Jūrnieks no Rīgas: nebaidieties doties uz jūrskolu pēc pamatskolas beigšanas

12. Jūnijs

Kirils Sidorenko ir rīdzinieks, jūrnieks, ceturtā kursa pasniedzējs Latvijas Jūras skolā. Pēc kā trešais mehāniķis ilgojas garos komandējumos, kāpēc viņš izvēlējies jūru un kādus mērķis sev ir uzstādījis – par to visu Kirils pastāstīja intervijā portālam riga.lv


Bērnībā sapņoju kļūt par inženieri – man patika viss, kas saistīts ar tehniku un motoriem. Taču ar jūru viss sanāca nejauši. Pēc devītās klases daudzi mani draugi nolēma kļūt par jūrniekiem, un es devos viņu pēdās – uz Latvijas jūras akademijas  jūrskolu.  Nez kāpēc iestājos, lai kļūtu par stūrmani, bet prakses laikā sapratu, ka man tas ne īpaši patīk. Taču mācības es neatmetu, pabeidzu un devos tālāk. Latvijas Jūras akadēmijā pabeidzu mācības un kļuvu par kuģu mehāniķi.

Pašlaik esmu trešais mehāniķis uzņēmumā, kam pieder gāzes pārvadātāji – kuģi sašķidrinātas gāzes transportēšanai. Atklātā jūrā es neesmu ļoti bieži – mani kuģi atrodas dažādu pasaules nostūru ostās un es lidoju tos apkalpot. Vidēji viens komandējums aizņem divus ar pusi mēnešus. Bieži esmu Centrālamerikas vai Latīņamerikas valstīs, nesen atgriezos no Kolumbijas. Brīvdienās bija iespēja doties uz pilsētu – tāpēc man sanāk ne tikai strādāt, bet arī ceļot.

Foto: no personīgā arhīva

Tas, ka mehāniķa rokas vienmēr ir netīras, ir mīts. Protams, ir mašīntelpas, kurās doties ir šausmīgi, bet tur, kur strādāju es, viss ir tīrs kā slimnīcā. Taču reizēm gadās arī netīrs darbs, mani tas nepavisam nebiedē.

Arī mehāniķi ir virsnieki, bet ir cilvēki, kuri to nezina. Pašlaik esmu trešais mehāniķis, bet man jau ir nepieciešamā kvalifikācija līdz otrā mehāniķa pakāpei.

Tagad strādāt jūrā ir daudz vienkāršāk, nekā pirms 20 gadiem. Līgumi ir kļuvuši īsāki, virsnieki aizbrauc uz laika posmu no trīs nedēļām līdz pieciem mēnešiem. Citāda situācija ir ar ierindniekiem. Piemēram, starp ierindniekiem ir ļoti daudz cilvēku no Āzijas, kuri ir lētāks darbaspēks un piekrīt ilgstošākiem līgumiem. Mājas viņi reizēm neredz pat deviņus mēnešus.

Foto: no personīgā arhīva

Flotē ir sievietes, taču viņu ir ļoti maz. Visbiežāk dāmas sastopamas kā stūrmanes. Jūrai tomēr nepieciešama vīrieša domāšana.

Jā, stipras vētras laikā ir iekšējs nemiers. Taču ekipāža ir apmācīta un zina, ko darīt kritiskās situācijās un kā tās nepieļaut. Vispār jūras transports ir pietiekami drošs, pat, ja ekipāža ir pieļāvusi virkni kļūdu, kas novedusi pie avārijas, visbiežāk ir laiks, lai visu saglābtu… Sliktākajā gadījumā, kaut kur Klusā okeāna vidū palīdzību nāksies gaidīt maksimums divas diennaktis. Ekipāžai ir viss, lai tik ilgi izturētu.

Foto: no personīgā arhīva

Tiem, kuri vēlas kļūt par jūrniekiem, pēc 9. klases es iesaku doties uz jūrskolu. Pat tad, ja pārdomāsiet, neko nebūsiet zaudējuši. Jā, četri gadi, bet tajos iekļauta arī vidējā izglītība, vēl ir profesija, kas, tā vai citādi, paplašinās redzesloku, dos pieredzi un padarīs jūs konkurētspējīgākus. Es nekļuvu par stūrmani, bet sapratu, ka man patīk jūra, vienkārši jāizvēlas cita specialitāte.

Esmu laimīgs cilvēks – nodarbojos ar to, kas man patīk, mans darbs man sniedz baudu. Pirmdienas nav grūtas dienas, es nedzīvoju visu nedēļu, gaidot nedēļas nogali. Esmu priecīgs, ka esmu izvēlējies to, ko man patiešām patīk darīt.

Es strādāju divus ar pusi mēnešus un tikpat daudz arī atpūšos. Kad esmu Rīgā, esmu pasniedzējs Latvijas Jūras akadēmijā, saka, ka manas pedagoģiskās metodes studentiem patīk, pagaidām vēl neviens nav sūdzējies (smejas).

Jūrā ļoti skumstu pēc šašlika. Manai ģimenei ir māja Latgalē, kur mēs atpūšamies, un man garšo uz oglēm gatavota gaļa. Bet kopumā uz maniem kuģiem ēdināšana ir ļoti laba un daudzveidīga, slikts ēdiens gadās ļoti reti – ir gadījies, ka divus mēnešus dzīvoju, ēdot tikai sausās nūdeles, jo ēst pagatavoto vienkārši nebija iespējams.

Drīz es beigšu maģistratūru Rīgas tehniskajā universitātē. Drīz sākšu būvēt savu privātmāju pie Rīgas. Man ir 26 gadi.