Izsalkusī Rīga: kas dodas pēc bezmaksas zupas

14. Novembris, 2016

Runā, ka ir daudz veidu, kā kļūt bagātam, taču nabagajiem tie nav pa kabatai. Iemesli, kāpēc cilvēki stājas rindā, lai saņemtu bezmaksas pārtiku, ir dažādi. Portāla riga.lv žurnālisti devās uz divām zupas virtuvēm, lai parunātu ar tiem, kas šajās aukstajās novembra dienās dodas pēc siltas maltītes.


Nelielajā skvērā starp Mazo Nometņu un Zeļļu ielām cilvēki sapulcējas jau pusstundu pirms zupas virtuves ierašanās. Izdalīt ēdienu sāk plkst. 12:00 – līdz tam laikam šeit sapulcējušies jau vairāki desmiti ēst gribētāju. Viņi ir visi ir dažādi, taču viņus vieno viens un tas pats – nepieciešams ēdiens. Ir arī pavisam jauni cilvēki, kuru izskats vēsta vairāk, nekā iespējams pateikt vārdiem. Rindā stav arī  kārtīgi un pieticīgi pensionāri. Un ir arī tie, kas trauku ar silto ēdienu rokās var noturēt vien ar grūtībām...

Foto: Riga.lv

Cilvēki no rindas uz bezmaksas ēdienu

Marija ir vientuļa pensionāre ar invaliditāti. Ietinusies „simts drēbju kārtās”, viņa stāv rindā ar spainīti – viņa ņems līdzi un ēdīs mājās. „Zupu šeit dod ļoti garšīgu. Pensija man ir nedaudz virs 200 eiro, jāsamaksā par dzīvokli un jānopērk zāles. Naudas nepietiek, tāpēc es arī nāku šurp. Zupa šeit patiešām ir ļoti garšīga, jums vajadzētu pagaršot, noticēsiet,” stāsta Marija.

Foto: Riga.lv

Blakus Marijai stāv Andris, atspiedies pret spieķi. Viņš pats palūdza ar sevi aprunāties. Viņš šeit nāk ne tāpēc, ka ledusskapis ir tukšs. „Es neesmu bezpajumtnieks, un, paldies Dievam, neciešu badu. Es esmu vientuļš un slims. Dzīvoju blakus, reizēm nāku pēc zupas, drīzāk nevis ēdiena dēļ, bet gan lai izvēdinātos. Šeit patiešām labi gatavo,” stāsta pensionārs.

Andris paēd un dodas mājās. Viņš uzmanīgi apiet uz soliņa apmetušos, trokšņainu un nekoptu jaunu cilvēku kompāniju, lai nepaslīdētu uz celiņa, un aiziet. Cenšoties no aukstā vēja paglābties ar karsto zupu, viens no šīs kompānijas cilvēkiem – jauns vīrietis ar zilumu zem acs, cerībā, ka neviens nepamanīs, iedzer šķidrumu no mazas pudelītes. Blakus viņam stāv meitene. Stādās priekša kā Alise, pēc tam, brīdi padomājot, smejas un saka, ka esot sajaukusi – viņa ir Alīna, nevis Alise. „Es šeit nāku tikai, lai paēstu zupu, tā ir garšīga. Uz soliņa pasēdēt, uzpīpēt, ar puišiem papļāpāt,” viņa stāsta. Ar viņu šurp nāk arī Vaļera – pašlaik bezdarbnieks, arī nāk kompānijas pēc. Viņam, atšķirībā no Alīnas, ir profesija – beidzis celtniecības koledžu. Tad arī vīrietis, kas iepriekš slepeni iedzēris no savas pudeles, kļūst arvien skaļāks.

Skvērā nav tikai viens soliņš – pretī kompānijai atrodas vēl viens. Uz tā sēž un zupu ēd pusmūža vecuma sieviete – redzams, ka viņa seko līdzi savam ārējam izskatam.

 „Pēc profesijas esmu friziere, taču šajā sfērā man nekas nav izdevies. Dzīve ir kā zebra – pagājušajā nedēļā bija silti un ar draugu kopām kāda privātīpašnieka dārzu. Nauda bija. Bet šodien mēs stāvam rindā pēc bezmaksas zupas. Jūs domājat, ka es kādreiz būtu varējusi iedomāties, ka būšu šeit? Nē. Vīrs ir miris, vīramāte izdzina no dzīvokļa. Es neesmu bezpajumtniece, vienkārši iekšēji kaut kas ir salūzis un tā es dzīvoju,” stāsta Inta. Viņa neslēpj, ka viņai ir problēmas ar alkoholu, taču, ja baltā lapa dzīvē nesāksies pati no sevis, tad Inta sola to radīt pati.

Bez fotogrāfijām

Cilvēkiem, kas stāv rindā pēc zupas, fotografēties nepatīk. Parunāt „par dzīvi” var, tikai bez uzvārdiem. Kāda sieviete sūdzas par negaršīgu zupu un piedāvā izvārīt katlā pavāru.  Savukārt pavisam jauns puisis, kas aiz viņas stāv rindā, par sarunu ar sevi vispirms pieprasa naudu, bet pēc tam sāk draudēt sasist fotoaparātu, ja portāla riga.lv žurnālistiem ienāks prātā viņu nofotografēt. Taču šādas spilgtas agresijas izpausmes ir novirzes no normas.

