Gaismas festivāla “Staro Rīga” kuratore: tas ir stāsts par lielu mīlestību pret savu pilsētu

19. Novembris

Šodien ir 20. novembris, kas nozīmē, ka ir vēl vesela diena, lai pagūtu apskatīt gaismas festivālu “Staro Rīga”. Portāls riga.lv tikās ar “Staro Rīga” kuratori Diānu Čivli pašā festivāla karstumā: pastāstām jums par spilgtākā pilsētas notikuma vēsturi un paskaidrojam, kāpēc ir nepieciešams iziet ielās, priecāties un svinēt.


Gaismas festivāla “Staro Rīga” vēsture sākās pirms Latvijas 90. dzimšanas dienas. Gatavojoties mūsu valsts deviņdesmitgadei, mēs vēlējāmies izveidot kaut ko pārsteidzošu, gaišu un interesantu, kaut ko jaunu, svinot valsts svētkus galvaspilsētā. Tajā laikā mēs bijām labos draugos ar Lionas gaismas festivālu, tieši tas kļuva par iedvesmas avotu gaismas festivālam Rīgā.

Valsts 90. gadadiena kļuva par brīnišķīgu un pateicīgu iespēju, lai radītu kaut ko patiešām jaunu. Tagad “Staro Rīga” kopā ar Latviju atzīmē savu 10. dzimšanas dienu.

Foto: Riga.lv

Mēs centāmies darīt tā, lai galvaspilsētā bez oficiālajiem pasākumiem, kas tiek rīkoti pēc protokola, un tradicionālā salūta varētu notikt vēl kaut kas. Domāju, ka “Staro Rīga” dod iespēju priecāties un svinēt visiem kopā, jo, izejot pastaigā ģimenes vai draugu lokā, ikviens var doties pastaigā pa gaismas festivālu.

Sākumā festivālā piedalījās tikai vietējie mākslinieki. Tagad “Staro Rīga” ir lielākais šāda veida festivāls Ziemeļeiropā un tas ir ļoti atpazīstams mākslinieku vidū visā pasaulē. Varētu teikt, ka atrodamies starptautisko gaismas festivālu epicentrā, katru gadu, jo īpaši pēc 2014. gada, mums savus pieteikumus iesūta arvien vairāk dalībnieku. Un, protams, tas bagātina pilsētu.

Rīgas gaismas festivāls ir unikāls ar to, ka katru gadu tajā tiek veidoti jauni darbi, jaunas gaismas instalācijas. Tā nenotiek visur: ļoti daudz gaismas festivālu sastāv no objektiem, kuri ir apkopoti jau no iepriekšējiem festivāliem, mums puse no objektiem pavisam noteikti “nāk gaismā” pirmo reizi.

Katru gadu mēs aicinām māksliniekus piedalīties konkursā, lai atlasītu darbus festivālam, mums nekad nav bijis mazāk par 50 pieteikumiem. Visi objekti ir ļoti dažādi, tie ir gan mazi, gan lieli, reizēm tie ir pat pārāk lieli un ambiciozi. Kā kuratore es pastāvīgi aicinu dalībniekus nekoncentrēties uz objekta izmaksu apmēriem, bet gan censties radīt jaunas un unikālas idejas: “Staro Rīga” ir lieliska platforma, kurā var izmēģināt jaunas tehnoloģijas un no skatītājiem iegūt īpašas emocijas.

Mēs vienmēr esam grūtas izvēles priekšā – vairāk mazāka izmēra objektu vai grandiozāki objekti, bet mazākā daudzumā. Šogad mums ir 35 objekti, bet domāju, ka runa nav par to, vai tas ir daudz vai maz. Kopējais iespaids par festivālu nerodas kvantitātes dēļ, ir daudz svarīgāk, lai ikviens objekts kļūtu par īpašu gaismas stāstu. Tieši šis stāsts, idejas nodošana skatītājam un izsauktās sajūtas ir pats svarīgākais.

Foto: Riga.lv

Neapšaubāmi ir interesanti redzēt, kā galvaspilsēta mainās gaismas staros, tas vienmēr ir intriģējoši. Ļoti bieži ar gaismas objektu palīdzību savā pilsētā ir iespējams pamanīt tādas detaļas, kurām ejam garām katru dienu, bet tās neredzam.

Man šķiet, ka “Staro Rīga” ir stāsts par lielu mīlestību pret savu pilsētu. Domāju, ka mums visiem patīk, kad gaisā ir jūtama īpaša svētku atmosfēra, kad, satiekot citus cilvēkus, mēs viens otram pasmaidām. Vai tas būtu tumšs novembris, Rģas svētku vai Ziemassvētku tirdziņu laiks, bet, kad Rīgā notiek kāds pasākums, cilvēki pa ielām pat pārvietojas lēnāk, nesteidzoties un ir smaidīgāki.

18. novembris vienmēr ir festivāla norises datums, jo tieši šī diena bija tā rašanās iemesls. Ar gaismas palīdzību Rīgā mēs apsveicam paši sevi, viens otru un, protams, Latviju.