Jaunais rīdznieks Harijs no Itālijas: "Makaronus uz Latviju vedu rokas bagāžā"

6. Novembris, 2017

Itālis Harijs Rīgā ieradies meitenes dēļ un interviju portālam Riga.lv pilnībā sniedz latviešu valodā! Par integrāciju, godīgajiem Rīgas autovadītājiem un mīlestību pret griķiem – lasiet sērijas “Jaunais rīdzinieks” materiālā!


Es no Itālijas ierados Latvijā pirms 9 gadiem. Ierados šeit privātu iemeslu – mīlestības vadīts. Mēs iepazināmies Itālijā un sākumā mums bija attiecības no attāluma, es lidoju uz Rīgu, viņa – uz Itāliju. Pēc astoņiem attiecību gadiem mēs pieņēmām lēmumu pārcelties uz šejieni kopā. Es domāju, ka pabūsim šeit pāris mēnešus un atgriezīsimies Itālijā, bet īstajā laikā un īstajā vietā tomēr atradu sev darbu, un tā arī paliku. Tomēr tagad man šeit ir tikai darbs.

Protams, sākotnēji ģimene vēlējās, lai es dzīvotu tuvāk, attālums starp Latviju un Itāliju galu galā ir vērā ņemams. Bet beigu beigās ar manu izvēli viņi samierinājās: viņi saprata, ka man ir jāstrādā, ka es šeit esmu atradis darbu un integrējies.

Es strādāju Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, paralēli mācos RTU Ķīmijas fakultātē doktorantūrā. Atrast darbu nebija grūti: meklēju ar Eiropas portāla palīdzību, man tika piedāvātas vakances dažādos uzņēmumos Eiropā, un tur bija arī mans institūts. Sākumā mani pieņēma uz 2-4 mēnešu pārbaudes laiku, bet pēc tam es tiku piesaistīts ilglaicīgam projektam.

Foto: Riga.lv

Godīgi sakot, pirms pārcelšanās uz Rīgu, es neko negaidīju, nebiju neko iztēlojies. Kaut arī pirmo reizi es Latvijā ierados pirms deviņiem gadiem ziemā, vēl aizvien atceros, ka pirmais, ko es nodomāju, bija – auksti! Bet neskatoties uz to, vienalga biju priecīgs šeit atrasties: jauna vieta, viss šeit notiek pirmo reizi. Gribējās ātrāk visu uzzināt un apskatīt, izjust. Pirmie iespaidi bija pozitīvi, bet samērā virspusējs, jo es varēju tikai skatīties savām acīm, bet pat nesapratu, par ko ir runa.

Pirmajā gadā Rīgā runāju tikai angliski, salīdzinājumā ar Itāliju, šeit cilvēki to pārvalda ļoti labi. Šī gada laikā es šo to iemācījos, zināju dažus vārdus un īsus teikumus, bet nolēmu, ka man ir jāsaprot vairāk. Darba valoda mums projektā ir angļu, bet veikalos un daudz kur citur, man vienmēr bija nepieciešams tulks. Tas apnika, es sapratu, ka vēlos pajautāt un saņemt atbildi pats.

Tā es sāku mācīties latviešu valodu. Pirmie kursi bija intensīvi, tie ilga tikai mēnesi. Pēc tam es pierakstījos valodu fakultātē, kur mācījos 4-5 mēnešus. Protams, pēc visu kursu beigšanas es nesāku runāt ideālā latviešu valodā, bet varēju būt neatkarīgs un saprast, kas notiek man apkārt. Pēc tam palēnām uzlaboju savas prasmes, iemācījos jaunus vārdus un frāzes, trenējos. Tagad jau es vairs neatceros, kā viss bija sākumā, bet domāju, ka runāju samērā labi, bet tagad pilnīgi brīvi.

Sājumā draugu un paziņu lokā sarunāties bija viegli, visi bija samērā atvērti. Kad sāku iepazīties ar jauniem cilvēkiem, sapratu, ka, lai noritētu saruna, man ir jābūt sarunas iniciatoram, jo latvietis ļoti reti sāks runāt pirmais. Es runāju latviski, tāpēc sākumā tas nostrādā un izraisa interesi, bet ne vairāk. Reakcijas ir dažādas – kādam ir prieks, kāds ir pārsteigts, bet ir arī tie, kuriem ir vienalga, it kā tas nebūtu nekas dīvains – vai tad visi nerunā latviešu valodā?

