumā tīri cilvēciski jāpanāk mutiska vai rakstiska vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku vai pārvaldnieku (ja dzīvoklis ir municipālais īpašums) par deklarēšanos viņa īpašumā.  Diemžēl cilvēks var deklarēties īrētajā dzīvoklī arī bez tā īpašnieka piekrišanas. Tāpēc tagad (no 1. jūnija) dzīvesvietas deklarācijas iesniegumā ietverts papildinājums:

Dzīvesvietas deklarētājs iesniegtajā Dzīvesvietas deklarācijā ar savu parakstu apliecina, ka deklarācijā sniegtās ziņas ir pilnīgas un patiesas un, ka viņš dzīvo deklarētajā dzīvesvietā.

Vairāk informācijas - šeit.