"Franču" projekta mājas Rīgā: 8 interesanti fakti

23. Augusts

Portāls Riga.lv turpina interesantu faktu sēriju par tipveida apbūvi Rīgā. Iepriekš rakstījām par 119., 464., 103., 602 un М1, М2, М3 sērijām. Šodien pastāstām par tā saukto "franču projektu" jeb eksperimentālajām monolītā betona daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.


  1. Draudzīgās attiecības starp PSRS un Franciju 1978. gadā ļāva iepazīties ar jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju celtniecības tehnoloģiju. Monolītā betona celtnes bieži sauc par “franču projektu”, par spīti tam, ka šis projekts netika kopēts – 1980. gadā to projektēja arhitektu kolektīvs L. Plakanes vadībā (kolektīvā – O. Upaciere, R. Bērziņa, G. Akopjans un citi).
  2. Lai pēc iespējas ātrāk izmantotu jauno tehnoloģiju, tika izmantotas gatavas mājas, kuras Sočos būvējusi Dienvidslāvu arhitektu grupa.
  3. Franču uzņēmums “Outinord” nodrošināja savas veidnes. Izmantojot tās, būvniecības procesam vajadzēja kļūt efektīvākam un intensīvākam. Francijā astoņi celtnieki divu darba dienu laikā izveidoja divus divistabu – trīsistabu dzīvokļus. Prakse rādīja, ka panākt tādu pašu produktivitāti neizdosies.

    Foto: Riga.lv

  4. Pateicoties jaunajai būvniecības tehnoloģijai, veidnes izmaksāja par 30-40% lētāk, to svars bija 3-4 reizes mazāks, nekā iekšzemē izmantotās, savukārt resursu patēriņš samazinājās par 10-20%.
  5. Pirmā šāda māja ekspluatācijā tika nodota 1984. gadā (pēc cita literatūras avota datiem – 1983. gadā). Ēka atrodas Dzelzavas ielā, Purvciema apkaimē. Tajā ir 16 vienistabas, 63 divistabu un 17 trīsistabu dzīvokļi. Pirmajā stāvā izvietotas telpas infrastruktūras elementiem un apsaimniekošanai.
  6. Uzņēmums “Outinord” pastāv vēl joprojām un nav mainījis savu darbības sfēru un, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, vēl aizvien rada jaunceltnes visā pasaulē, tostarp Austrumeiropas valstīs, Čehijā, Polijā un Krievijā.
  7. Tika plānots, ka ēkām, kas būvētas pēc franču tehnoloģijas, tipveida apbūvē jāienes nepieciešamie vertikālie akcenti. Kopumā pēc Plakanes kolektīva projekta tika uzbūvētas tikai četras mājas – Madonas ielā 21 un 23, Ilūkstes ielā 99, Dzelzavas ielā 68. Pēc to piemēru un pateicoties īstenotajai tehnoloģijai, tika izveidots vēl viens specprojekts – 3 mājas Lubānas un Jukuma Vācieša ielu krustojumā, māja Andreja Saharova ielā 27.
  8. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 907, šī tipa mājas ir iekļautas 1. kapitalitātes grupā, kas nozīmē, ka tām jākalpo 150 gadi. Pašlaik (pēc 30-35 kalpošanas gadiem), pēc ekspertu novērtējuma, ēku nolietojums ir 5-10%.

Foto: Riga.lv


Materiāls sagatavots sadarbībā ar “Rīgas namu pārvaldnieks” Personāla vadības nodaļas Mācību daļas vadītāju A. Cimbali.

Literatūras saraksts

  1. Rubīns J. Rīgas dzīvojamais fonds 20.gadsimtā / Rīga - SIA “J.L.V.” (Jumava), 105 lpp.
  2. Страутманис И.А., Крастиньш Я.А., Бука О.М., Асарис Г.К. Архитектура советской Латвии / Architecture of the Soviet Latvia. / Москва – Стройиздат, 1987 год. 319 стр.
  3. Проектная документация и альбомы / Рига – Латгипрогорстрой.