Foto: Riga.lv

Ēdiens pietiek visiem

Diakonijas centra darbiniece Ilze Juhņeviča, kas piedāvā šo pakalpojumu, veikli salej zupu bļodās, spainīšos un citos traukos, ar kuriem ieradušies cilvēki. „Ja rinda ir liela, es sākumā ieleju vienu karoti. Kad visi ir saņēmuši pirmo porciju, ja vēl kaut kas ir palicis – iedodu papildporciju. Daži prasa arī trīs, četras reizes. Tā, ka kāds pie mums paliek izsalcis, nemēdz gadīties,” stāsta Ilze.

Ziemā tiek gatavoti 80 litri zupas, vasarā – 50, aprīlī un maijā – 60 litri. „Ziemā ir liela nepieciešamība pēc silta ēdiena, atšķirība no vasaras un pārejas perioda,” viņa paskaidro. Kas attiecas uz ēdienkarti, tad skvērā dala tikai zupu – zirņu, skābu kāpostu, rasoļņiku, skābeņu, pupiņu zupu, un citas – dažādība ēdienā ir nepieciešama visiem, neatkarīgi no ienākumiem. „Kontingents pie mums ir... Lielākoties tie ir bezpajumtnieki, asociāli cilvēki. Taču ir arī nabadzīgi pensionāri, cilvēki ar invaliditāti. Nāk arī tāds puisis, Aivariņš, taču šodien viņa nav. Puisis ir izaudzis bērnu namā, invalīds, man viņu ir ļoti žēl, pieklājīgs, jauks... Dažreiz, protams, nākas saskarties ar apvainojumiem, kas vērsti pret ēdienu vai pret sevi. Taču es tos neņemu galvā. Vienkārši baroju cilvēkus,” par savu darbu stāsta Ilze.

Foto: Riga.lv

Inteliģenta publika

Trūcīgos baro arī Barona ielā 56. Šeit  ēdiens ir bez gaļas – ēdienkarte sastāv no dažādām barojošām putrām. „Šis ēdiens dod enerģiju un putras mums ir dažādas. Katru dienu vārām 100 litrus,” stāsta žēlsirdīgās misijas „Dzīvības ēdiens” direktors Harijs Provornijs. Publiku viņš vērtē kā inteliģentu – neviens nekaujas, neviens nedzer. Paņem ēdienu un aiziet. „Mēs katram cilvēkam dodam vairākas porcijas – daudzi tās nes mājās, kur tās gaida vēl vairāki cilvēki,” viņš stāsta.

Rudens mums parāda, cik mūsu valstī ir līdzjūtīgi cilvēki – daudzi lauksaimnieki atved ražu, kas tiek nodota trūkumcietējiem. „Āboli, bumbieri, gurķi – dažreiz atved lielos maisos. Sanāk tāds kā saldais ēdiens,” stāsta Harijs.

Foto: Riga.lv

2016. gada oktobrī Rīgas pašvaldība zupu virtuvēm piešķīra finansējumu, lai nodrošinātu aptuveni 600 porcijas dienā. Zupu virtuves strādā 5 dienas nedēļā, darba dienās. Dokumentus uzrādīt nav nepieciešams. Siltu zupu Rīgā iespējams saņemt četrās adresēs: pie Āgenskalna tirgus (skvērs starp Mazo Nometņu un Zeļļu ielām); Kr. Barona ielā 126, Kr. Barona ielā 56; Laktas ielā 8, k-1. Oktobrī kopumā tika izdalītas 18 474 porcijas, no kurām 12 550 porcijas līdzfinansēja Rīgas dome.

Pārtika maznodrošinātajiem

Maznodrošināto personu ēdināšanas pakalpojumi Rīgā tiek piedāvāti sešās vietās: Daugavgrīvas ielā 41, Zaļenieku ielā 40, Slokas ielā 33, Brīvības gatvē 399-601, Tvaika ielā 54/3 un Stūrmaņa ielā 25-18 darba dienās no 10:00 līdz 16:00 un brīvdienās no 10:00 līdz 15:00, izņemot svētku dienas. Katrā ēdināšanas punktā vidēji nodrošinātas 342 porcijas. Oktobrī Rīgas dome kopumā līdzfinansējusi 53 675 porcijas.

Šajos sešos punktos silto ēdienu persona var saņemt, uzrādot elektronisko viedkarti, kurā elektroniski ir ievadīta Rīgas Sociālā dienesta izziņa par to, ka dokumenta īpašniekam ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, un viņam ir tiesības saņemt bezmaksas ēdināšanas pakalpojumu.

Nepaejiet garām!

Aicinām iedzīvotājus būt atsaucīgiem un nepaiet vienaldzīgi garām cilvēkiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī! Palīdzība ir viena zvana attālumā: zvanot uz ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, policijas telefona numuru 110, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta numuru 113. Darba dienās iespējams informēt arī Rīgas patversmes Mobilo brigādi pa tālruni 27023550.