Getliņu poligons: atkritumu kalni, biogāzes ražošana, tomātu siltumnīcas un iecienīta ornitologu vieta

26. Aprīlis

Kad savā atkritumu tvertnē izmetam siera iepakojumus, vecos papīrus un pārtikas paliekas no pusdienu galda, tad reti aizdomājamies par to, kur tas viss nonāk pēc tam. Galvenais – to visu aiznest līdz atkritumu konteineram. Ir, protams, “apzinīgi patērētāji”, kuri atkritumus pirms izmešanas konteinerā arī sašķiro. Taču ne visi zina, ka arī visi pārējie atkritumi tiek rūpīgi sašķiroti, bet atkritumu izgāztuvē nonāk tikai 10% no mūsu atkritumiem. To, kādi tieši, noskaidroja Riga.lv žurnālisti.


1.Kādus atkritumus pieņem Getliņos?

Ekoloģiskais “Getliņu” poligons pieņem atkritumus no Rīgas un 21 pašvaldības, kas atrodas Rīgas tuvumā, un ekoloģiski tos apsaimnieko. Poligonā parasti tiek ievesti sadzīves atkritumi un būvgruži, kas tiek sašķiroti un pārstrādāti, kā arī, ja nepieciešams, tiek apglabāti apkārtējai videi drošā veidā.

Cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” nepieņem akumulatorus, baterijas, apgaismes ierīces un luminiscējošās lampiņas, elektriskās iekārtas, medikamentus un medicīnas atkritumus, sadzīves ķīmiju, azbestu un dzīvsudrabu saturošos atkritumus, piemēram, termometrus, eļļas un filtrus, automašīnu riepas un šķidros atkritumus. Tāpat poligonā netiek pieņemti jau sašķiroti atkritumi. Tos apsaimnieko citi uzņēmumi.

Foto: Riga.lv

2.Kā atkritumi nonāk poligonā?

Viss sākas ar lieliem vārtiem, kas pārbauda radiācijas līmeni. Pārbaudīti tiek visi kravas transportlīdzekļi, kas iebrauc poligonā – tiek pārbaudīts, vai tajos nav atkritumu, kas satur radioaktīvas vielas. Pēc nosvēršanas un reģistrācijas mašīnām ir trīs maršruti.

Pirmais – atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīca. Šķirošanas rūpnīca strādā kopš 2015. gada 26. oktobra un ir vērsta uz maksimālu atkritumu atgriešanu apritē un efektīvu dabas resursu izmantojumu.

Foto: publicitātes

Tur dodas mašīnas, ar kurām ievesti krāsainie un melnie metāli, divu veidu plastmasa – PET pudeles, zema un augsta blīvuma plastmasa, augsta blīvuma polietilēns, kā arī organiskie savienojumi. Nē, atkritumi netiek šķiroti ar rokām. Viss notiek automātiski: atkritumi nonāk uz šķirošanas lentēm un tālāk šķirošana tiek veikta ar dažādām metodēm: metāls tiek šķirots ar magnētiem, organiskās vielas – pēc fiziskajām īpatnībām, augsta blīvuma plastmasa tiek atdalīta ar optisko skeneri pēc krāsu spektra. Atsevišķi izdala papīru un kartonu, kurus sajauc, sasmalcina, sapresē un no tiem gatavo maisījumu tekstila materiāliem. Arī plāno plastmasu sasmalcina un ved uz Brocēniem, kur to izmanto Brocēnu cementa rūpnīcā. Tagad atkritumi ir kļuvuši par resursiem. Pārstrādei piemērotie materiāli un metāla izstrādājumi tiek nogādāti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar to reģenerēšanu un otrreizēju pārstrādi.

Pēc šķirošanas atliek 10% atkritumu – higiēnas preces, apavi, sintētika, kas galu galā nonāk atkritumu kalnā.

Foto: publicitātes

3.Būvgruži kā izejvielas grantij

Otrais maršruts ir tieši uz kalnu, kur atrodas šķirošanas līnija komerciālajiem vai celtniecības atkritumiem. Tie tiek sasmalcināti un šeit pat tiek gatavota grants, kas pēc tam tiek pārdota.

Tāpat kalnā nonāk lielgabarītu kravas, kas tiek sadalītas sastāvdaļās – metāls, koksne, utt.

Trešais maršruts paredzēts atkritumiem, kas sadalās bioloģiski un šie atkritumi tiek izmantoti biogāzes ražošanā. Piemēram, ievesta mašīna, kurā ir tikai zari un lapas. Mašīna uzreiz pa apvedceļu dodas līdz īpašām šūnām bioreaktorā, kur nonāk organiskie atkritumi gan apstrādātā, gan tīrā veidā.

