Fotoreportāža: vai Rīgā var dzert krāna ūdeni?

7. Novembris

SIA “Rīgas ūdens” (RŪ) diennakts laikā nodrošina no 96 tūkstošiem līdz 115 tūkstošiem kubikmetru dzeramā ūdens padevi – viss ir atkarīgs no patēriņa, kas, piemēram, vasarā samazinās. Vidēji katru dienu viens galvaspilsētas iedzīvotājs patērē ap 110 litriem dzeramā ūdens. Uzņēmumā ir īpaša laboratorija, kurā katru dienu tas tiek pārbaudīts. Vai no krāna iegūstamais ūdens ir dzerams, kvalitatīvs un veselībai drošs? Ar šo jautājumu portāls riga.lv vērsās RŪ laboratorijā.

 


Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensvada sadales tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte regulāri tiek pārbaudīta. Pārbaude tiek veikta saskaņā ar plānu, kas saskaņots ar Veselības inspekciju. Saskaņā ar šo plānu RŪ Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija katru dienu veic pārbaudes dzeramajam ūdenim, kas tiek padots no ūdensgūtvēm “Zaķumuiža-Baltezers” un ŪSS “Daugava”, kā arī septiņās vietās Rīgas pilsētā, un papildus veic arī padotā dzeramā ūdens pārbaudi 30 Rīgas pilsētas vietās katru mēnesi. RŪ sagatavotais ūdens atbilst  Latvijas likumdošanas dzeramā ūdens kvalitātes prasībām - Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 235. 

Vismaz Rīgā to var droši dzert nevārītu tieši no krāna.

Laboratorijā dzeramais ūdens tiek pārbaudīts gan pēc organoleptiskajiem, gan ķīmiskajiem, gan arī pēc mikrobioloģiskajiem parametriem. Organoleptika sevī ietver ūdens pārbaudi pēc tā estētiskajām īpašībām – smaržu un garšu, tam varētu pieskaitīt arī ūdens krāsu un duļķainību. Tīram ūdenim jābūt dzidram, bez nepatīkamas smaržas, garšas un krāsas. Ūdens paraugos tiek noteikta arī pH vērtība, elektrovadītspēja un citi rādītāji, kas raksturo ūdenī izšķīdušo vielu daudzumu. Mikrobioloģiskajās pārbaudēs tiek kontrolēts, vai ūdenī nav savairojušies mikroorganismi, un vai tas nesatur patogēnās baktērijas, piemēram, zarnu nūjiņu.

Īpaša aparatūra ļauj izmērīt pH līmeni – tam jābūt robežās no 6,5-9,5. Zemāks pH līmenis par 6,5 var veicināt ūdensapgādes tīklu cauruļu koroziju.

Foto:

Speciālisti pārbauda arī ūdens estētiskās īpašības – smaržu, garšu, krāsu un duļķainību.

Foto:

Ir interesanti vērot to, kā eksperts izmēra ūdens cietību – ar titrēšanas metodi. Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensapgādes tīklā ūdens cietība ir robežās no 1,5 līdz 2,0 mmol/L, kas ir vidēji ciets ūdens. Cilvēki bieži vien par to ļoti pārdzīvo – ātrāk bojājas sadzīves tehnika.

Foto:

Taču abi cietību nosakošie mikroelementi – kalcijs un magnijs ir vitāli nepieciešami mūsu organismam. Testēšanas laikā ūdens paraugam tiek pievienoti indikatori.Testēšanas gaitā pievienojot ūdenim dažādus reaģentus, tas pakāpeniski maina krāsu – kļūst zils.

Foto:

Foto:

Dzeramajam ūdenim jābūt dzidram, bez smaržas un garšas. Gadījumā, ja analīzes uzrāda novirzes no normas, laboratorija cik drīz vien iespējams veic atkārtotu pārbaudi, un, ja arī atkārtota analīze apstiprina problēmu klātbūtni, uz šo konkrēto vietu dodas tehniskais dienests, kas skalo un dezinficē ūdensvadu.

 

Foto:

Ūdens kvalitāti daļēji ietekmē arī cauruļvadu stāvoklis. Ja dzīvojamās mājas ūdensvads ir sliktā stāvoklī, ūdens kvalitāte pazeminās. Lēmumu par nama iekšējo ūdensvadu tīklu nomaiņu ir jāpieņem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai nama apsaimniekotājam.