Izrāde par Aleksandru Beļcovu noritēs Latvijas radio studijā

13. Februāris

24. februārī Latvijas Radio 1.studijā, Doma laukumā 8, notiks divas izrādes par mākslinieci Aleksandru Beļcovu - "Meistars un Aleksandra"(plkst. 17.00 un 20.00). Tas ir iestudējums izrāžu ciklā "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas" par Latvijas māksliniekiem.


Izrāde par mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981), kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms, ir turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā - radīt stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. “Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa.... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību. ” No grāmatas M.Bulgakovs „Meistars un Margarita”

Dramaturģe: Inga Ābele
Režisore: Ināra Slucka
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka
Aktieri: Zane Dombrovska un Jānis Kronis
Video: Uldis Jancis un Elīna Matvejeva
Gaismas: Rauls Lorencis
Īsteno: nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds ( MMAF) / www.kulturmarka.lv

Aleksandra Beļcova  Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā.

Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu val. - ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu cerībā, kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Mekai. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē  piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.