Foto: Riga.lv

Kad sāc dzīvot jaunā vietā, noteikti ir jāpielāgojas, nevar kardināli mainīt savu dzīvesveidu un palikt tāds pats, kā esi bijis iepriekš. Esmu kļuvis klusāks, tagad braucu uz Itāliju un redzu lielas atšķirības, īpatnības, kuras iepriekš nebiju pamanījis. Piemēram to, cik veikalos visi ir laipni, vēlas palīdzēt un ir gatavi sarunāties ar tevi stundām ilgi. Rīgā tā nav, un tagad man šķiet, ka arī Itālijā viss bija citādi. Visdrīzāk jau, ka nebija, bet pēc astoņiem dzīves gadiem Latvijā, Itālija šķiet pārspīlēta. Esmu jau pieradis pie neitrālas un klusas attieksmes veikalos un tirgū, pie tā, ka neviens nejautā, kā man klājas, kad es pērku sieru.

Latvijā man visvairāk trūkst siltuma. Klimats ļoti atšķiras no Itālijas – man nepatīk ziemas, šeit tās ir pārāk ilgas. Taču varētu teikt, ka esmu pieradis pie vietējā klimata: tagad, kad dodos ciemos uz Itāliju, man tur ir pārāk karsti. Bet, kad visi tur sūdzas, ka ir auksti, man ir tieši laikā. Bet tie “mīnusi” ziemā. Kad spīd saule, vēl ir labi. Bet, ja līst lietus vai snieg sniegs un viss ir pelēks – iestājas depresija.

Brīvo laiku visbiežāk es pavadu mājās. Kad vēlos ar draugiem iedzert alu, tiekamies centrā, Vecrīgā. Bieži ejam uz “Ala Pagrabs”, Rokkafejnīcu un citiem bāriem. Cenšamies pastāvīgi mainīt vietas, ja nu kaut kur notiek pasākums, piemēram, latīņu vakars vai kaut kas tamlīdzīgs, tad dodamies uz turieni.

Par ēdienu. Šeit ir gards ēdiens, bet tiem, kuri ir pieraduši pie itāļu virtuves, tas ir pilnīgi citāds. Es galvenokārt gatavoju pats mājās, jo īpaši brīvdienās. Patiesu itāļu restorānu Rīgā nav, bet nesliktu picu ir iespējams paēst restorānos “Casanostra” vai “Neapole”. Man ļoti patīk Lido, un, kad ierodas ciemiņi no Itālijas, mēs vienmēr ejam uz turieni, visi ir sajūsmā.

Liela atšķirība starp Latviju un Itāliju – šeit visi ēd, kad vien vēlas. Itālijā viss ir stabili: no rīta brokastis, vienos dienā – pusdienas, starp plkst. 19.00 un 21.00 – vakariņas. Rīgā es, kā jau visi, esmu sācis ēst jebkurā laikā, jo restorāni, veikali un kafejnīcas ir atvērti visu dienu. Itālijā var ēst pēc grafika, kafejnīcas strādā no plkst. 11.00-14.00, pēc tam tās tiek slēgtas un atkal ir atvērtas no plkst. 18.00 līdz vakaram.

Rīgā esmu sācis ēst daudz mazāk makaronu, jo šeit ir ļoti garšīgi kartupeļi un griķi. Griķi vispār ir atsevišķs stāsts! Tie ir pieejami arī Itālijā, bet tie tiek uzskatītu par tādu kā alternatīvu, pirmo reizi es tos nogaršoju tieši Rīgā. Pirmajos gados es ēdu tikai griķus ar vistu. Darba ēdnīcā visi mani pazina – es pat nelūdzu, man jau uzreiz tika uzlikta porcija. Vista ar griķiem, griķi ar vistu katru dienu, un tā arī neapnika! Tagad jau ir normāli, bet toreiz man bija vajadzīgi tikai griķi. Man tie vēl aizvien garšo, tiesa, ēdu tos mazāk.

Foto: Riga.lv

Piena produkti šeit ir atšķirīgi, jo īpaši atšķiras biezpiens. Mums ir “ricotta”, bet to gatavo citādāk. Man garšo biezpienmaizītes, bet atsevišķi – ne pārāk. Vēl man garšo jogurti, bet, piemēram, kefīru es nedzeru, nogaršoju, tas nav man. Pat neesmu pagaršojis auksto zupu! Tikai pēc ārējā izskata vien nodomāju, ka to nevēlos, kaut gan zinu, ka tā šeit ir populāra.

Produktus pērku veikalos pie mājas, eju arī uz tirgu. Turklāt gan dienā, gan uz nakts tirgu, kur savus produktus tirgo zemnieki, kuri paši tos ir audzējuši. Vasarā jo īpaši cenšos iepirkties tirgū, uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzturēt vietējos ražotājus. Es arī Itālijā cenšos pirkt tikai vietējo produkciju.

