Gulbji pilsētā: vai putnus drīkst barot ar maizi

7. Novembris, 2017

Putnu barošana ir gan pieaugušo, gan bērnu iemīļota izklaide. Rīgas ūdenstilpju krastos var satikt vecākus, kas pastaigājas ar bērniem, kuri nekautrējas putnus pabarot ar maizi. Bērniem jo īpaši patīk barot gulbjus – lielos un staltos putnus, kas cienastu ņem tieši no rokām. Nesen riga.lv žurnālists kļuva par liecinieku verbālai sadursmei starp „savvaļas dabas cienītājiem” Vecdaugavā. Vieni ar maizi barojuši gulbju ģimeni, citi norādījuši, ka tā darīt nedrīkst: putni var nomirt. Mēs devāmies pie ornitologa, Latvijas dabas muzeja darbinieka Dmitrija Boiko ar jautājumu – kā pareizi barot putnus, kas mitinās Rīgas ūdenstilpnēs, lai tiem nekaitētu.


Gulbis nogalinājis cilvēku

Šo gadījumi atceras daudzi: 2010. gada vasarā Rīgā pēc gulbja uzbrukuma bojā gāja 32 gadus vecs vīrietis. Vīrietis peldējies kopā ar sievu, kas bijusi pēdējā grūtniecības mēnesī. Pāris piegājis pārāk tuvu gulbju ligzdai un lielais, agresīvais putns uzbrucis sievietei. Vīrietis centies glābt dzīvesbiedreni, taču gulbis turpinājis uzbrukt. Vīrietis, zaudējis kontroli un pakļuvis zem ūdens. Neskatoties uz to, ka cietušais savlaicīgi nogādāts krastā, glābt viņu nav izdevies.

Maize padara putnus agresīvus

Pēc Dmitrija Boiko vārdiem, agresivitāte – tā ir īpašība, ko izrāda putni, kas baroti ar maizi. Savvaļas gulbji pēc saskarsmes ar cilvēkiem cenšas doties tālāk. Pilsētas gulbji nejūt cilvēku draudus un pieņem tso kā vienlīdzīgus, jo saņem no tiem kārumus.

„Atklāti sakot, savvaļas putnus ar maizi barot nedrīkst. Gulbis ir veģetārietis. Un, lai paēstu, tiem pilnīgi pietiek ar zāli, aļģēm, planktonu un mazajiem kukaiņiem, kas mūsu ūdeņos ir pārpārēm. Taču cilvēki vienalga turpina putnus barot. Ja gulbjus ar maizi baro jau no bērnības, tad tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika. Tāpēc, redzot atpūtniekus, putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot,” saka eksperts.

Piebarotajiem putniem zūd dabas instinkti, to uzvedība kļūst neprognozējama. Pamanot cilvēku, kas nez kādu iemeslu dēļ to nebaro ar maizi, putns nebēg, bet gan sāk uz cilvēku šņākt un pat var iesist ar spārniem. „Gulbis ir spēcīgs putns. Ar spārna sitienu tas mazam bērnam var salauzt roku vai kāju. Bet, par laimi, par šādiem agresīviem putniem ziņojumi nav bijuši,” paskaidroja Boiko.

Foto: Nora Krevņeva

Piebarotie putni mirst, iesalstot ledū

Parasti martā gulbjiem šķiļas putnēni. Taču ja putns kāda iemesla dēļ mirst, gulbis vairojas vēlreiz. Lai iemācītos lidot, gulbju mazulim nepieciešami četri mēneši. Ja pēc šī laika putns vēl nelido, tad kopā ar vecākiem gulbjiem ģimene meklē ziemošanas vietu. 

Pilsētas gulbji rīkojas citādi: pieaugušie lido uz siltākām zemēm, mazuļus atsājot ziemot pilsētas kanālos un upēs, faktiski atstājot tos cilvēku aprūpē. Un ir bijuši gadījumi, kad putni, ziemojot nepiemērotā vietā, iesalst ar kājām ledū. Dažreiz ziemā putni arī mirst no bada. Taču pārlidojošo gulbju bojāgājušo skaits ir daudz lielāks, tāpēc pieradinātie un piebarotie gulbji izvēlas pavadīt ziemu kopā ar mums.

