"Es strādāju Jaungada naktī". Trīs profesijas - trīs neatkārtojami stāsti

30. Decembris, 2018

Ir cilvēki, kuri savu darbu ir izvēlējušies ar sirdi. Vai  to iemīlējuši tik stipri, ka uzskata to par savu sirds lietu. Vai necieš ģimene no tādas aizrautības – uz jautājumiem atbild mūsu stāsta galvenie vāroņi: "Rīgas satiksmes" tramvaja vadītajs, pašvaldības policijas drošibas pārstāvis un Rīgas dzemdību nama vecmāte.


Baiba Bernāte Rīgas dzemdību namam, un cilvēkiem, kuri viņai ir “izgājuši cauri”, veltijusi 20 gadus. Viņa ir vecmāte. “Tas ir tiešām tas darbs, kas patīk. Turot rokās mazo un jaunpiedzimušo cilvēciņu, sajūti kaut ko neparastu... tā ir dzīve. Mēs visi, kas šeit strādā - upurējam un gatavi upurēt darba dēļ,” – klusā balsī stāsta Baiba.

Foto: Riga.lv

Rīgas pašvaldības policijas droššibas sargs Maksims Iļjašovs savu pirmo gadumiju darbā pavadīja 2012.gada 31.decembrī. “Varu teikt, ka tā bija pozitīva un  jauna pieredze. Ja nemaldos,  tad  tie bija kādi 3-4 izsaukumi,  un pārsvarā tie bija par trokšņojošiem kaimiņiem. Lai arī tās ir Jaunā gada svinības, ne visi svin līdz rītam, un citiem kaimiņu ballīte tomēr traucē naktsmieru. It kā jau izsaucējus var saprast, bet no otras puses - var saprast arī tos, kuri atpūšas. Ne visi var atļauties privātmāju, kur netraucēti svinēt līdz rītausmai, bet mums savs darbs tomēr ir jāpilda,” – stāsta Maksims.

Foto: Riga.lv

“Rīgas satiksmes” tramvaja vaditājs Osvalds Ūdris cilvēkus pārvadā pa galvaspilsētas sliedēm jau 33 gadus. “Gadās visādi!” – smaidošā balsī stāsta Osvalds. “Atceros vienu gadu, kad  līdzīgi kā simtsgades svinībās, mēs nevarējām izbraukt privāto automašīnu dēļ. Mašīnas vienkārši bija atstātas uz ceļa. Bija gandrīz divpadsmit naktī, un, par cik ceļš bija bloķēts, mēs visi kopā ar pasažieriem, izkāpām no tramvaja, izslēdzām gaismu, aiztaisījām durvis, un devamies vērot uguņošanu. Pēc tam visi sakāpām tramvajā, nogaidījām stundu, kamēr varēsim izbraukt,” – kā ilistrātīvu piemēru min Osvalds.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Gadu mijā visiem mūsu varoņiem bija ļoti dažāda pieredze, kas attiecās uz kopā būšanu kaut vai kolēģu lokā.

“Primāri – darbs. Ja sanāk visiem saiet uz plkst. 00:00, tad ir jauki. Ir bijis, ka nesanāk. Bet mājās – sagaida, pat gulēt neiet,” – saka Baiba.

 “Toreiz sanāca tā, ka visas ekipāžas, tuvojoties jaungada mijai, bija bez izsaukumiem, tāpēc ciešā kolēģu lokā Jauno gadu sagaidījām arī mēs - plkst.00:00 izšāvām bezalkoholisko burbuļūdeni un paēdām pašu sarūpētos našķus, pēc kā turpinājām pildīt savus darba pienākumus”,”- atcerās Maksims.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

“Apsveic! Piedāvā konfektes, arī šampanieti, bet korekti ir jāatsaka,” – pibilstot, ka cilvēku noskaņojums svētkos un arī piektdienās ir pavisam savādāks, stāsta Osvalds.

Foto: Riga.lv

“Visiem mums gribu novelēt iecietību, pārliecību, un spēju pieņemt tās lietas, kuras mēs nevaram mainīt. Bet gribētos mudināt uzņemties vairāk atbildības un drosmes tajās lietās, kuras mēs spējam ietekmēt un mainīt,” – novēl visiem juanjā 2019. gadā Baiba Bernāte.