No Rīgas uz Itāliju es vienmēr aizvedu Rīgas balzamu – to man pasūta visi, iecienītākā dāvana. Un arī Laimas šokolādi, protams. Mēģināju vest rupjmaizi, man tā garšo un šķiet ļoti veselīga, bet tā tik veiksmīgi netika uzņemta: Itālijā ēd pavisam citādu maizi, maigu un baltu. Bet man garšo arī maizes zupa un rupjmaize ar riekstiem un sausajiem augļiem – man vispār saldumi garšo. Vedu arī sukādes, kā arī latviešu dabīgās ziepes un vannas bumbas meitenēm.

Rīgas kolēģiem no Itālijas es vedu mūsu balzamu, cepumus un saldumus. Sev es noteikti vedu Parmezāna sieru un to, ko gatavojam mājās: konservus, desas. Un makaronus! Rokas bagāžā. Mājās mēs makaronus gatavojam paši, bet tie uzreiz ir jāpagatavo, citādi tie sabojājas. Taču makaronu gatavošanas mašīna man ir arī Rīgā, ja vēlos, varu pagatavot tos pats.

Kaut gan es dzīvoju Rīgā, esmu paguvis pabūt daudzās Latvijas pilsētās: Ventspilī, Kuldīgā, Siguldā, Liepājā, Saldū, Cēsīs… Esmu mēģinājis arī peldēties Baltijas jūrā, bet tomēr ir pārāk auksti. Varu pastaigāt gar krastu, redzu, kā cilvēki mierīgi peld, bet pats es nevaru – pat augustā, kad bija karstums, man nešķita, ka ūdens ir pietiekami silts. Taču ar lielāko prieku sauļojos.

Foto: Riga.lv

Daba Latvijā ir ļoti skaista, bet, ja šeit būtu arī kalni, būtu pavisam skaisti. Man patīk meži – tieši Latvijā sāku lasīt sēnes. Itālijā šī nodarbe arī ir samērā populāra, bet sēņotāji tev nekad neteiks, kur un kad vislabāk sēnes lasīt. Šeit viss ir citādi: pusi Latvijas teritorijas klāj meži un sēņu šeit pietiek visiem un tās var atrast visur, nekādas konkurences. Esmu lasījis sēnes gan ar kompāniju, gan viens, reiz pat apmaldījos. Toreiz tas nebija ļoti nopietni, bet vispār tas ir bīstami, pazaudēt virziena izjūtu ir ļoti viegli. Bet man ļoti patīk. Es mīlu Latvijas dabu.

Latvijas un Itālijas jūras piekrastes ļoti atšķiras. Itālijā viss ir ļoti apbūvēts, tur ir dažādi bāri, kafejnīcas. Bet šeit viss ir brīvi: paņem mugursomu un mēteli, un ej – vienā pusē ir jūra, otrā – mežs, un neviens tev netraucē, gluži kā uz vientuļas salas. Tāpēc jā, ūdens jūrā man ne pārāk patīk, bet pludmale gan.

Pati Rīga ir ļoti loģiska, ielas ir izvietotas saprotami. Tiesa, sākumā es vienalga nogriezos ne tur, nebija viegli, un bija arī jāatceras ielu nosaukumi. Itālijā ielas tomēr ir izvietotas citādi, ieliņas ir šauras un garas.

Ļoti atšķirīga ir arī satiksme uz ielām. Rīgā visi ir ļoti godīgi, brauc klusi, mierīgi un ievēro noteikumus. Mašīnas pilsētā netaurē bieži, bet sabiedriskais transports vienmēr ir laikā. Itālijā tas būtu sapnis – transports ļoti reti ierodas laicīgi, uz ceļiem visi ir nervozi, kliedz un signalizē. Kad es kolēģim stāstīju par to, ka man patīk situācija uz jūsu ceļiem, viņš domāja, ka es jokoju. Bet nē, salīdzinājumā ar Itāliju, tā patiešām ir taisnība!

Foto: Riga.lv

Man šķiet, ka Rīgas centrs ir ļoti tīrs un kārtīgs. Bet šeit arī paši cilvēki ir audzināti tīrībā un kārtībā, jo īpaši salīdzinot ar Itāliju. Mēs visu izmetam uz ielas, bet Rīgā pie katras mājas ir konteineri, un izmest ietinamo papīru vai cigareti var ik pēc četriem metriem, kas tīrības uzturēšanai ir ļoti svarīgi.

Bet arī pati pilsēta ir mainījusies – ir redzams, cik daudz remontu notiek, kā tiek atjaunota un uzlabota pilsētvide. Redzu daudz jaunu bērnu laukumu. Pilsēta ir kļuvusi mūsdienīgāka, ir izveidotas pievilcīgas sabiedriskās vietas. Atceros, kad pirmo reizi ierados Rīgā, Čehova teātris izskatījās kā pamesta māja, tagad tā ir skaista un cienījama ēka.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm