„Jaunie rīdzinieki”: Rikardo no Milānas, kurš iemainījis Čikāgu un Stambulu pret mājīgo Rīgu

13. Marts, 2017

Jau sen zināms fakts, ka Rīga ir viesmīlīga pilsēta. Taču mums, vietējiem iedzīvotājiem, dažkārt grūti novērtēt visu, ko sniedz dzīve galvaspilsētā viena vienkārša iemesla dēļ – pieradums. Mēs esam pieraduši pa galvu, pa kaklu skriet pa bruģētajām ielām vecpilsētā, nepamanot to skaistumu, kas ir mums visapkārt. Pilnīgs pretstats tam ir „jaunie rīdzinieki” – visu pamana, atceras un analizē. Viens no viņiem ir Rikardo no Milānas, kurš, pilnībā izbaudījis kultūras dzīvi Milānā, kņadu Čikāgā un krāsainību Stambulā, savas mājas atradis Rīgā.


  • Rikardo Kapuco (Riccardo Capuzzo), 35 gadi
  • Dzimtā pilsēta: Milāna (Itālija)
  • Nodarbošanās: dizaina nodaļas vadītājs uzņēmumā „Picanova”
  • Pārcēlās uz Rīgu pirms 2,5 gadiem
  • Pirmais latviešu vārds, ko iemācījās: paldies!

Rīga – tās ir manas mājas. Un tie nav tukši vārdi, es to saku, esot pie pilna saprāta un skaidras apziņas. (smejas). Esmu no Milānas, bet divus gadus esmu dzīvojis Čikāgā un vēl pusotru – Stambulā, tāpēc man ir, ar ko salīdzināt. Tā sanācis, ka es daudz ceļoju – man ļoti ātri kļūst garlaicīgi, vienmuļi, es vēlos pārmaiņas. Tāpēc, pirms apmetos Rīgā, izbraukāju iespaidīgu skaitu valstu, bet nevienā no tām man nav gribējies palikt un dzīvot. Tā bija līdz brīdim, kamēr ierados Latvijas galvaspilsētā.

Foto: No personīgā arhīva

Piecus gadus braucu uz Rīgu kā viesis, un katru reizi ar vienu mērķi - apmeklēt Rīgas modes nedēļu, jo mana profesija bija cieši saistīta ar modes nozari. Gadījās tā, ka vienā no RIGA FASHION WEEK ballītēm iepazinos ar kādas firmas direktoru, kura uzņēmumā strādāju līdz pat šai dienai. Sākām runāties, un viņš man piedāvāja darbu – es piekritu. Sakiet vēl, ka gadījums nenosaka likteni?!

Neskatoties uz to, ka Rīga ir maza, te ir plaša kultūras dzīve – jūs vienmēr varat noskatīties kādu izrādi teātrī, aiziet uz operu vai baletu. Un tā ir dzīvošanai droša pilsēta! Varbūt tas izklausās banāli, bet tikai tāpēc, ka rīdziniekiem ir mierīgs un ritmisks dzīves plūdums, – tas ir kaut kas ļoti skaidri pamanāms. Čikāgā pēdējo gadu laikā noziedzības līmenis pieaudzis par vairāk nekā 50%. Par Stambulu es vispār klusēšu. Kad es dzīvoju šajās pilsētās, drošības situācija vēl nebija tik kritiska, bet visu laiku varēja just spriedzi. Austrumu un Rietumu kultūru sajaukšanās – tas noteikti ir ļoti interesanti un krāsaini, bet tajā pašā laikā rada savas problēmas.

Foto: No personīgā arhīva

Kas attiecas uz manu dzimto pilsētu Milānu, esmu laimīgs, ka esmu dzimis tieši tur, bet dzīvošanai tā man neder. No bērnības biju mākslas ieskauts, kas izpaudās visdažādākajos veidos – mode, māksla, arhitektūra. Tur skaistuma izjūtu tu ieelpo ar pirmajiem elpas vilcieniem. Tomēr Itālijā, piemēram, ir nelabvēlīga vide, lai sāktu uzņēmējdarbību. Birokrātija tur tuvojas absurdam, neticami augsti nodokļi, korupcija... Vārdu sakot, Itālijā es vairs nejūtos kā mājās, man daudz tuvāks ir rīdzinieku ziemeļnieciskais temperaments un viņu vienmērīgais un nesteidzīgais dzīves ritms. Lai gan, protams, es ilgojos pēc savas ģimenes, pēc rotaļām ar savu krustmeitu...  Ar savu vecotēvu, kurš tagad ir 94 gadus, es sazinos Skype vairākas reizes nedēļā.

Kā es raksturotu Rīgu piecos vārdos? Man ir ļoti vāji ar matemātiku, pēc četri jau man sajūk skaits (smejas). Rīga – tā nav garlaicīga pilsēta. Tā arī to raksturotu. Goda vārds, ārzemnieki pat nenojauš, cik šeit ir forši! Tikai par vietējo virtuvi vien es jau esmu gatavs pārdot dvēseli! Rīgas vidusmēra restorāns apkalpošanas, servisa un interjera ziņā nekādā veidā neatpaliek no luksusa klases restorāna Čikāgā vai Ņujorkā. Savukārt es esmu absolūts „Lido” fans! Tas bija pirmais restorāns, ko apmeklēju, ierodoties Rīgā, un tā bija mīlestība no pirmā kumosa (smejas).

Rikardo bērnībā ar mammu
Foto: No personīgā arhīva

Kopumā pārtika šeit lielākoties ir dabiska, garšīga un par pieņemamu cenu! Svaigi augļi un dārzeņi lielveikalu plauktos – mani tas nevar neiepriecināt! Esot Ņujorkā, es nekādi nevarēju pierast, ka vietējie tomāti ir tikai ietonēts sālsūdens, bet garšīgi un sulīgi tomāti – tā burtiski ir greznība, jo to cenas ir kā kaut kādiem dārgakmeņiem.

Tas, par ko man ir kauns, ka divu gadu laikā Rīgā mans latviešu valodas vārdu krājums joprojām ir ļoti mazs. Diemžēl pietrūkst laika mācībām, turklāt angļu valoda vietējiem ir tik augstā līmenī, ka motivācija un nepieciešamība apgūt valsts valodu pamazām izzūd. Bet es vēl neesmu atmetis cerību kaut kad apgūt latviešu valodu (smaida).

Rīgas fotogrāfija, kuru uzņēmis Rikardo
Foto: No personīgā arhīva

Es domāju, ka ikvienam vajadzētu vismaz reizi pabūt Rīgā un saprast, kas viņam te patīk vislabāk – vai tās ir bruģētās ieliņas Vecrīgā, trokšņainie krogi vai izsmalcinātā arhitektūra. Tā teikt, labāk vienu reizi redzēt. Mani, piemēram, pirms došanās uz Rīgu ģimene centās atrunāt sakot, ka Latvijas ziemas ir tik skarbas, ka var gandrīz nomirt no aukstuma. Nekā tamlīdzīga! Tikai dažas reizes pa visu laiku, kopš šeit dzīvoju, termometra stabiņš ziemā ir noslīdējijs zem –20 °C atzīmes. Tāpēc neticiet stereotipiem – ieklausieties tikai tajā, ko saka jūsu sirds!

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm