Holandiešu urbānists Kejs Donkers par to, kā izveidot Rīgu 2.0

29. Oktobris

Kejs Donkers ir Eindhovenas, pilsētas Nīderlandes dienvidos, galvenais dizaineris. Tieši Eindhovenā izveidots slavenais elektronikas zīmols “Philips” un tieši Kejs ir ģeniālās idejas autors tam, kā pārbūvēt pamesto fabriku “De Witte Dame” pēc tam, kad uzņēmums “Philips” pilsētā savu darbību beidza. Šodien pieredzējušais urbānists padalījās ar portālu Riga.lv ar savu redzējumu par Rīgu un mūsu galvaspilsētas perspektīvām.


Rīga urbānista acīm

Rīga ir patiešām skaista pilsēta. Tas, ko es kā urbānists pamanīju vispirms, ir pilsētas tieksme uz inovācijām, pārmaiņām un attīstību. Es vadīju lekciju vietējā kultūras centrā un man bija prieks sastapt jauniešus, studentus, kuri pie šīm pārmaiņām jau aktīvi strādā. Es šādus cilvēkus saucu par “citymakers” (no angļu val. – pilsētu radītāji) un biju ļoti iedvesmots, jo Rīgā norit brīnišķīgas lietas un jūsu pilsētā arī ir lielā Eiropas citymakers tīkla pārstāvji.

Mana uzņēmuma pamatā ir vārds “Kejs”, kas izklausās kā mans vārds (Cees), taču tiek rakstīts citādi – QASE. Q nozīmē kvalitāti (angļu val. – quality), A – arhitektūru (angļu val. - architecture), S – sabiedrību (angļu val. - society), savukārt E – izglītību (angļu val. - education). Visas šīs lietas man ir ļoti svarīgas un pēdējā laikā jo īpaši svarīga ir izglītība, jo es daudz strādāju ar jauniešiem. Visi šie aspekti ir nepieciešami arī veiksmīgai pilsētas attīstībai. Domāju, ka Rīgā, kas tiecas uz pārmaiņām un inovācijām, vispirms vajadzētu akcentēt darbu ar jauniešiem un biežāk pievērst uzmanību svaigām jauniešu idejām.

Kā rīkoties ar apgrūtinošu mantojumu no pagātnes?

Es ticu tam, ka mēs varam un mums vajag strādāt ar ēkām, kas mūsu pilsētai ir nodotas mantojumā no pagātnes, jāveido tās mūsdienīgākas, praktiskākas un piemērotākas pilsētvidei. Tā arī bijis ar manu pilsētu Eindhovenu! Kad 90. gados pilsētā tika slēgtas “Philips” rūpnīcas, mēs zaudējām ļoti daudz līdzekļu un darbavietu, turklāt palika milzīgas tukšas ēkas. Pirmais solis bija publiskās diskusijas, kurās iedzīvotāji un politiķi kopīgi apsprieda pilsētas nākotni un ēku piemērotību turpmākai izmantošanai.  

Tad mums izdevās pierādīt, ka, ja ēkas netiks nojauktas, bet tiks atstātas un pārbūvētas, izdosies saglabāt pilsētas individualitāti un, varētu teikt, ka ir iespējams izveidot pilsētas versiju 2.0. Mēs necentāmies aizsargāt ēkas kā pieminekļus, bet gan brīvi tās pārveidot, pievienojām jaunas piebūves. Tieši tas arī bija pagrieziena punkts pilsētas nākotnei – mēs nodemonstrējām, kā ir iespējams un nepieciešams izmantot lieliskās “vecās, briesmīgās un pelēkās ēkas”.  

Foto: publicitātes

Arī Rīgai ir mantojums, ar kuru gribas kaut ko darīt – tas ir liels daudzums paneļu māju, kas būvētas padomju laikā. Domāju, ka pārmaiņām jāsākas kaut no vienas mājas vai vienas apkaimes un jums arī pilsētniekiem būtu jājautā, kādas pārmaiņas viņi vēlas redzēt. Tieši tā būs iespējams nodemonstrēt nākamajām paaudzēm vecu ēku vērtību mūsdienās.  

Tieši pašlaik Rīgā tiek īstenota dzīvojamā fonda renovācijas programma - sīkāk par to var uzzināt šeit.

Bet par to, kā vajadzētu veikt apkaimju vizuālā tēla atjaunošanu, lasiet šeit - Kas nākotnē sagaida apkaimju padomju laika ēkas?

Ko darīt ar transportu pilsētā?

Kad tikko sāku strādāt savā pilsētā, mēs pieņēmām izmaiņas telpas izmantošanā. Pirms tam Nīderlandē bijām pazīstami kā “pilsēta automašīnām” – ļoti daudz vietas tika atvēlēts tieši privātajam transportam. Mēs nolēmām sabalansēt vidi un sabiedriskais transports ieguva pavisam citu nozīmi. Mums tika izveidotas trīs joslas tikai autobusiem un velojoslas – tā, lai tuvākajā laikā mēs būtu pazīstami kā velosipēdu pilsēta velosipēdu valstī! Tagad mums ir daudz vietas kājāmgājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, mazāk – personīgajām automašīnām. Pilsēta vispirms ir cilvēkiem, kas nozīmē, ka tajā ir daudz vieglāk elpot.

Urbānists Jans Gēls gatavo Rīgu transporta revolūcijai: mašīnas atbrīvos vietu kājāmgājējiem un velosipēdistiem

Un pilsētas kanāliem?

Pilsētas kanāli un ūdens ir svarīgs pilsētas resurss. Domāju, ka, ja Rīgai izdotos radīt vairāk atpūtas vietu kanālu krastā, tas pilsētai nāktu tikai par labu. Cilvēkiem patīk pastaigāties gar ūdeni, tāpēc izklaides, atpūtas un pasākumu vietu izveidošana pie ūdens ievērojami atdzīvinās galvaspilsētu. Ūdens loma pilsētā galvenokārt ir nest cilvēkiem prieku.

Kā iedzīvināt vēsturisko pilsētu mūsdienu pasaulē?

Rīga ir vēsturiska pilsēta, taču nevajag baidīties no kontrastiem, vecās ēkas var lieliski pastāvēt līdzās mūsdienīgajām. Protams, jūs varat mēģināt izlīdzināt kontrastu – aizņemties pagājušo gadsimtu arhitektūras elementus un integrēt tos mūsdienu celtnēs. Tādā gadījumā galvenais noteikums ir nekopēt! Nevis kopēt, bet gan pārtulkot uz jaunu, mūsdienīgu valodu.

P.S.

Transformācija ir atslēgas vārds daudzu problēmu risinājumam. Ļoti bieži mēs piedāvājam vispirms nojaukt, bet pēc tam būvēt kaut ko jaunu. Taču nākotnei nepieciešama transformācija! Es runāju par projektu ar pamestajām rūpnīcām Eindhovenā, taču tāda pati pieeja var tikt pielietota Rīgā, piemēram, ar vecām ēkām vai neizmantotām pilsētas teritorijām. Pārveidot, nevis nojaukt. Mainīt fasādi, taču atstāt plānojumu, vai arī otrādi!

Lasiet arī: