Gripa tuvojas: vai ticēt mītiem par vakcināciju?

13. Novembris

No novembra līdz maijam visā pasaulē izplatās gripas vīruss. Un kaut gan šogad Latvijā ir patiešām netipiski silts rudens, gripas epidēmija parasti sākas janvārī, tāpēc jau ir laiks domāt par to, kā sevi no šīs slimības pasargāt. Tātad, kas jāzina par gripas vakcīnu?


Lai nesaslimtu ar gripu, vispirms jāatbrīvojas no nepatiesiem pieņēmumiem par šo vīrusu, kas katru gadu aukstajā gada laikā laupa cilvēkiem darba spējas un reizēm pat dzīvības. Veselības ministrijas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis atspēko izplatītākos mītus par gripu.

Mīts nr. 1: “Lai nesaslimtu ar gripu, pietiek ar stipru imunitāti”

 “Lielākā daļa cilvēku saslimst ar gripas vīrusu neatkarīgi no tā, vai viņu imunitāte ir stipra vai vāja. Svarīga ir specifiskā imunitāte, kas izstrādājas pret tieši to gripas vīrusu pēc slimības izslimošanas vai pēc vakcinācijas. Ja cilvēks saskaras ar jaunu gripas paveidu, pastāv liels risks saslimt atkal. Tajos gados, kad izveidojas pavisam jauns gripas vīruss, ko sauc arī par pandēmisko vīrusu, saslimst uzreiz ļoti daudz cilvēku,” skaidro Dumpis.

Ja cilvēks domā “es neslimoju ar gripu, jo dzeru vitamīnus un nodarbojos ar sportu”, tad viņam jāsaprot, ka tas tā nestrādā. Risku saslimt ietekmē specifiskā imunitāte un cilvēka ģenētiskās īpatnības. Tāpat risks palielinās stresa, noguruma, miega trūkuma, nesabalansēta uztura, organisma pārkaršanas vai atdzišanas gadījumos. Savukārt slimības smaguma pakāpi nosaka daudzi faktori, tostarp organisma atbildes reakcija. “Ir gadījumi, kad tieši stipras imunitātes dēļ organisms “pārāk aktīvi” reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi izsauc izteiktākus simptomus un saslimšana ir smagākā formā. Taču parasti šajos gadījumos, tieši pateicoties stiprai imunitātei, pacients veiksmīgi atveseļojas,” stāsta ārsts.

Mīts nr. 2: “Gripas vakcīna var nodarīt kaitējumu veselībai”

Šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu, to nav iespējams pierādīt zinātniski. Ir tieši otrādi – pētījumi pārliecinoši pierāda, ka vakcīna ir droša un efektīva. Vakcinācija var izsaukt dažādas reakcijas: paaugstinātu temperatūru, drudzi, pietūkumu, sāpes vēdera apvidū, taču šie simptomi nevelkas ilgāk par divām dienām. Turklāt jāņem vērā, ka vakcīna nevar izsaukt saslimšanu ar gripu, jo nesatur dzīvus vīrusus. Tāpēc var pārliecinoši teikt, ka vakcīna ir visdrošākais veids, kā izvairīties no šīs slimības. “Tas ir pamatoti, ja mēs salīdzinām vakcīnas cenu ar tēriņiem ārstēšanai, kā arī ekonomiskajiem zaudējumiem, piemēram, nepieciešamību ņemt slimības lapu. Latvijā katru gadu mirst cilvēki, kurus būtu varējusi izglābt vakcīna,” uzsver Dumpis.

Mīts nr. 3: “Gripas vakcīna ir jo īpaši bīstama grūtniecēm”

Tieši otrādi! Grūtnieces ir iekļautas riska grupā un vakcīna viņām ir jo īpaši ieteicama. Turklāt valsts grūtniecēm kompensē izdevumus par gripas vakcīnas iegādi 50% apmērā. “Grūtniecēm gripa ir jo īpaši bīstama, jo izpaužas ar augstu temperatūru, kas nelabvēlīgi ietekmē augli, negatīvi ietekmē tā attīstību un pakļauj draudiem labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Ir pierādīts, ka grūtnieces var vakcinēties jebkurā grūtniecības laikā un tas uz jaundzimušo neatstāj negatīvu iespaidu. Ir tieši pretēji – mātei vakcinējoties, mazulis saņem nepieciešamās aizsargvielas. Ārsti, kuri ārstējuši ar gripu slimojošas grūtnieces reanimācijas nodaļā, savā praksē ar šādiem gadījumiem saskarties vairs negribētu. Tas ir šausmīgi, kad gripas dēļ reanimācijā grūtniecei nākas veikt ķeizargriezienu,” par sekām stāsta Dumpis.