Foto: publicitātes

Pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek apglabāti videi draudzīgās, slēgtās, bioloģiski noārdāmās šūnās, kas ir gan gaisa, gan ūdens necaurlaidīgas. Gāzi, kas no bioloģiskajiem atkritumiem veidojas šūnās, novirza uz “Getliņu” enerģijas bloku, kur tā tiek sadedzināta un pārveidota enerģijā, savukārt visi notekūdeņi tiek savākti un apstrādāti. Tādējādi atkritumu ietekme uz apkārtējo vidi tiek samazināta līdz minimumam.

Foto: Riga.lv

4.Biogāze tomātu un gurķu siltumnīcām

Gāzi var iegūt tikai no organiskajiem atkritumiem. Organisko savienojumu un metāna fermentācijas rezultātā tiek iegūta biogāze. Biogāze pēc savām īpašībām ir līdzīga dabasgāzei, taču tās sastāvs ir daudz citādāks: 50-80% no biogāzes sastāda metāns, 20-50% - ogļskābā gāze, nenozīmīga daļa (aptuveni 1%) ir sērūdeņradis, kā arī sastopams nenozīmīgs daudzums tādu gāzu kā slāpeklis, skābeklis, ūdeņradis, amonjaks un oglekļa monoksīds. Tieši tāpēc poligona tuvumā jūtama gāzei raksturīgā smaka.

Biogāze ir ērti savākt, tiek izmantoti īpaši sūkņi, kas to izsūknē no caurulēm. Spiedienu katrā caurulē var regulēt, vienlaicīgi pārbaudot iegūtās vielas sastāvu. Pēc tam gāze nonāk dzesēšanas un attīrīšanas iekārtā. Un tikai tīra gāze tiek sadedzināta koģenerācijas stacijā vai enerģijas blokā, tādējādi ražojot elektroenerģiju. Siltumenerģija ir blakusprodukts, ko iegūst, sadedzinot gāzi, un to izmanto, lai apsildītu siltumnīcas, kurās aug tomāti un gurķi.

5.Kas atrodas zem atkritumu kalna? Vai atkritumi nav kaitīgi augsnei un tuvākajām apdzīvotajām vietām?

Reiz “Getliņos” bijis cits atkritumu kalns – nevis poligons, bet gan vienkārši izgāztuve. 1972. gadā tur vesti atkritumi no Rīgas un tuvākajām apkaimēm. Taču atkritumu kalns nav atbildis atkritumu uzglabāšanas prasībām, tāpēc izgāztuve tika slēgta. Un izveidota jauna. Kalna pamati līdzinās daudzslāņainam hamburgeram, kuru inženieri ir veidojuši, lai netīrumi nenonāktu augsnē. Zem kalna atrodas 4-5 metru bieza kūdras kārta (“Getliņi” atrodas netālu no purva), pēc tam smiltis, grunts, metāla siets, māla slānis un ģeomembrāna (ļoti biezs polietilēns), pēc tam – īpašas caurules netīrā ūdens novadīšanai.

Foto: Riga.lv

6.Kas notiks, ja kalnā vairs nebūs vietas atkritumiem?

Ja nebūtu šķirošanas rūpnīcas, tas būtu noticis jau sen. Uzņēmuma plānos ir atklāt tādu pašu rūpnīcu organiskajiem atkritumiem, kuru ir vairāk kā 50%. Pašlaik ar piesaistītajiem Eiropas līdzekļiem tiek būvēta biomasas pārstrādes rūpnīca, pateicoties kurai arī izdosies iegūt siltumenerģiju un mēslojumu. Turklāt biogāzi varēs iegūt ātrāk, kā no biodegradācijas šūnām – mēneša laikā.

7.Kur pazudušas kādreiz poligonā esošās aitas?

Kādreiz Getliņos tika īstenots brīnišķīgs projekts – vecajā atkritumu kalnā, kuru jau klāj zaļumi un mazi koki, ganījās īstas aitas no tuvākajām zemnieku saimniecībām. Tās izgāja ganībās maijā un devās atpakaļ uz savām saimniecībām rudenī. Taču projektu nolēma neturpināt, jo atkritumu mašīnas ir pārāk skaļas. Un tas nav īpaši labi aitu turēšanai. Tāpēc projekts tika slēgts.

Foto: Riga.lv

8.Ornitologi atkritumu kalnā

 “Getliņi” ir iemīļota vieta dažādām putnu sugām. To šeit ir simtiem! Protams, poligona darbiniekiem ne vienmēr patīk, ka putni piedrazo teritoriju un novietotās automašīnas. Taču putni ļoti patīk ornitologiem. Tāpēc šis “Getliņu” “defekts” tiek izmantots kā efekts un migrācijas laikā tiek rīkotas Putnu dienas – tieši putnu mīļotājiem. Desmitiem ornitologu no dažādām valstīm dodas uz atkritumu kalnu, lai vērotu retu kaiju, tostarp Kamčatkas kaiju, un citu cauri Latvijai un citām pasaules daļām lidojošo putnu uzvedību.

Augustā šeit ir vērojami stārķu bari. Pirms garā lidojuma uz Āfriku tie iestiprinās poligonā.

Foto: Riga.lv