Instrukcija: kā izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību

16. Jūlijs

Jau pirms pusgada tika uzsākta Rīgas domes līdzfinansējuma piešķiršanas programma tām dzīvojamām mājām, kuras vēlas ēkā veikt remontu vai renovāciju. Nomainīt visā mājā skaitītājus vai izremontēt kāpņu telpu, nostiprināt cokolu vai atjaunot fasādi – šos darbus ir iespējams veikt par puscenu. Tāpat ir iespējams saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā. Bet tam visam ir viens noteikums: ir jāizveido dzīvokļu īpašnieku biedrība. RNP Administratīvās pārvaldes Personāla vadības nodaļas Mācību daļas vadītāja Aleksandra Cimbale pastāsta, kā to izdarīt.


Kas ir biedrība un kāpēc tā ir nepieciešama?

Lai pārvaldītu māju vai pārstāvētu dzīvokļu īpašnieku intereses dažādās instancēs. Kad 90-to gadu sākumā mums tika atļauts privatizēt savu dzīvesvietu, mums netika paskaidrots, ka bez īpašuma tiesībām tā ir arī atbildība. Māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Un jebkura sīkuma remontam, no kāpnēm līdz pagrabam, nepieciešams vienoties ar kaimiņiem.

Visvienkāršākais variants, kā sadarboties, ir izvēlēties pilnvarotu mājas pārstāvi un kopīgi pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Taču šī metode praktiski nestrādā: daudzi dzīvokļu īpašnieki savos dzīvokļos nedzīvo – viņi strādā ārzemēs un izīrē dzīvokļus, citi vienkārši nevēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Un tādējādi jebkādi centieni uzlabot savas mājas stāvokli parasti nonāk strupceļā.

Kādas priekšrocības mājai sniedz biedrības esamība?

Dzīvokļu īpašnieku biedrība ir pavisam cits juridisks instruments, kas ļauj, ja tā var izteikties, disciplinēt iedzīvotājus, lai viņi sekotu līdzi savas mājas stāvoklim un nākotnē atvieglotu līdzfinansējuma saņemšanu. Kas nav mazsvarīgi: tieši dzīvokļu īpašnieku biedrība papildus finansējumam var saņemt arī 90% atlaidi Nekustamā īpašuma nodoklim. Mājas siltināšana, jumta maiņa, pastkastīšu maiņa – jebkas, par ko vien biedrība būs spējīga vienoties. Tā ir lieliska iespēja sakārtot savu māju – biedrība var iniciēt jebkurus darbus, kas saistīti ar avārijas situācijas labošanu mājā, bojājumiem un renovāciju. Turklāt, lai šos darbus veiktu Rīgas domes līdzfinansējuma ietvaros, nav svarīgi, kurš uzņēmums namu apsaimnieko.

Kāpēc biedrības tiek veidotas tik gausā tempā?

Biedrības izveidošana ir dzīvokļu īpašnieku juridiska tiesību nostiprināšana savā mājā. Pašlaik ir vērojama juridiska problēma: mājas dzīvokļi pieder īpašniekiem, bet pati māja tomēr juridiski pieder pašvaldībai. Lai kļūtu par pilnvērtīgu savas mājas saimnieku, māja ir jāpārņem no pašvaldības un jāreģistrē biedrība Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Kas var izveidot biedrību un kā to izdarīt?

Kā jau atzīmējām, biedrību var izveidot jebkuri divi cilvēki. Dzīvokļu īpašnieki apvienojoties var izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, kas ir juridiska persona un šo statusu iegūst ar brīdi, kad tiek ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Biedrības izveide ir saistīta ar dažādu dokumentu sagatavošanu, valsts nodevu maksāšanu, dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, ikgadēju atskaišu, pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu. Tā iedzīvotājiem arī uzliek noteiktus pienākumus – turpmāk būs jāsniedz arī gada atskaites un citi dokumenti (var noderēt kvalificēts grāmatvedis).

Jāatzīmē, ka tieši īpašnieku biedrība var pretendēt uz dalību Rīgas domes līdzfinansēšanas programmā un saņemt bezmaksas grantu remontdarbiem savā mājā 50% apmērā un atlaidi Nekustamā īpašuma nodoklim 90% apmērā.

Ar ko kopība atšķiras no biedrības?

Dzīvokļu īpašnieku kopība – apkopo visus dzīvokļu, komerctelpu un mākslinieku  darbnīcu īpašniekus. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, pastāv vairāki jautājumi, kuri ir tikai īpašnieku kopības kompetencē. Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības pieņemt lēmumus par:

  • kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
  • kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
  • atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;
  • dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;
  • pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
  • lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;
  • kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
  • kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
  • atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;
  • dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
  • citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Savukārt biedrība kā pilntiesīgs pārstāvis var iegūt dažādas tiesības, ja tie nav pretrunā ar šiem 10 punktiem. Bet biedrībai ir liels pluss – tā ir juridiska persona, kurai ir tiesības veikt finansiālas darbības un uzturēt bankas kontu. Teorētiski biedrība var apsaimniekot māju patstāvīgi, bet likums nav pretrunā ar dzīvokļu īpašnieku biedrības izveidošanu, nemainot pašreizējo apsaimniekotāju. Tas ir, ir iespējams izveidot biedrību un saglabāt savu nama apsaimniekotāju, piemēram, izveidot biedrību, kas kontrolē uzkrājumu fondu un remontdarbu veikšanu, taču izmanto RNP pakalpojumus, kas noslēdzis līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un risina problēmas ar parādniekiem, maksā par pakalpojumiem, apsaimniekošanu. Tā arī ir galvenā atšķirība. Dzīvokļu īpašnieku kopība nepiedalās finanšu operācijās, jo tajā apvienojušās fiziskas, reizēm arī juridiskas personas, balstoties uz vienu kopīgu iezīmi – teritoriālo. Dzīvokļu īpašnieku biedrība ir reģistrēta juridiska persona ar tiesībām veikt darbības ar naudu. Ar saviem rekvizītiem un atbildību.

Biedrībai reizi gadā jāiesniedz atskaite VID par savām finansiālajām un saimnieciskajām darbībām. Tiek uzskatīts, ka biedrības izveidošanas mērķis nav peļņas un ekonomisko ieguvumu gūšana, tieši šī atskaite pierāda šo teoriju.