Mīts nr. 4: “Nav jēgas vakcinēties, ja nav zināms, kāds būs gripas vīruss šogad”

Gripas vīrusi ir ļoti mainīgi. Tāpēc katru gadu, pirms gatavoties jaunajai gripas sezonai, speciālisti pēta, kādi vīrusa veidi pagājušajā sezonā bijuši izplatītākie dažādos reģionos un kādas izmaiņas norisinājušās vīrusa struktūrā. Atkarībā no tā Pasaules veselības organizācija izstrādā rekomendācijas nākamās sezonas vakcīnas sastāvam, atbilstoši Ziemeļu un Dienvidu puslodēm.

Reizēm vakcinētie cilvēki tomēr var saslimt ar gripu, jo īpaši tad, ja tas ir vecāka gadagājuma cilvēks vai cilvēks ar novājinātu imunitāti. Taču vakcinētie pacienti slimo vieglākā formā, ātrāk atveseļojas un viņiem ir mazāks sarežģījumu risks. Neskatoties uz to, ka vakcīna nevar aizsargāt visos gadījumos, tā samazina nepieciešamību hospitalizēt saslimušos, kā arī samazina sarežģījumu un letālu iznākumu risku, tāpēc tiek uzskatīta par efektīvāko profilakses līdzekli.

Mīts nr. 5: “Ar gripu var saslimt tikai reizi gadā”

Lielākā iespēja ir saslimt ar to gripas vīrusu, kas ir visizplatītākais vai dominējošais noteiktajā laika periodā noteiktajā teritorijā. Pēc saslimšanas ar gripu cilvēkam patiešām izstrādājas imunitāte pret tieši šo gripas vīrusu. Taču tā kā gripas sezona var ilgt no novembra līdz maijam, saslimt var arī atkārtoti. Jo īpaši tad, ja cilvēks nav vakcinēts. Ja vakcīna ir veikta, cilvēks ir aizsargāts pret vismaz trim vai četriem izplatītākajiem gripas vīrusu veidiem.

Parasti gripas epidēmija sākas janvāra otrajā pusē, kad bērni pēc brīvdienām atgriežas no skolas, kur apmainās vīrusiem un infekcija izplatās citās iedzīvotāju grupās.

Mīts nr. 6: “Cilvēks var inficēt citus tikai pēc tam, kad izpaužas pirmie gripas simptomi”

Nē – ar gripu inficēts cilvēks citus inficē vēl dienu pirms viņam pašam parādās saslimšanas simptomi: kaulu sāpes, sāpes kaklā, drudzis, sauss klepus, vājums, apetītes zudums. Jāatceras, ka infekcijas pārnēsātāji ir ārēji veseli cilvēki vai jau saslimuši, kuriem novērojami viegli simptomi un kuriem pietiek spēka, lai dotos uz mācībām, darbu vai uz sabiedriskām vietām. Vīruss tiek nodots gaisa pilienu veidā, kad cilvēks klepo vai runā, vai kontakta ceļā – ar rokas spiedienu vai pieskaroties priekšmetam, kam iepriekš pieskāries inficējies cilvēks. Saslimt var pavisam vienkārši, ja pieskaraties durvju rokturim un pēc tam, nenomazgājot rokas, pieskaraties degunam vai mutei. Vīruss, nonākot elpceļos, ātri izplatās un jau pēc pāris dienām vai stundām cilvēks jūtas slims. Lai samazinātu saslimšanas risku, jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un pēc iespējas jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas gripas epidēmijas laikā.

Materiāls sagatavots sabiedrības informēšanas kampaņas “Neļauj gripai sevi noķert!” ietvaros, ko rīko Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru. Kampaņas mērķis ir rosināt iedzīvotājus vakcinēties pret gripu un pastāstīt iedzīvotājiem par vakcīnas nozīmi grupām, kas pakļautas sarežģījumu riskam pēc saslimšanas.