Gulbis, kas ēd maizi, dzīvo mazāk

Pētījumi par to, kā maize ietekmē gulbju organismu, Latvijā veikti netiek. Taču katru gadu, apgredzenojot putnus, ornitologi novēro: to gulbju, kas pārtiek no maizes, dzīves ilgums ir  mazāks, nekā savvaļas putniem. Savvaļas putnu vidējais dzīves ilgums ir 10-12 gadi, taču pieradināta gulbja – aptuveni 8 gadi. „Mēs esam novērojuši, ka daudzi cilvēki gulbjus baro ar vārītiem kartupeļiem, kukurūzu, salātiem. Taču Rīgas gulbji izvēlas maizi. Un, ja blakus noliktu rīvētus burkānus un maizi, gulbis izvēlētos miltu izstrādājumus,” – norādīja eksperts.

Ir daži pētījumi, kas pierāda, ka ūdensputni nepanes rupjmaizi, jo tas var izraisīt smagus fermentācijas procesus kuņģa – zarnu traktā.

Saprotams, ka putnu barošanas mīļotājus šī informācija diez vai apturēs. Bet, ja jūs tomēr nolemsiet pabarot putnus – vislabāk izvēlēties nedaudz apvārītus graudus (piemēram, miežus) vai īpašu kombikorma maisījumu putniem, ko iespējams iegādāties zoo veikalā.

Foto: Nora Krevņeva

Rīgā ligzdo ne vairāk kā 40 gulbju pāri

Lai izprastu putnu uzvedību, ornitologi katru gadu apgredzeno jaunos un pieaugušos īpatņus. Un viņiem izdevies noskaidrot, ka Rīgā dzīvo divu veidu gulbji:  ziemojošie un migrējošie. Vispirms uz ziemošanas vietu Dārziņos, pie Rīgas HES dodas ziemojošie gulbji (tur ziemo aptuveni 70 īpatņu). Savukārt migranti (kurus mēs parasti redzam no marta līdz jūnija sākumam) dodas uz Igauniju, uz Babītes ezeru, Kaņiera ezeru. Tas tāpēc, ka vasaras periodā veselu mēnesi putniem mainās apspalvojums, tāpēc tie nevar lidot. Tāpēc putni izvēlas tādas vietas: savācas grupās, dažreiz pat vairāki tūkstoši putnu vienlaicīgi un gaida, kamēr „izaugs jaunie spārni”.

Putnu bari, ko tagad varam novēroti Bolderājā, Ķengaragā, Ķīšezerā – tie ir gulbji, kas pašlaik ir pārlidojuma laikā, tas ir, migrējošie. Rīgā pastāvīgi ligzdo vien 30-40 pāri. Parējie šeit ir tikai uz laiku. Tāpēc mēs reizēm varam ūdenstilpnēs redzēt 20 putnus vienlaicīgi, pēc mēneša, varbūt arī visus 70 (tas ir tik, cik pilsētā to vispār ir). Ir savas maksimuma un minimuma virsotnes.

 „Spriežot pēc gredzeniem, galvaspilsētas standartiem putnu ir pārāk daudz, tāpēc reti kad pāris vienā un tajā pašā vietā ligzdo ilgāk par diviem – trīs gadiem. Agrā pavasarī starp gulbjiem norit cīņas par teritoriju. Mums šķiet, ka piemājas dīķī visu laiku dzīvo viens un tas pats pāris, taču pēc gredzeniem ir redzams, ka tas jau ir pavisam cits,” turpina Boiko.

Foto: Nora Krevņeva

Arī kanāla pīles piesaista maize

Šodien pīles pie pilsētas kanāla nav nekāds pārsteigums. Bet tas tā nav bijis vienmēr. Pat aptuveni pirms 40 gadiem ziemā Rīgā tās atrast nebūtu iespējams. Tās sāka pārziemot uz vietas vien 70-to gadu beigās, pateicoties maizei. Taču šo ūdensputnu populācija, ja salīdzinām ar 90-to gadu sākumu, ir samazinājusies. Tāpēc cilvēku, kas tās baro, ir mazāk.

Pīles saskaitīt ir grūtāk, nekā gulbjus, bet arī tām katru ziemu uzliek gredzenus. Un, pateicoties šai procedūrai, mēs esam noskaidrojuši, ka no Rīgas pamatiedzīvotājām uz ziemošanu šeit paliek vien pavisam neliela daļa pīļu. Daļa putnu dodas ziemot uz Somiju un Krieviju. Medniekiem Arhangeļskas un Kaļiņingradas apgabalos pavasarī un rudenī izdevies nomedīt Rīgā apgredzenotus putnus. Daļa pīļu, kas pie mums ligzdo vasarā, uz ziemošanu dodas uz Dāniju un Lietuvu.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.